Tuvojoties bērzu sulu tirdzniecības laikam, to ieguvējiem un pārdevējiem jārēķinās, ka produkciju nepieciešams atbilstoši marķēt, savukārt pircējiem pirms sulu iegādes ieteicams novērtēt, vai uz trauka ir norādes “Izlietot līdz ..” vai “Ieteicams līdz..”, aģentūra LETA uzzināja Zemkopības ministrijā.
Latvijā bērzu, kā arī kļavu sulas ir populārs produkts, taču atšķirībā no augļu sulām, šīm sulām Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos prasības nav noteiktas. Tomēr, lai patērētājs būtu drošs, ka šis produkts ir kvalitatīvs, atsevišķas prasības sulu iegūšanai un tirdzniecībai ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos.
Noteikumu izpratnē bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, dažādas garšvielas, cukurs un medus. Bērzu un kļavu sulu, kas atbilst minētajai definīcijai, nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), nelielā apjomā – līdz 300 litriem gadā – drīkst realizēt pats sulu ieguvējs. Ja minētais apjoms ir pārsniegts vai arī sulu termiski apstrādā, ražotājam ir jāreģistrējas.
Saskaņā ar noteikumiem bērzu un kļavu sulu fasē vienreizlietojamā iepakojumā vai tīros stikla traukos un uz etiķetes norāda tirdzniecības nosaukumu “Bērzu sula” vai “Kļavu sula”, pievienotās sastāvdaļas, ja tādas ir, kā arī tilpumu.
Tāpat uz iepakojuma jānorāda derīguma termiņš “Izlietot līdz..” (svaigai sulai) vai “Ieteicams līdz..” (raudzētai sulai), uzglabāšanas apstākļus, produkta ražotāja vārdu, uzvārdu un adresi. Raudzētas bērzu un kļavu sulas tirdzniecības nosaukumam pievieno papildu norādi “raudzēta”.
Savukārt nefasētas bērzu un kļavu sulas realizācijas vietā ir šādas norādes: “Bērzu sula” vai “Kļavu sula”, derīguma termiņš “Izlietot līdz..”, produkta ražotāju vārds, uzvārds un adrese.
Lai novērtētu bērzu sulas ķīmisko un mikrobioloģisko sastāvu, novērtējot iespējamos riskus patērētājiem Latvijā, institūts “Bior” divus gadus veica bērzu sulu pētījumu, kura laikā ievāca bērzu sulas paraugus no privātpersonām, kas tās tecina pašpatēriņam, kā arī ņēma paraugus no tirdzniecībā esošajām bērzu sulām. Pētījums apstiprina, ka sulas var izcelt kā labu kālija, mangāna, cinka un dzelzs avotu.
Vienlaikus norādīts, ka sulas var saturēt arī piesārņotājus, piemēram, toksiskus elementus un smagos metālus no apkārtējās vides. Sulas, kas paredzētas tirgošanai, nedrīkst ievākt vietās, kas atrodas blakus potenciālajiem piesārņojuma avotiem, piemēram, lielceļu tuvumā vai pilsētās. Šādās vietās iegūtās sulās visvairāk atrasti tādi vides piesārņotāji kā bārijs, alumīnijs, rubīdijs un stroncijs.
“Par laimi, neviens no analizētajiem piesārņotājiem nesasniedza patērētājam bīstamu daudzumu un ir būtiski zemāks par pieļaujamo robežu, līdz ar to var teikt, ka līdz šim Latvijā analizētajās bērzu sulās nav patērētājam kaitīgu elementu. Tomēr, lai izvairītos no iespējama ķīmiska piesārņojuma, aicinām pirms bērzu un kļavu sulas tecināšanas izvērtēt apkārtējās vides kvalitāti,” norāda ministrijā.
Bērza un kļavu sulu ražošanas reģistrācijas kārtība aprakstīta PVD mājaslapā. No šīs sadaļas arī pieejamas saites uz veidlapām, uzņēmuma darbības veidu klasifikatoru un pārējo informāciju, kas nepieciešama reģistrācijas procesa veikšanai.
Komentāri