Lielākā problēma riepu apsaimniekošanā ir tā, ka riepu daudzums palielinās, savukārt pārstrādes apmērs saglabājas līdzīgā līmenī, tā šodien Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Vienlaikus VARAM Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere norādīja, ka būtiska problēma riepu apsaimniekošanā ir ierobežotas pārstrādes iespējas, kā arī traktora riepu pārstāde.
Tāpat problēmas riepu apsaimniekošanā rodas nepietiekamas samaksas dēļ. No 2008.gada līdz 2009.gadam cenas par riepu apsaimniekošanu bija apmēram 85 eiro par tonnu, savukārt jaunu spēlētāju parādīšanās tirgū rezultējās ar piedāvātā pakalpojuma cenas samazināšanos – pērn cena bija vidēji 25 eiro par tonnu.
Pēc Veseres paustā, Latvijā ievesto un tirgū novietoto riepu daudzums 2015.gadā bija 15 918 tonnu, savukārt pārstrādātas 9243 tonnas, kas ir apmēram 58%.
Vienlaikus Vesere atzīmēja, ka pērn kopumā darbojās 159 nolietoto riepu savākšanas vai pieņemšanas vietas, no tām 36 videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas punkti, tomēr 2016.gadā arī atklājās, ka daudzās vietās vairs nevar nodot riepas, jo uzņēmumiem ir ierobežotas pārstrādes iespējas.
VARAM pārstāvji norādīja, ka no šī gada 1.janvāra arī šajā jomā ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas, tostarp šogad divas reizes palielināta Dabas resursu nodokļa likme, dažādas funkcijas nodotas Valsts vides dienesta (VVD) pārraudzībā, kā arī no 60% uz 65% paaugstināts riepu pieņemšanas apmērs. Tas viss varētu uzlabot riepu apsaimniekošanas situāciju, tomēr patlaban par to ir par agru runā, norādīja speciālisti.
Ministrija plāno, ka par situāciju varēs spriest pēc auditēta gada pārskata iesniegšanas 30.aprīlī.
Vesere teica, ka VARAM priekšlikumi riepu apsaimniekošanas problēmu risināšanā ir VVD kontroles pastiprināšana, tostarp par atkritumu pārrobežu pārvadājumiem, tāpat būtu nepieciešams noteikt maksas minimālo apmēru vai maksas aprēķināšanas kārtību par videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmām, kurām tiek piemēros atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa samaksas.
Pēc VARAM paustā, nepieciešama videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmu sasaiste ar pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, kā arī būtiski noteikt atkritumu beigu statusa kritērijus riepām.
Aizstāvot uzņēmumu intereses, kādreizējais Ministru prezidents Indulis Emsis (LZP) norādīja, ka uzņēmumiem, kas vēlas nodarboties ar pārstrādi, nereti tiek likti šķēršļi. No uzņēmuma tiekot prasīts veikt prognozes zinātnisku pētījumi līmenī. Šāda veida darbs prasa no uzņēmēja milzīgas pūles, viņš norādīja.
Emsis arī atzīmēja, ka uzņēmējiem šķēršļus liek negatīvā attieksme no iedzīvotāju puses un konkurentu pretestība. Pēc viņa domām, pārstrādes industrija ir jāatbalsta un vietējiem iedzīvotājiem jāskaidro, ka uzņēmums viņus negatīvi neietekmēs.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe piebilda, ka ienākumus no Dabas resursu nodokļa būtu jāizlieto vides problēmu risināšanai, nevis jāsedz “budžeta melnie caurumi”.
Komentāri