Netipiski šim gadalaikam, varenu pārsteigumu Līgatnes dabas taku darbiniekiem Zinību dienā sagādājusi mežacūka Magone, laižot pasaulē četrus sivēntiņus, tā portālu eDruva informē Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Pēc viņas teiktā, mežacūkām mazuļu dzimšanas laiks parasti ir pavasarī – no marta beigām līdz maija vidum. Tā kā šogad pavasarī nevienai no Līgatnes dabas takās mītošajām mežacūkām “neatskrēja” mazuļi, neviens no darbiniekiem nebija gatavojies ģimenes pieaugumam mežacūku saimē šajā gadā. Kaut gan mežacūkas ar vēlu rudenī dzimušiem mazuļiem reizēm ir vērojamas arī savvaļā, tomēr tas nav gluži parasts notikums rudens sezonā.
Mežacūka Magone ir jauna māmiņa, un jaundzimušie sivēntiņi ir tās pirmie mazuļi. Magone ir dzimusi savvaļā, tomēr kājas savainojuma dēļ dažu mēnešu vecumā nonāca cilvēka gādībā. Tā kā jau no bērnības cilvēku Magone uzskata par labu draugu, arī mazuļus neslēpj no Līgatnes dabas taku darbiniekiem un apmeklētājiem.
Kā norāda E.Ezeriņa, Magone ir ļoti rūpīga māmiņa. Tā mazuļus gan pieskata, gan aizved uz labākajām barošanās vietām, gan arī ļauj tiem pablēņoties. Mežacūkām mazuļi piedzimst augumā nelieli, ar svītrainu kažociņu, bet labi attīstīti – jau nākamajā dienā pēc dzimšanas var doties mātei līdzi uz citu migas vietu, un vēl pēc dažām dienām var novērot, ka mazuļi labprāt mēģina pagaršot mātei nolikto barību un sāk rotaļāties viens ar otru. Magonei nav pārāk jāpiepūlas mazuļu auklēšanā, jo sivēntiņi paši pieskata, kurp dodas māmiņa un bariņā dodas līdzi, paši arī izveido nelielu midziņu un dodas pasnaust jebkurā voljera vietā, kamēr māte netālu barojas.
Magones sivēntiņi ir īsti rakari, kas krietni daudz laika pavada blēņojoties un spēlējoties. Šobrīd iecienīta rotaļa ir vienam otra tvarstīšana, grūstīšanās un mēģināšana apgāzt, ar ko reizēm nodarbojas visi četri vienlaicīgi. Bez uzmanības nepaliek arī dažādi dabas priekšmeti sivēntiņu ceļā, kā, piemēram, koka gabaliņi, zariņi vai sūnu kumšķis, ko katrs mēģina aizvilkt savā virzienā, apgāzt ar šņukuru vai sapluinīt.
Mežacūku voljerā mītošās sivēntiņu tantes Lilija, Mūsa un Grietiņa labprāt ietur distanci no Magones mazuļiem, jo to blēņošanās nav īsti pa prātam cienījamā vecumā esošajām dāmām. Sivēntiņu tēvs Ansis gan labprāt pievienojas mazuļu kompānijai ēšanas laikā, tomēr ir diezgan piesardzīgs un labprāt izvēlas turēties lielākā attālumā no saviem ļoti kustīgajiem pēcnācējiem.
Magone ar saviem sivēntiņiem ir iekārtojusi migu nojumē netālu no apmeklētāju skatu platformas, un ir labi vērojama arī atpūtas laikā. Mežacūku mazuļi ātri aug un attīstās, tie jau divu mēnešu laikā kļūst uzvedībā nopietnāki un apmatojuma krāsojumu nomaina uz pelēku kā pieaugušām meža cūkām, tāpēc E.Ezeriņa visus laipni aicina uz Līgatnes dabas takām priecāties par svītrainajiem un kustīgajiem Zinību dienas pārsteigumiem.
Komentāri