Saistībā ar Eiropas Komisijas lēmumiem par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zonu teritoriju maiņu precizētas arī mēra otrās un trešās zonas teritorijas Latvijā, paredz valdības apstiprinātie grozījumi ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā.
Valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk ĀCM otrā riska zona būs arī Jūrmalas pilsētā un Dundagas novadā.
Savukārt saistībā ar to, ka kopš 2015.gada septembra nav ziņots par ĀCM uzliesmojumiem mājas cūkām Aglonas, Beverīnas, Burtnieku, Ciblas, Dagdas, Kārsavas, Krāslavas, Ludzas, Naukšēnu, Rēzeknes, Rūjienas, Strenču, Valkas, Viļānu, Zilupes novadā, Limbažu novada Viļķenes, Pāles un Katvaru pagastā, Salacgrīvas novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Alojas un Mazsalacas novadā, kā arī Daugavpilī, Rēzeknē, Ainažos un Salacgrīvā, šajās administratīvajās teritorijās tagad noteikta otrā, nevis trešā riska zona.
Toties Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Dubnas un Višķu pagastā, Preiļu novada Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagastā, Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagastā un Balvu, Gulbenes un Preiļu pilsētas teritorijā joprojām pastāvēs trešās riska zonas ierobežojumi.
Riska zonu teritorija ir mainīta arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Grozījumi noteikumos par ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Kā ziņots, saskaņā ar likumdošanu ir definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktās biodrošības normas.
Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.
Savukārt par trešo riska zonu ir noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.
Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama PVD mājaslapā.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2016.gada 1.janvārī bija reģistrētas 1062 cūku novietnes, kurās dzīvnieki tiek turēti gan komerciālos nolūkos, gan pašpatēriņam, kā arī 23 novietnes, par kurām ziņots, ka tajās ir mežacūkas. Kopējais reģistrētais mājas cūku skaits ir 285 886 dzīvnieki.
Kā ziņots, šā gada pirmajā nedēļā Latvijas mežos atrastas 25 no mēra nobeigušās mežacūkas, savukārt 2016.gadā mežacūku populācijā mēris kopumā konstatēts 1146 dzīvniekiem 77 novadu 245 pagastos, kā arī trijās pilsētās – Rēzeknē, Pļaviņās un Jūrmalā. Mājas cūkām mēris konstatēts vienā saimniecībā Vārkavas novadā un divās Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50, 142 un 119 cūkas.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
Komentāri