Laika apstākļi zemniekus dara nemierīgus. Aprīlis mudina sākt sēju, bet ne katrā laukā to var izdarīt. Jaunraunā SIA “Gaižēni” svētdien pēcpusdienā sāka sēt pupas. “Pirmdienas vakarpusē lietus izjauca iesāktos darbus. Vienu lauku apsējām, otru iesākām, kad varēsim turpināt darbus, nezinām. Katrs pavasaris ir citāds. Prognozes rāda, ka tuvākajās dienās sējai nebūs piemērots laiks, ar to jārēķinās. Arī pērn nedēļu bija saulains, varējām sēt, tad nedēļu lija,” stāsta SIA “Gaižēni” Smurģu novietnes vadītājs Sandis Ivanovs un piebilst, ka pērn saimniecībā pupas sākuši sēt 6.aprīlī. Zemnieki zina, jo agrāk pupas iesēj, jo labāk, tās pagūst piebriest un var dīgt. Gadījies, ka pupas sadīgušas un lapiņas apskādē salnas, bet tās ātri ataug.
Šopavasar cūku pupas plānots iesēt 160 hektāros, bet zirņus ap 60 hektāru. “Sējam lopbarībai, reizē pākšaugi ir noderīgi zaļināšanai, augu sekas maiņai un arī kā priekšaugs,” pastāsta saimniecības vadītājs. Katru otro gadu saimniecība sējai pērk jaunas sēklas gan lai izmēģinātu jaunas šķirnes, gan iegūtu lielāku ražu.
Saimniecības laukos pirmie darbi pabeigti – minerālmēsli izsēti vēl pirms pēdējā sniega, laukos, kur nepieciešams, veikta dziļirdināšana. “Tagad galvenais sasēt zirņus un pupas, tad auzas, miežus. Pavisam pavasarī jāapsēj ap 500 hektāru,” saka Sandis Ivanovs.
Liepas pagasta zemnieku saimniecībā “Mētras” pavasara sēja vēl nav sākta. “Ziemāji ir nomēsloti. Tagad jāuzar viena rugaine, tad varēs sēt pupas,” saka saimniecības īpašniece Sarmīte Orehova. Paredzēts sēt pupas 10,5 hektāru platībā. Tās tiek izmantotas kā proteīna augs, ražojot kombinēto spēkbarību.
“Pavasarī jāapsēj ap 80 hektāru. Zeme vēl ir nedzīva, miežiem, kviešiem vēl par aukstu, vajag siltāku laiku,” bilst Sarmīte Orehova.
“Katru pavasari gaidām, nezinām, kāds tas būs. Pērn bija tik lietains, bija liels satraukums, kā tikt uz lauka. Tāda ir lauksaimniecība, varam izdomāt daudz ko, bet laikapstākļi nosaka, kad un kā darīt,” saka zemniece.
Komentāri