Mākslas dienas skolu jaunatnei

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs noslēdzis vienošanos ar trīs profesionālas ievirzes skolām pilsētā. Aprīlī, tradicionāli pieņemtajā mākslas mēnesī, Cēsu profesionālu mākslinieku darbi, kas glabājas muzeja krājumā, uz laiku eksponēti skolās. Nesen izstādi atklāja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Muzeja krājuma glabātāja Da­ce Tabūne topošos mūziķus aicināja iepazīt cēsnieku, gleznotāju Artūru Droni, aplūkojot 40.gados mākslinieka gleznotos mūziķu Jāņa Cimzes un Alfrēda Kalniņa portretus. Izstādē arī mākslinieka pašportrets, Gaujas malas ainava – vieta, kur reiz darbojies kaļķu ceplis, Cēsu skati, arī stāvā Ūdens ieliņa vecpilsētā, ko mākslinieks iemūžinājis 1975. gada gleznā.

Cēsu Profesionālajā vidusskolā muzejs no sava mākslas krājuma izraudzījis gleznotāja Kār­ļa Baltgaiļa darbus – ainavas un mākslinieka pašportretu. Topo­šie mēbeļu meistari no izstādes atklāšanas varēs paturēt prātā arī vēstures faktus par savu skolu – toreiz Amatniecības skolu, nodibinātu jaunajā Latvijas brīvvals­tī. Kārlis Baltgailis tajā tika pieņemts darbā kā viens no pirmajiem pedagogiem mākslas klasē.

50. gados Cēsīs jau pieredzējušie mākslinieki radīja pilsētā tik intensīvu mākslas dzīvi, ka tā aktīvi turpinājās vairākus gadu desmitus. Gleznotāji Kārlis Balt­gai­lis, Artūrs Dronis un Jānis Ro­zen­bergs – vaļi, kas šo procesu ie­šūpoja un turēja. Trešā izstāde, kas aprīlī sagatavota jaunajai paaudzei, nonākusi Cēsu Mākslas skolā. Tā stāsta par pašu skolotājas Kristīnes Rozenbergas vectēvu Jāni Rozenbergu, mākslinieku, kurš iemūžinājis gleznās pilsētu un Gauju pie tās. Mākslas skolas audzēkņiem vēsturnieki grib pastāstīt, kā 1956. gadā Cē­sīs nodibināta zīmēšanas studija, daudzi cēsnieki tajā nākuši, lai iemācītos zīmēt, viņiem padomus devuši profesionāli mākslinieki.

Vecākā un vidējā paaudze zina un arī lepojas ar novada māksliniekiem – viņu darbiem, dzīves gājumu, atstāto nākotnei. Pagā­ju­šajā gadā svinēto Cēsu 810 gadi muzejs noslēdza ar vērienīgi izveidoto izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cē­sīs”. Tā Cēsu Jaunās pils milzīgajā bēniņu zālē bijusi labi apmeklēta, mākslas vēsturnieku un apmeklētāju labi novērtēta. Tā būs atvērta vēl Lieldienās, bet tagad, mākslas mēneša ieskaņā, to jau apmeklējuši teju visi Cēsu ģim­nāzisti. Cēsu Izstāžu nama vadītājas Natas Livonskas vadītajās ekskursijās jaunieši daudz interesanta uzzinājuši par pilsētniekiem laikā no 20. gadsimta sākuma līdz 1956. gadam. To, kā veidojušies mākslas procesi līdz pat īpašam notikumam – Cēsu novada mākslinieku pirmajai kopīgajai izstādei. “Ģimnāzisti izrādījās ļoti labi klausītāji. Sko­lē­nus interesēja izstādes vēstījums par māksliniekiem Cēsīs, tiem, kuri veidojuši nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāsojuši tās smalkāko būtību – dvēseli,” stās­ta Nata Livonska, piebilstot, ka muzeja apmeklējuma laikā sarunas ar jauniešiem pārcēlušās arī par ieraugāmo ārpus izstāžu zāles – Cēsu parkos, laukumos un skvēros vecpilsētā. Pilsēt­nie­kiem un pilsētas viesiem mākslas klātbūtni nodrošinājuši izcili mākslinieki. Jaunieši atcerējās zīmīgus mākslas darbus pilsētvidē. Vēsturnieci cer, ka no šīm sarunām jaunieši būs paturējuši prā­tā Cēsu gleznotāju un tēlnieku vārdus, pazīs viņu darbus.