Kas notiek tepat zem kājām

Uzzināt, ko ēd sliekas un kā baktērijas sadarbojas ar augiem

Eiropas Zinātnieku nakts piedāvājums daudzus ieinteresēja apmeklēt Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centru.

Pētnieki aicināja iepazīt it kā jau šķiet pazīstamo augsnes pasauli, to, kuru slēpj augi. Kas patiesībā notiek augsnē, ne viens vien bija pārsteigts.

Pētnieks Reinis Zariņš stāstīja par sliekām, ikviens varēja paņemt rokās parastās un Kalifornijas sliekas. Mazo interesentu jautājumi bira kā no pārpildītas skolas somas — ko sliekas ēd, vai tās dzīvo visur, ko dod augsnei, vai dzīvo ūdenī. Pētnieka stāstītais, ka garākā reģistrētā slieka ir 6,7 metri, bija pārsteigums ne tikai bērniem un jauniešiem. Tā bija Āfrikas milzu slieka, kas atrasta 1967. gadā Dienvidāfrikā.

Pākšaugu selekcionāre Aina Kokare atklāja, kā aug pupas un ne tikai, arī citi tauriņzieži. “Daudziem pie saknēm kā mazi izaugumi ir gumi. Tie piesaista baktērijas, kas augu nodrošina ar slāpekli no augsnes,” rādot dažādu augu saknes, stāstīja pētniece. “Tur zem zemes gan ir interesanta dzīve,” secināja kāds apmeklētājs, bet viņa mamma piebilda, ka arī augi un baktērijas draudzējas, dod viens otram, palīdz.

Ar lielu interesi Dārta un Jēkabs uzklausīja pētniekus un arī paši labprāt ņēma rokās un aptaustīja dažādu augu, sēklu paraugus, iztēlojās, kā būt zinātniekam.

“Dzīvojam Priekuļos, bet pirmoreiz esam pētniecības centrā. Apkārt redzam laukus, kuros aug ne tikai kartupeļi, zinu, ka tie ir pētniecības centra. Jau sen gribējām ienāk, bet līdz šim nebijām to izdarījuši. Tas, ko pētnieki stāsta, ir ļoti interesanti arī maziem bērniem,” pārdomās dalījās Agnese Dančauska un piebilda, ka labs ir pasākuma norises laiks, tas sākas pēcpusdienā, kopā ar bērniem varēja atnākt tūlīt pēc skolas.

Zinātnieku nakti apmeklēja arī Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēni, kuri padziļināti apgūst bioloģiju. Jaunieši “Druvai” atzina, ka bijis interesanti uzzināt, kā top jaunas šķirnes, ka, rokās virpinot zemi, var noteikt, vai tā ir barības vielām bagāta, vai nav pārāk blīva. Tāpat uzzināt, kā sēklas jūtas dažādās augsnēs, ka daudz ko var audzēt bez augsnes.
Pētniecības centra kolektīvs bija parūpējies, lai katrs ko jaunu uzzinātu un izmēģinātu. Varēja arī gleznot ar augsni, ar dažādām maņām iepazīt augsni un radošajā darbnīcā izveidot savu baktēriju.

“Zinātne ir sauss vārds, bet, kad iedziļinies, vai kāds pastāsta, tas kļūst interesanti, rodas jautājumi, kāpēc tā un ne citādi. Ir prieks redzēt, kā bērni un arī pieaugušie grib izmēģināt, darīt kā zinātnieki. Uzzinot ko jaunu, vecāki ar bērniem, vecvecāki ar mazbērniem pavada laiku kopā,” “Druvai”    teica Agror­e­sur­su un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabul­niece un atzina, ka vislielākais prieks ir, ja jaunieši saka, ka viņiem te patīk, te ir interesanti. Varbūt pēc gadiem viņi būs jaunie pētnieki Priekuļu pētniecības centrā.