Spāres muiža — jauna kultūrvieta ar būtisku pievienoto vērtību

Nu jau gandrīz gadu Spāres muižā atvērta kafejnīca, kurā apmeklētājus apkalpo cilvēki ar invaliditāti. Kafejnīcā rīko banketus un citas svinības. Spāres muižā notiek izglītojoši un kultūras pasākumi, tiek rīkoti pārgājieni un ekskursijas. Pozitīvas pārvērtības piedzīvo viss muižas komplekss, izceļot vēsturisko šarmu un vienlaikus attīstot sociālās uzņēmējdarbības virzienu.

Daudzus gadus  Spārē darbojās skola bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Pirms gada pēc Spāres un Raiskuma skolu apvienošanas ēka Spārē palika tukša. Cēsu novada pašvaldība, uzklausot biedrības “Cerību spārni” redzējumu, lēma Spāres ēkas nodot biedrībai bezatlīdzības lietošanā uz desmit gadiem.

Biedrība “Cerību spārni” ēkās blakus Spāres skolai saimnieko no 2021. gada. Te cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir grupu māja, dienas centrs, darbnīcas, kā arī rehabilitācijas māja. Tagad atvērta kafejnīca, darbiniekiem pieejamas telpas dzīvošanai uz vietas, izveidota eks­pozīcija par Spāres muižu un Rakstnieku parku un noris aktīva sabiedriskā dzīve.

Kad pērn septembrī “Druva” tikās ar biedrības “Ce­rību spārni” valdes priekšsēdētāju Evu Viļķinu, tika ieskicēti sapņi un vīzijas par turpmāko darbību Spāres muižā, uzsverot, ka galvenais ir turpināt sociālo virzienu, ko papildināt ar izglītību, mākslu un kultūru. E. Viļ­ķina pēc līdzšinējās pieredzes sociālo pakalpojumu un sociālās uzņēmējdarbības jomā atzina, ka ir līdztekus jābūt vairākiem piedāvājumiem. Gada laikā lielākā daļa ieceru īstenota, turpinās to attīstība.

“Kopumā tas, ko bijām ieplānojuši — saglabāt vēsturi, veidot izglītojošus un kultūras pasākumus, caur radošumu veidot atpazīstamību un, protams, nodrošināt sociālo iekļaušanu, — visu šobrīd īstenojam. Mēs arī atbilstoši esam iekārtojuši telpas. Ir vēsturiskā daļa, izglītojošā daļa, kultūras daļa un sociālā iekļaušana. Rīkojamies diezgan strauji, mums ir jādomā, kā šo vietu uzturēt, nevaram ilgi apdomāties, ir jārīkojas un jādara,” apņēmīgi teic Eva Viļķina un piebilst, “esam arī atvērti, uzklausām idejas un ierosinājumus un esam uz sadarbību vērsti.”

Izveido uzņēmumu kafejnīcas atvēršanai

No piektdienas līdz svētdienai muižā darbojas kafejnīca. Bet arī darba dienās var nodrošināt ēdināšanu, arī rīkot lielākus pasākumus, ja klienti iepriekš piesakās.

Eva Viļķina pastāsta, ka decembrī tika nodibināts uzņēmums “Spāres muiža”,   kas ieguvis sociālā uzņēmuma statusu: “Lūdzām atļauju pašvaldībai Spāres kompleksā veikt saimniecisko darbību, jo sapratām, ka vajadzīga atsevišķa struktūra, kas tieši strādā ar muižas attīstību un to, ko te ikdienā darām.”

Uzņēmums Valsts finanšu institūcijas “Altum” grantu programmā ieguva līdzekļus sociālās uzņēmējdarbības attīstī­­-
bai — virtuves aprīkojuma papildināšanai, atskaņošanas apa­ra­­tūras iegādei, kas nepiecie­šami izglītojošiem un kultūras pasākumiem. “Ar šo atbalstu mums ir iespēja pilnveidot piedāvājumu un nodrošināt papildu darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti,” skaidro E. Viļķina. SIA “Spā­res muižā” strādā sešas personas ar invaliditāti. Divi darbinieki dzīvo grupu mājā, viens ir vietējais iedzīvotājs, trīs cilvēki brauc no citām vietām.

Spārē notiek dažādas maksas meistarklases un koncerti, kas ir labi apmeklēti. Interesenti brauc no Rīgas, Ogres, Limbažiem, Valmieras, Madonas, Rūjienas, protams, arī no Cēsu novada, ir viesi no ārzemēm. Vērtējot, kas cilvēkus piesaista, gan Eva Viļķina, gan biedrības “Cerību spārni” valdes locekle Žanna Šul­ce vērtē, ka no centriem attālajai vieta ir pievilcība kā jaunai kultūrtelpai — vēlas to izzināt. Protams, saistošs ir arī mākslinieciskais piedāvājums.

Eva Viļķina skaidro: “Vē­la­mies šeit radīt vidi, kur gribas braukt vēl un vēl, tāpēc ļoti novērtējam, ka cilvēki atgriežas atkārtoti.” Mākslinieki arī paši piesakās, vēlas muižā uzstāties. Ir pasākumi, par kuriem interese ir tik liela, ka jārīko papildu koncerts vai meistarklase. Pie mums iespējams arī nakšņot, varam uzņemt trīsdesmit viesus.

Protams, cilvēku interesi ļoti ie­tekmē gan gadalaiks (kas ir aktuāls ziemas sezonā, nav aktuāls vasarā),  gan laika apstākļi, īpaši jau vasarā, brīvdabas pasākumos.

Spārē rīkotajos pasākumos rada arī darbus, lai turpinātu apkārtnes labiekārtošanu. Augusta pirmajā nedēļa te būs mākslas plenērs, tā izskaņā būs aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji un citi interesenti, lai radītu mākslas darbus, ko izvietot apkārtnē. Tāpat arvien attīstīts tiek Rakstnieku parks, ir apzināts, kurš rakstnieks vai mākslinieks kuru koku stādījis. Plānots uzstādīt audiogidu, kas pastāstīs par rakstnieku vai mākslinieku.

Gatavojas Čaka jubilejas gadam

Šogad atzīmē dzejnieka Alek­sandra Čaka 125 gadu jubileju. Spāre ir cieši saistīta ar viņa vārdu, jau notikuši dzejniekam veltīti pasākumi, rudenī plānoti vēl vairāki. Apmeklētāji varēs uzzināt par Aleksandra Čaka un viņa domubiedru — literātu — Spārē izveidoto “Trauksminieku” apvienību. 24. oktobrī iecerēta Ča­kam veltīta labdarības balle. Ta­jā vāks līdzekļus, lai izdotu grāmatu, kurā apkopoti biedrības rīkotājam konkursam iesniegtie darbi — spēkastāsti, kā cilvēki pārvarējuši grūtības. Vairāk aicināja rakstīt tieši cilvēkus ar invaliditāti. Labākā darba autors saņems balvu —1500 eiro.

Vieta — vienlaikus īpaša un izaicinoša

Spāres muiža ir īpaša, romantiska vieta un vienlaicīgi arī ar savu izaicinājumu, jo atrodas nomaļus. “Mēs vēl taustāmies, daudz mācāmies, lai saprastu, kas cilvēkiem patīk un der un kas ne, kā viss darbojas. Mums ir jāatrod sava niša, taču ir jābūt daudzpusīgiem, lai katrs var atrast sev ko interesantu un vērtīgu. Latvijā piedāvājums kultūras, atpūtas jomā ir plašs, un kat­ram sava vieta zem saules jāatrod. Mūsu pievienotā vērtībā nenoliedzami ir sociālā iekļaušana. Bet diemžēl ir cilvēki, kas norāda, ka uz šejieni nebrauks tieši tāpēc, ka te apkalpo cilvēki ar īpašām vajadzībām,” par pieredzēto stāsta Eva Viļķina. Žanna Šulce teic, ka ir ļoti sāpīgi to dzirdēt: “Ārzemēs jau sen cilvēki ar invaliditāti strādā, un es arī lepojos ar katru no mūsu darbiniekiem. Nevie­nam vien no ir bijusi smaga dzīve, bet tagad viņi ir piepildījuši sapni par strādāšanu kafejnīcā, ļoti cenšas. Bet pozitīvi, ka ir klienti, kas tieši tamdēļ brauc uz šejieni, jo ar savu ierašanos vēlas atbalstīt cilvēkus ar invaliditāti.” Tam piekrīt arī Eva: “Vi­ņiem tiek dota iespēja sajusties, ka nav tikai patērētāji, bet ar zināmu atbalstu var dot arī paši un būt noderīgi sabiedrībai. Un viņiem tas daudz nozīmē. Mēs daudz stāstām par mūsu vērtībām, daudz runājam ar cilvēkiem, un ir labi, ka ir, kas vēlas sadzirdēt. Mūsu apmeklētāji patiesi saprot, ko nozīmē dzīve, un apzinās, ka jebkuram no mums var notikt kas tāds, kamdēļ jāpieredz invaliditāte.”

Evas darbība ir vērsta uz to, lai paplašinātu iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, lai nodrošinātu labāku dzīvi. Arī Žanna biedrībā iesaistījās tās pirmsākumos, jo bija mamma bērnam ar invaliditāti un vēlējās sniegt atbalstu arī citiem bērniem, kuriem liktenis nodarījis  pāri. Spāre viņai iepatikusies jau pirmajā ierašanās reizē. “Te ir ļoti skaista daba, miers, vietai ir sais­toša vēsture. Es iemīlējos šajā vietā, tāpēc gribēju šeit strādāt. Un tā arī notika. Pēc laika gan mainīju dzīvesvietu un sāku strādāt Siguldā, bet tāpat regulāri braucu uz Spāri. Un tagad atkal esmu šeit. Man gan Spāre, gan tas, ka šeit cilvēki ar invaliditāti var strādāt, nozīmē ļoti daudz.”

Tomēr abas neslēpj, ka netrūkst arī sarežģījumu. “Lai kaut ko izveidotu, kaut vai noorganizētu koncertu, vajadzīgi līdzekļi. Dažreiz ir maldīgs priekšstats, ka, ja kultūras namā pasākums ir bez maksas, ka tas neko neizmaksā. Bet kāds vienmēr par to samaksā,” teic Eva Viļ­ķina. Viņa atzīst, ka ir priecīga, ja par kāda pasākuma rīkošanu nav jāpiemaksā: “Iespē­jams, tā ir mūsu kļūda, ka parādām tikai skaisto, tikai rezultātu. Taču, vai apmeklētājam ir   jāredz darbs, ko ieguldām, un cik daudz tas prasa? Jā, pagaidām no pasākumiem nav peļņas. Ir bijuši arī tādi, kuros vairāk ieguldām, nekā par tiem ieņemam no biļetēm. Bet to visu darām, lai cilvēkus piesaistītu, lai viņi iepazītu šo vietu. Ja apmeklētājs gribēs atgriezties, tad būs arī finansējums.” Uz pasākumiem vienmēr tiek aicināti vai nu vietējie iedzīvotāji, vai senioru kopas, kuriem ieeja ir bez maksas.

Jautāta, vai darbību vēl ir doma vērst plašumā, Eva Viļķina teic: “Ir jānostiprina jau esošais, kad jutīsim, ka tiem, kas strādā pie mums, varam nodrošināt stabilas darba vietas, domāsim tālāk. Idejas, protams, ir vēl un vēl, tikai tām ir vajadzīgs finansiālais segums.”