Cēsīs viesojās Moldovas kultūras ministre Monika Babuka un Moldovas vēstnieks Latvijā Jeudžens Revenko. “Apmeklēju Baltijas valstis pēc Igaunijas un Latvijas kultūras ministru uzaicinājuma. Mums ir noslēgti sadarbības līgumi, taču laiks izdara korekcijas. Igaunijā jau nolēmām parakstīt darbības plānu sadarbībai, ne tikai par koncertu apmaiņu, arī līdzdalību konferencēs, simpozijos dažādās kultūras nozarēs. Personīgie kontakti vienmēr dod impulsu jaunām idejām,” “Druvai” pastāstīja Moldovas kultūras ministre. Pēc Tallinas un Tartu apmeklējuma viņa iegriezās Cēsīs. Ministre interesējās par Vidzemes koncertzāli “Cēsis”. “Mums ir opera, filharmonija, bet tās ir jāmodernizē atbilstoši mūsdienu prasībām. Tās ir labas zāles, bet tām vajadzīga jauna elpa, izmantošanas iespējas,” sacīja ministre.
Vidzemes koncertzāles “Cēsis” programmu direktore Inese Zagorska ministri un vēstnieku izvadāja pa koncertzāli. Viešņa interesējās gan par koncertzāles tehniskajām iespējām, gan koncertu repertuāra politiku, sadarbības veidošanu ar pasaulē pazīstamiem māksliniekiem. Iepazīstinot ar Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu, direktors Vigo Račevskis pastāstīja par iespējām bērniem un jauniešiem mācīties mūziku.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs viesiem pastāstīja, kā no ieceres līdz īstenošanai tapusi Vidzemes koncertzāle, un uzsvēra, ka tagad nav dzirdējis, ka kāds projektu sauktu par neveiksmīgu. “Pateicoties koncertzālei, pilsētā ienāk investīcijas. Pareizs bija lēmums nebūvēt jaunu, bet rekonstruēt veco ēku, tagad nav jāuztur divas,” stāstīja novada vadītājs. Viņš arī atklāja, kā projekts tika mainīts, jo dzīve ieviesa pārmaiņas – lai noslogotu telpas, te ir arī bērnu mūzikas skola, nebija paredzēta kinozāle, bet pilsētā nav kinoteātra, no iecerētās akustiskās koncertzāles tika nolemts radīt multifunkcionālu zāli. “Reģionos neesam tik bagāti, lai varētu atļauties akustisko koncertzāli. Mainījās arī ēkas apsaimniekošanas modelis, tagad te ir mūzikas vidusskola, bērnu mūzikas skola, profesionālā un amatiermāksla. Katram nodrošinātas iespējas,” atgādināja Jānis Rozenbergs.
“Trīs gados jūs uzcēlāt savu koncertzāli. Mēs arī pagaidītu, lai tikai sapni piepildītu. Svarīgi, ka tā ir reģionāla koncertzāle. Te vienkopus var darboties dažādas paaudzes, cilvēki ar dažādām interesēm, pašdarbnieki un profesionāļi, radoši cilvēki – tas ir ļoti svarīgi. Arī mums ir vairāki reģionālie kultūras centri. Varbūt varam veidot partnerību un kopā iesaistīties kādā Eiropas Savienības projektā,” pārdomās dalījās Moldovas kultūras ministre Monika Babuka. Viņa arī interesējās par tradicionālās kultūras saglabāšanu. Viešņu piesaistīja iecere Cēsu veco alus darītavu pārvērst par mākslas un zinātnes centru. “Arī Moldovā kultūras mantojuma saglabāšanai tiek veltīta liela uzmanība. Pēdējos gados palielinājusies interese par moldāvu tautastērpu. Notiek tautas tērpu festivāls. Gatavojam pieteikumu, lai UNESCO sarakstā iekļautu mūsu nacionālo blūzi. Atdzimusi interese par seniem amatiem, arī paklāju izgatavošanu. Tiem ir skaisti ornamenti, kuros rodama filozofiska jēga. Pirms Ziemassvētkiem Moldovā notiek paklāju svētki. Tie ir tikai divi piemēri, jo ikdienā neaizmirstam par nacionālo bagātību. Ir festivāli keramikai, kokgriezumiem un vēl citiem. Pērn UNESCO sarakstā tika ierakstīts moldāvu nacionālais paklājs, bet tad uzbeki ierakstīja pat uzbeku plovu. Katrai tautai ir vērtības, kas jāsaglabā, jānodod nākamajām paaudzēm,” par tradicionālās kultūras saglabāšanu un popularizēšanu pastāstīja ministre. Viņa arī uzsvēra, ka līdztekus nacionālajām vērtībām pasaulē tiek popularizēta moldāvu mūsdienu māksla, mūzika. Un tauta var lepoties ar pasaulē pazīstamiem māksliniekiem, komponistiem, mūziķiem. “Koncertzāle Cēsīs iedvesmo. Tā ir iespēja attīstībai ne tikai pilsētai, bet reģionam,” uzsvēra Moldovas kultūras ministre. Viņa apskatīja arī atjaunoto Cēsu pili, bet vakar Rīgā tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi.
Apskatīt Vidzemes koncertzāli “Cēsis” regulāri brauc dažādu valstu vēstniecību un kultūras jomas pārstāvji.
Komentāri