Sestdiena, 11. jūlijs
Vārda dienas: Leonora, Svens

Politikas bīstamās ēnas puses

Sallija Benfelde
17:23, 11. Jūl, 2026

NATO samits Ankarā, Turcijā, ir beidzies un tiek uzskatīts par veiksmīgu. ASV prezidents Donalds Tramps tajā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pārstei­dzošs bija Trampa paziņojums, ka ASV pirks ukraiņu ražotos dronus: “Mēs pirksim viņu dronus. Mēs ražojam lieliskus dronus, bet viņi (ukraiņi — aut.) spēj tos ražot ļoti lielā daudzumā, tas ir gandrīz neticami, jo droni tiek ražoti kara laikā.” Tramps arī paziņoja, ka ASV piešķirs Ukrainai tiesības ražot pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot”. Vēl var piebilst, ka NATO līderi trešdien, 8. jūlijā, samitā Ankarā arī atbalstīja apņemšanos 2026. un 2027. gadā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā. Palīdzību galvenokārt sniegs Eiropas NATO dalībvalstis un Kanāda.

Tiesa gan, nav noslēpums, ka ASV prezidents mēdz mainīt uzskatus un ka viņa izturēšanās brīžam ir dīvaina. Piemēram, trešdien, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Zelenski Tramps esot sajaucis viņu ar agresorvalsts neleģitīmo prezidentu Putinu. Tramps esot vērsies pie klātesošajiem žurnālistiem un sacījis, ka viņi var uzdot jautājumus Putinam, norādot uz Zelenski. Kad kāds žurnālists aizrādījis, ka ASV prezidents kļūdās, visi sākuši smieties, Zelenskis smaidījis. Video bija skatāms Ukrainas prezidenta mājaslapā. Tā nav bijusi vienīgā Trampa pārteikšanās samita laikā. Runājot par “Patriot” sistēmu, Tramps nosaucis Japānu par “Islāma Republiku”. Neatkarīgi no tā, kas veicinājis tādas pārteikšanās, ir skaidrs, ka NATO jādarbojas visiem, nemeklējot vienu izcilnieku, kas glābs pasauli, un ka ASV viena pati nevar atrisināt drošības jautājumus Eiropā.

Tikmēr Latvijā ir beigusies 15. Saeimas vēlēšanu sarakstu iesniegšana. Protams, jautājumu un arī cerību vēlētājiem, visticamāk, ir daudz — drošība, ienākumi, nodokļi, pabalsti, pensijas, izglītība, veselības aprūpe. Laika līdz vēlēšanām vēl pietiek, lai mierīgi izlasītu katras partijas programmu. Ir arī kāds saraksts ar sesto numuru, kura nosaukums ir “Gobzema saraksts”. Tiesa gan, Alda Gob­zema vārdu tajā neatrast: pirmais kandidāts sarakstā ir Arigo Toro. Kā zināms, 2025. gada sākumā VID ziņoja, ka A. Gobzems oficiāli mainījis vārdu uz Arigo Toro. Gobzems bija 13. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas KPV LV. Pēc izslēgšanas no tās pārstāvēja paša izveidoto partiju “Katram un katrai”, tad pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Acīmredzot, tagad plāno atgriezties politikā ar Arigo Toro vārdu.

Ne viena vien partija no 15. Saeimas kandidātiem sola labas algas, pensijas, pabalstus, samazinātus vai likvidētus nodokļus, gan nepaskaidrojot, no kurienes pēkšņi Valsts kasē radīsies milzīgas naudas summas.

Manuprāt, tomēr ir vērts sākt ar drošību, jo bez savas brīvas un neatkarīgas valsts ekonomikas, izglītības, veselības plānu vienkārši nebūs. Jāteic, no visiem drošības jautājumos īpaši izceļas saraksts ar pirmo numuru: “Suverēna vara/Jaunlat­vieši”. Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmie sarakstā ir Jūlija Stepa­ņenko un Rūdolfs Brēmanis, bet Vidzemes vēlēšanu apgabalā — Karina Sprūde (Ādažu novada dome, deputāte) un Gita Plaude (SIA “GP cipari”, valdes locekle).
Minēšu tikai dažus “Suverēna vara/Jaunlatvieši” aicināju­mus/ solījumus: “..nepieļaut Latvi­jas iesaistīšanos militārajos konfliktos, tai skaitā to finansēšanu; sekmēt konfliktu atrisināšanu diplomātiskajā ceļā; samazināt nepieciešamo balsu skaitu referendumu rīkošanai līdz 5% no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojušo skaita; pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējās drošības garantēšanai un infrastruktūrai, nodrošinot papildu finansējumu medicīnai un glābšanas dienestiem; atcelt jauniešu obligāto iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā.”

Manuprāt, tas ir faktiski pateikt “nē” NATO, nepalīdzēt Ukrainai vai jebkurai citai valstij (arī Igaunijai vai Lietuvai), ja tai uzbrūk. Padarīt referendumus par pasākumu, kurā par jebko varēs nobalsot samērā neliels vēlētāju skaits — ja tāds likums jau būtu, tad referendumam pietiktu ar aptuveni 46 tūkstošiem balsu un varētu mainīt ne tikai Valodas likumu. Savukārt pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējām vajadzībām, nozīmē vājināt robežu aizsardzību, neiesaukt jauniešus apmācībai valsts aizsardzībā arī nozīmē vājināt valsts spēju aizstāvēties. Es teiktu, ka šī politiskā spēka nokļūšana pie varas, gandrīz nozīmētu Latvijas valsts iznīcināšanu. Protams, arī šis saraksts, ko mēdz dēvēt par “Stepaņenko sarakstu”, sola dažādus labumus naudas veidā, savā ziņā tiek solīts daudz naudas pensionāriem, jaunajiem vecākiem u.c. Aiz labas dzīves solījumiem var pazust valsts, tāpēc programmas ir vērts izlasīt un saprast, vai tās ir ekonomiski iespējamas.

Komentāri

Tautas balss

Sludinājumi