Mūsu identitāte — skanīga latviešu valoda

Šonedēļ vairāk nekā ikdienā runājam par latviešu valodu. Vakar tika atzīmēta pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma 2021. gadā iedibinātā Valsts valodas diena. 

Cik latviski ikdienā skan latviešu valoda, kā tā attīstās, ar kādiem riskiem saskaramies, saruna ar   Ph.D., Mg. Paed., tulkotāju, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītāju Uģi Nasteviču.

– Valoda mainās, vecākā paaudze vairs nesaprot, ko jaunie runā.
– Katrai paaudzei parādās modes ietekmēti vārdi. Plaš­saziņas līdzekļos jaunieši daudz patērē saturu, kas radīts svešvalodās. Latviešu bērnu, jauniešu saziņā ir aizvien vairāk svešvārdu, tie iedzīvojas, neņemot vērā latviešu valodas prasības. Saprotams, ka vecākā paaudze daļu no šīs saziņas neuztver, un rodas jautājums par latviešu valodas pašpietiekamības izjūtu — vai jaunieši, kas lieto citu valodu vārdus apjauš, ka to pašu var pateikt latviski. Te nonākam pie lasīšanas, latviešu valodas satura patērēšanas paradumiem. Lasītprasme ir satura uztvere, saziņa, kas veidojas starp paaudzēm. Satura patēriņš svešvalodās maina izteikšanās līdzekļu bagātību. Paaudžu sazināšanos varētu sekmēt latviešu valodas pašpietiekamības virzīšana, tas, ka runāt latviski nav piedeva, bet pamatfunkcija saziņai.

– Bet jaunietis nezina, ka angļu vārds, kuru viņš lieto, ir arī latviešu valodā. Kā veicināt latviešu vārdus sadzīvē, lai nav jālieto svešvārdi?
– Liela ietekme ir mūziķiem, skatuves māksliniekiem. Atbal­stītāji ir iecienījuši un patērē viņu radīto. Mūziķi, dziedātāji ar savu paraugu izplata vārdu krājumu, būtiski, kā viņi lieto, daudzina latviešu valodu. Otrs ceļš būtu — jāsaprot, kas ir tas saturs, ko attiecīga vecuma cilvēki patērē, kāds ir pieprasījums, vai vietējā tirgū ir atbilstošs piedāvājums. Nepie­ciešams valsts atbalsts tāda satura veidošanai, kura līdz šim pietrūcis, bet ko jaunieši meklē. Vēl angliskā satura tulkošana — subtitri, ierunāšana, lai nebūtu jāuzticas mākslīgajam saprātam. Ja līdztekus svešvalodai saturs ir arī latviski, tā vienlaikus ir iespēja apgūt latviešu valodu.

– Kas šodien ir tīra latviešu valoda?
– Ja latviešu valodā pieejamais vārdu klāsts netiek aizstāts ar svešvārdiem un kādas parādības, darbības apzīmēšanai lieto latviešu vārdus, tad skan tīra latviešu valoda. Ja vārda pietrūkst un nav izveidojams sakarīgs jaunvārds, lai kaut ko apzīmētu, ir pieļaujama svešvārdu izmantošana.

– Lēmumos ir svešvārdu pārbagātība, ES projektos bez tiem neiztiekam. Kāpēc daudzi termini netiek latviskoti?
– Tam ir saistība ar pagātni. Gadu desmitus Latvijā notika krieviskošana, sākot no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu Krievijas impērijā, tad padomju okupācijas laikā. Krievu valodas ietekme šķita pretspēks, ar ko jācīnās. Cīno­ties ar krievu valodas piesārņojumu, iekritām pretējā grāvī, nekritiski pārņemot angļu vārdus, domājot, ka tā attālināmies no krievu valodas. Neapzi­noties, ka mūsu valodā ir pietiekami daudz vārdu, kas dod iespēju atvasināt jaunus, neesam nostājušies uz taisnā latviešu valodas ceļa. Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopā darbojas valodnieki, žurnālisti, grāmatu redaktori, filologi, tulkotāji, cilvēki, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar valodu. Kopas tikšanās apmeklē cilvēki, kuriem ir kādas sasāpējušas valodas likstas un jārod atbilde. Dažādu nozaru pārstāvji domājuši, kā latviskot jēdzienus. Zinādami jomu, viņi piedāvā variantus, kā jēdziens svešvalodā varētu skanēt latviski. Ap­spriežam, kas no piedāvātā būtu latviski skanīgākais. Prieks, ka piedalās dažādas paaudzes, arī studenti, tas liecina, ka valodas jautājumi ir svarīgi plašam lokam. Katrreiz arī apspriežam, ja kāds termins, jēdziens raisījis pārdomas. Sa­bied­rība iesūta savus vērojumus “Gada vārdam”, “Gada nevārdam”. Interesanti ir savārstījumi, tajos ir latviešu vārdi, bet savirknēti tā, ka grūti saprast domu.   

– Mākslīgais intelekts. Ko tas izdara valodai?
– Liela daļa mašīntulkošanas rīku pēdējos gados, izmantojot mākslīgā saprāta (MS) risinājumus, ir kļuvuši prasmīgāki, spēj tekstā uztvert atbilstošākus un līdzīgus vārdus jeb sinonīmus. Šī spēja ir ļoti augusi. Esmu tulkotājs, zinu, kādi bija mašīntulkošanas darbi pirms dažiem gadiem un tagad. MS spēja aizvien attīstās. Taču tas arī nozīmē, ka viltus vēstuļu, kaitniecisko vēstījumu, kas nonāk cilvēku e-pastā, latviešu valodas līmenis ir labāks. Drīz būs ļoti grūti šos tekstus atšķirt no cilvēku rakstītajiem. Protams, ir latviešu valodas īpatnības, kas palīdz. Diezin vai kāds vēstuli parakstīs kā Bērziņas kundze vai jauks daudzskaitļa, vienskaitļa vārdu lietojumu. MS apmācība ir strauja, tiek uzkrāts latviešu valodā veidots saturs, un no tā MS mācās. Mēs priecājamies, ka latviešu valoda tiek iesaistīta tīmekļa tehnoloģiskajos risinājumos. Tas šķiet ērti, bet arī rada riskus krāpnieciskām darbībām.

– Latviešu valoda ir poētiska, izmantoti deminutīvi, salīdzinājumi no dabas. Vai tagad tā nekļūst pārlieku lietišķa, vai neaizmirstam valodas ritmu, kas veido valodas kodu. Saziņā teikumi kļūst sarežģītāki.
– Tā tas ir. Ja izmanto MS, tas ietekmē patērētāja valodu. Mūsu tautas gara mantās, tautasdziesmās, lietotā valoda ir ar savdabīgo, kodolīgo izteiksmes veidu. Ainaviskā, gleznainā lietojuma īpatnības pazūd, ienāk lietišķums, kas šķiet būtiskāks. Ja latvieši biežāk pašķirstītu garamantu krājumus, tas sekmētu izteikšanās brīvību, bagātību. Krišjānis Barons “Latvju dainu” pirmā sējuma ievadā rakstīja, ka dainas ir kas tāds, kas nekad nenovecojas. Tās ir pārlaicīgas, aprakstītās norises, tikumi nezaudē jēgu un laikmetīgumu, neatkarīgi no tā, kāda būtu tehnoloģija, virzība vai kas cits.

Strādāju pie latvju dainu atdzejojuma japāņu valodā. Esmu sapratis, ka to nevar izdarīt, izmantojot mūsdienu japāņu valodas gramatiku, jāizmanto tā, ko lietoja viduslaikos un senāk. Tajā ir tādi izteiksmes līdzekļi un vārdu krājums, kas daudz vairāk atbilst latvju dainās lietotajiem. Tas sagādā vairāk darba un pūļu, bet latviešu tautasdziesmu valodas skanējums, plūdums, ritms ir sasniedzams japāņu valodā. Valodas gaisotne ir netverama, tās ritmu izjūt tie, kam tā ir dzimtā. Kad latviskai kultūrtelpai piederīgs cilvēks dzird iepriekš nedzirdētu tautasdziesmu, viņš var paredzēt nākamās rindas beigas. Ja cilvēks nav no latviskās kultūrtelpas, viņam neveidoja izjūta, kas ir saistīta ar valodas ritmu, vārdu izvietojumu teikumos, zilbju skaitu, deminutīviem. Viņam tautasdziesmas teksts šķiet svešāds.

– Citu valodu ietekmē mainās teikumu uzbūve  un bieži vien ir grūti uztvert domu.
–  Latviešu valoda ir lokāma, un skaidri saprotams, kura teikuma daļa tiek uzsvērta. Salātus ēdīšu es. Es ēdīšu salātus. Salātus es ēdīšu. Daļa, kas teikuma beigās, skan uzsvērtāk. Valoda ļauj precīzi, niansēti parādīt, kas sacītajā ir būtiskākais. Analītiskajās valodās, kāda ir angļu valoda, tā nav. Ja latviešu valodas teikumos iezogas analītiskas valodas secība, paradumi, tas noplicina mūsu valodu, izteikšanās brīvību, arī uztveramību.

Japānas presē, lai ieinteresētu cilvēkus kopt un neaizmirst valodu, ir tradīcija, rīkot tautas dzejas sacerēšanas sacensības. Tiek izziņota tēma, lasītāji sacer saskanīgas vārsmas, atbilstoši tautas dziesmas pantmēram, valodas lietojumam. Labākās jaunās tautas dzejas publicē un uzvarētāji saņem vietējo ražotāju gardumus. Būtiski, ka balvu saņem par to, ka labi proti dzimto valodu.

– Kā vērtējat tulkoto daiļliteratūru?
– Tas ir sarežģīts jautājums. Nevar vispārināt, jo tulkojuma kvalitāte ir atkarīga no autora radītā teksta, tulkotāja pieredzes ar valodu, viņa vārdu krājuma, arī no tā, cik droši viņš jūtas jaunvārdu darināšanā, ja valodā atbilstošu nevar atrast. Valodas kopas sēdē esam runājuši arī par tulkoto daiļliteratūru. Bijis, kad kolēģiem radās jautājums, vai šādiem tulkojumiem jānonāk līdz drukāšanai. Tulkošana nav tikai no vienas valodas uz citu, bet arī no kultūras uz kultūru. Tulkotājam jāprot ne tikai abas valodas, bet jābūt zinošam abās kultūrās, lai spētu izvēlēties vis­atbilstošāko vārdu kopumu. Tas attiecas arī uz dzeju, kurā svarīgi uzburt sajūtu.

– Latviešu valodai ir sava vieta starp pasaules valodām, mums tā jānotur, lai nepazūdam.
– Pasaulē lieto ap septiņiem tūkstošiem valodu. Tikai aptuveni 400 valodās runā vairāk nekā miljons cilvēku. Tikai 45 valodas ir atzītas par vienīgajām valsts valodām, arī latviešu valoda. Ja to apzināmies, tas uzliek pienākumu un atbildību kopt savu valodu. Valoda ir valsts un katra cilvēka, kurš dzīvo Latvijā, vērtība. Kā mēs attiecamies pret tiem, kuri ieradušies mūsu valstī un vēlas te dzīvot? Kad viņi kaut ko jautā, tiesa, varbūt vēl pagaidām lauzītā valodā, vai esam pietiekami pacietīgi un atbildam latviski, tā iedrošinot runāt latviski, vai gribēdami būt izpalīdzīgi, pārejam uz viņiem saprotamu valodu, tā liedzot izteikties latviski? Tas ir ļoti būtiski, neliegt iespēju mūsu valodu lietot. Un, protams, pašiem runāt skaistā, skanīgā latviešu valodā.