Kārtējā kopā sanākšanā Amatas pensionāri gan izvērtēja padarīto, gan izrunāja turpmāk darāmo. Pensionāru biedrība “Dzīvesprieks” aizvadījusi ceturto darbības gadu. Patlaban organizācijā ir 48 biedri. “Priecē, ka mūsu organizācijās darbā iesaistās aizvien jauni biedri un mēs esam kļuvuši par lielas daļas sabiedrības interešu paudējiem. Tikai kopā darbojoties, projektu konkursos piesaistot finansējumu, arī ar pašvaldības atbalstu esam varējuši sarīkot dažādus pasākumus, kopsummā tam izlietojot gandrīz trīs tūkstošus eiro,” stāstīja biedrības vadītāja Aleksandra Freivalde un uzsvēra, ka liela nozīme arī tam, ka biedrībai izveidojusies laba sadarbība gan ar fondu ziedot.lv, gan ar Amatas pamatskolu un bērnudārzu, vietējo kultūras namu. Turklāt biedrībai ir daudz draugu ne tikai Latvijā.
Arī šogad biedrības aktivitātēm pašvaldība piešķīrusi 1300 eiro. Drīzumā būs skaidrs, kādiem pasākumiem varēs izmantot struktūrfondu naudu, jo pašvaldība iesaistījusies projektā “Veselības veicināšanai un slimību profilaksei”, un novada pensionāriem tiks piedāvātas dažādas iespējas.
“Izdarām tik daudz, cik paši varam. Mums ideju netrūkst, neviens nav mājās sēdētājs,” atgādināja Aleksandra Freivalde un piebilda, ka par šī gada notikumu biedrībā noteikti jāatzīst tapušais karogs. Liekot prātus un gaumes kopā, tika izstrādāts mets, austs un izšūts “Dzīvesprieka” karogs.
“Dzīvesprieks” ir vistrāpīgākais nosaukums Amatas pagasta pensionāru biedrībai. “Te satiekamies, parunājamies. Kaimiņiene kādreiz bija biedrības vadītāja, dzīvoju viens, viņa uzaicināja. Man pagastā no kopsaimniecības laikiem visi pazīstami, strādāju par zootehniķi,” “Druvai” pastāstīja Māris Berķis un piebilda, ka līdz centram tikai pāris kilometru, nav grūti atnākt. Bruno Seiga pēc pensionēšanās atgriezies dzimtajā pusē. Kā pats atzina – pagastu pazīst labi, bet cilvēkus gan ne. “Kamēr bērni strādā, arī mums gribas sanākt kopā. Man no mājas līdz centram seši kilometri, vasarā, tad varu atbraukt ar velosipēdu. Nedrīkst jau dzīvot tikai pa māju, jāiet arī cilvēkos,” pārdomās dalījās amatietis.
Pensionāre Zita Ščeglova, kura vēl strādā, pastāstīja, ka biedrība kļūst aizvien populārāka. “Ir cilvēki, kuri ļoti pārdzīvo to brīdi, kad aiziet pensijā. Katram jau svarīgi, lai viņš būtu noderīgs, vajadzīgs. Biedrībā nākam kopā, te ir iespējas gan strādāt rokdarbus, gan vīri var uzspēlēt novusu. Braucam ekskursijās, ciemos pie citiem pensionāru klubiem uz pagastiem un pilsētām, bijām arī Igaunijā. Biedrībā ir tik daudz, ko darīt, var tik daudz ko iemācīties un to, ko zini, pastāstīt un parādīt citiem,” pastāstīja Zita.
Komentāri