Lietainā dienā noskaņojums tāds romantiski nostalģisks. Īsti nevar saprast, vai gribas sevi palutināt ar kāda cita gudrību, jo jāmācās taču visu mūžu, vai “paskrullēt” pasaules jaunumus, par kuriem vienmēr var brīnīties. Taču var arī palasīt pašmāju ļautiņu oficiālus un neoficiālus tekstus, lai skaļi priekā pasmietos, secinot, ka latviešiem ar humoru viss kārtībā.
No senlaikiem teikts — “meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts”. Un var vien papildināt — jautā un tev atbildēs. No pavasara līdz rudenim vienas no populārākajām domapmaiņas feisbuka lapām ir tās, kurās sazinās tie, kam ir dārzs, dobe, kaut vai pelargonija uz palodzes. Ja kaut kas aug, tad noteikti ir kāda problēma, kuras risinājumam citi var dot padomu, vai arī katrs var palepoties ar zaļajiem īkšķīšiem. Lūk, pašsaprotamākā atbilde uz jautājumu, kad sēt: “Vienmēr pieturos tikai pie viena noteikuma — galvenais ir iesēt. Tad ir cerības, ka kaut kas izaugs”. Kāda dārzkope nesaprašanā: “Saņēmu trihogrammas kartona kārbiņās, uz kurām rakstīts NEATVĒRT, bet pievienota instrukcija par trauciņiem, kas jātur atvērti uz galda. Nesaprotu, ko darīt. Vai kādam ir pieredze, vai man pareizā instrukcija atsūtīta?” Cita nesaprot, kas notiek ar peoniju, bet domubiedri paskaidro, ka tai nekas nekait, redzama šķirnes īpatnība. Secinājums un retorisks jautājums: “Dzirdēju, ka kosa senāka par dinozauriem. Ja reiz dinozauri iznīka, bet kosa palika, kāda iespēja to tagad iznīcināt?” Kā nepasmaidīt?!
Bet šī domapmaiņa ir īsti atbilstoša praktiskam latvietim. Jautājums: “Cik platām ir jābūt dobēm siltumnīcā?” Atbildes der katram — “Lai, neiekrītot ar degunu dobē, var aizsniegt otru malu. Platums atkarīgs no kopēja roku garuma un tā, cik trenēts ir dupsis.” Cik vērts ir padoms — katrs pavasaris, kad strādā līdz spēku izsīkumam, nolieto starpskriemeļu diskus ātrāk nekā noveco pase!
Un kur tad kādam nezināmu puķu vārdu noteikšana! Vienā bildē var ieraudzīt vai desmit dažādu augu. Taču patiesībā puķei vienalga, cik smalki to sauc, galvenais, ka kopēja laimīga.
Ja gribas kaut ko nopietnāku, brīvā brīdī var padzīvoties pa novadu mājaslapām. Nav jau gluži tā, ka var izlasīt vienīgi par koncertiem, festivāliem un labiem darbiem. Tā kā jūlijs ir būtisks mēnesis latviešu kapu kultūras kopšanā, jo katrā ciemā notiek kapu svētki, pārlaižot vien acis, skaidrs, ka katrs radinieks kapukalniņā savu puķīti saņems agrāk vai vēlāk. Ja jau par kapu svētkiem — Gulbenes mājaslapā var izlasīt “informāciju par ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu Gulbenes pilsētas kapsētās”. Tik tālu gan! Kapsētās pierasts teikt — celiņi, bet ielas, protams, skan smalkāk. Var vien palauzīt galvu, vai tā tirgošanās tomēr nenotiek aiz kapsētas sētas, un pasmaidīt par juristu strikto turēšanos pie terminiem.
Ne gluži par kapu tēmu, bet uz to pusi velk. Lūk, sludinājums: “Cēsu novada pašvaldības iestāde “Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde” aicina komandā Uzņēmējdarbības atbalsta un inovāciju attīstības vadītāju un Radošā un digitālā kvartāla “Rainis” dvēseli.” Par to vadītāju viss skaidrs, bet kam adresēts otrs aicinājums, var tikai minēt. Interesanti, kāda izskatīsies dvēseles darba vieta, kā tā veicinās inovāciju attīstību un jaunu sadarbību veidošanos, piedalīsies datu analīzē un, spriežot pēc piedāvātā darba apraksta, darīs vēl daudz ko citu. Varbūt no aizsaules tiek saukta Raiņa dvēsele? Viņš amatam derētu. Un ja nu uz Cēsu 820 gadu svinībām sanāk no aizmākoņiem ļaužu bari… Komisijai darba būs daudz…
Viss nopietnais kādam šķiet smieklīgs. Tur neko nevar darīt.
Komentāri