Vēlēšanas pagājušas, un nav noticis nekas ļoti negaidīts. Plusiņi un mīnusiņi vēlēšanu biļetenos saskaitīti, deputātu saraksts zināms. Zināms arī topošās valdības premjera vārds. Tagad var diskutēt par to, kuras partijas uzvarētājiem, Apvienotajam sarakstam, ņemt valdībā un kas būs jādara jaunajai valdībai, ko tā spēs izdarīt. Ainārs Šlesers un viņa partija “Latvija pirmajā vietā” ir gatavi atbalstīt arī Andra Kulberga un Apvienotā saraksta mazākuma valdību. Kā zināms, pēc provizoriskajiem Saeimas vēlēšanu rezultātiem Apvienotajam sarakstam 15. Saeimā ir 41 mandāts. Kopā ar 17 “Latvija pirmajā vietā” balsīm tas nodrošinātu vairākumu lēmumu pieņemšanai parlamentā. Tomēr par spīti tam, ka Šlesers par kopīgu darbu runā visu laiku un katru dienu, vismaz pagaidām neizskatās, ka Apvienotais saraksts piekritīs strādāt koalīcijā ar Šleseru.
Nepārsteidz arī tas, ka Jaunā Rīgas teātra vadītājs, režisors Alvis Hermanis atkāpies no partijas “Mēs mainām noteikumus” (MMN) vadītāja pienākumiem. Turpmāk viņš būšot vien ierindas biedrs. Režisors paziņoja, ka nav spējis sasniegt un izpildīt mērķi – pārliecināt sabiedrību par noteikumu maiņu, tāpēc, viņaprāt, atbildība tālāk jāuzņemas kādam citam. Vēl viņš skaidroja, ka nonācis pie atklāsmes, ka pārveidot pasauli ir neiespējami. Jāpiebilst, ka sociālajos medijos jau izskanējis, ka partija šķeļas un sākušies iekšēji ķīviņi par to, kurš tagad būs partijas valdē un kurš rīkojas pareizi.
Topošajai valdībai nav paredzams viegls darbs bez pārmetumiem un domstarpībām. Valdības darbu programma vēl nav tapusi, partijas to nav parakstījušas, tādēļ vēl par agru atbalstīt vai kritizēt Andra Kulberga un Apvienotā saraksta ieceres. Gan jāpiebilst, ka Kulbergam uzmanīgāk būtu jāatbalsta vai jānoliedz idejas, kuras acīmredzot viņam atnes dažādu interešu lobētāji. Nejauks sanāca skandāls ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras tika pasludinātas par nevajadzīgām liekēdēm un gandrīz vai visu nelaimju cēloni. Premjers acīmredzot nebija iedziļinājies un nebija sapratis, ko tās dara un vai tiešām visas saņem miljonus un liek savās kabatās, neko nedarot. Nupat no premjera izskanēja skaļš paziņojums par t.s. Netflix nodokli un atbalstu Latvijas kino. Par laimi, premjera vēlme tūlīt pat visu sakārtot tā, kā to saprot viņš, tika pieklusināta, un jācer, ka Saeima pieņems saprātīgu lēmumu.
Neapšaubāmi, valdībai būs jāpieņem daudzi lēmumi, kuri ietekmēs praktisko dzīvi, cilvēku labklājību. Nereti atgādinājumi par valsts drošību “pazūd” aiz ikdienas rūpēm par nomaksātiem rēķiniem un nepieciešamajiem pirkumiem. Nupat ir publiski ir prezentēts analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas biļetena Frontier Review apskats/pētījums, kas skaidro Krievijas Federācijas ietekmes sistēmisko loģiku, balstoties uz dokumentiem, tiesu lietām, korporatīvajām saiknēm un konkrētu cilvēku rīcību. Te daži īsi fragmenti no pētījuma, kurā atzīmēts, ka “vairāku iemeslu dēļ Krievijas Federācija Latviju vēsturiski uztver kā “vājo posmu” starp visām Baltijas valstīm, un tas pats par sevi ir būtisks stimuls šeit organizēt vismaz provokācijas. (..) Tikai Latvijā pastāv oligarhu grupa, turklāt visiem tās pārstāvjiem tā vai citādi ir senas, noturīgas saiknes ar Maskavu; Igaunijā vai Lietuvā līdzīgu grupu vai slāņu nav. Vairāku Eiropas un Amerikas analītisko izdevumu ieskatā Krievijas diktators Vladimirs Putins iecerējis īstenot virkni provokāciju, iespējams, pat militāras sadursmes, lai pārbaudītu NATO rīcībspēju. Ņemot vērā samērā sarežģīto sociālpolitisko situāciju Latvijā, ievērojamu vēlētāju atbalstu gūst gan prokremliskās partijas, gan Aināra Šlesera partija. (..) Mūsu vērtējumā Latvijā darbojās un dažos gadījumos turpina darboties vairākas Krievijas Federācijas specdienestu struktūras un ietekmes aģentu tīkli.”
Acīmredzot, jānovēl gan Saeimai un valdībai, gan sev pašiem nepazaudēt savu valsti aiz solījumiem par sviestmaižu kalniem un krējuma upēm.
