Sestā dzīvojamā māja un 16 jauni dzīvokļi

1.jūlijā, savu dzīvokļu atslēgas saņems Cēsu Saules ielas jaunās četrstāvu mājas 16 dzīvokļu iemītnieki. Šī ir jau piektā daudzdzīvokļu ēka, ko kopš 2020. gada Cēsu Māju kvartālā uzbūvējusi AS “Siguldas Būvmeistars”. Šajā laikā tapusi arī viena rindu dzīvojamā māja Piebalgas ielā. Kopumā “Siguldas Būvmeistars” Cēsu dzīvojamo fondu papildinājis ar 94 jauniem dzīvokļiem.

Ēkas Saules ielā 10 būvniecības darbi sākās pērn septembrī, janvārī bija Spāru svētki, bet namu svinīgi ekspluatācijā nodeva 26. jūnijā. Pārgriežot atklāšanas lentu, būvnieki saņēma Cēsu novada dāvinājumu– Latvijas karogu ar novada ģerboni. AS “Siguldas Būvmeistars” valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis atklāšanas pasākumā sacīja: “Par godu Cēsu 820 gadiem nododam jauno māju iedzīvotājiem.” Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pateicās par uzņēmēja interesi Cēsīs celt daudzdzīvokļu namus un bija gandarīts, ka drīzumā iecerēts sākt vēl vienas ēkas būvniecību, lai nākamgad ap šādu laiku pilsētā būtu pieejami vēl jauni dzīvokļi.

Cēsu Māju kvartālā iespējams dzīvokļus gan nopirkt tūlīt, gan pirmos gadus īrēt, īres naudu ieskaitot par iemaksu dzīvokļa pirkšanai. To novērtē arī bankas, kad cilvēks kārto hipotekāro kredītu mājokļa iegādei.

Ja divus gadus regulāri maksāta īre, ir pārliecība, ka aizdevuma izmantotājs varēs sekmīgi kārtot arī ikmēneša kredīta maksājumu, kas visbiežāk ir mazāks nekā īres maksa. Savukārt cilvēks divu gadu laikā var izvērtēt, vai mājoklis viņam ir vispieņemamākais dzīvošanai, vai apmierina pieejamā infrastruktūra. J. Libkovskis gan vērtē, ka Siguldā uzceltos dzīvokļus biežāk pērk, Cēsīs izvēlas īrēt: “Dzīvojam mobilā pasaulē, vienu dienu cilvēks dzīvo Cēsīs, citu dienu- jau Rīgā, bet vēl pēc kāda laika- Barselonā, tāpēc arī izvēlas īrēt, nevis pirkt. No vairāk nekā 20 daudzdzīvokļu mājām Cēsīs, Siguldā un Valmierā mums ir aptuveni 150 dzīvokļi, kas tiek īrēti.”

Izrādot jaunos dzīvokļus, sarunā ar novada vadītāju J. Libkovskis vērtēja, ka jaunceltos dzīvokļus izvēlas cilvēki, kuru ienākumi ievērojami pārsniedz vidējos valstī un kas tādējādi pašvaldībai dod lielāku pienesumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā. Dzīvokļu īrnieki un pircēji ir cilvēki, kas kādu laiku pavadījuši ārzemēs un nu atgriežas dzimtenē, gan ienācēji no citām Latvijas pilsētām, neliela daļa ir cēsnieki. Savukārt J. Rozenbergs zināja teikt, ka Cēsis par dzīvesvietu izvēlas ne tikai izglītības, kultūras, drošības dēļ, bet arī kā latvisku pilsētu.

J. Rozenbergs, vaicāts, cik liels ir pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem Cēsīs, atbildēja: “Ja februārī, tātad vairākus mēnešus pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, jau vairs nebija neviena brīva dzīvokļa, tas ir apliecinājums, ka pieprasījums ir un ir jāturpina piedāvājuma veidošana.” Arī J. Libkovskis uzsvēra, ka vēlas investēt tur, kur ir pieprasījums un laba sadarbība. Viņš gan atzina, ka tam, lai sāktu celt mājas Cēsīs, sakrita divi faktori: “Jānis Rozenbergs reizes četras brauca ciemos un stāstīja, cik Cēsis ir forša vieta, bet tobrīd attīstītāji teica, ka nekas te nebūs. Tāpat paši pārcēlāmies uz Siguldu un sākām apmeklēt pasākumus Cēsīs, kas radīja interesi par šo pilsētu. Tā viss sākās.”

Pirmajā “Siguldas Būv­meistara” Cēsīs uzceltajā namā vairāk bija divistabu dzīvokļu, tomēr uzņēmējs pārliecinājās, ka arī Cēsīs tāpat kā citviet jaunajām ģimenēm divistabu dzīvoklis ir par mazu, vajag vismaz trīs dzīvojamās telpas.

Vaicāts, kā iespējams iekļauties būvniecības termiņos, zinot, ka celtniecībā ne vienmēr tas izdodas, J. Libkovskis uzsver: “Laiks ir nauda. Mēs, atšķirībā no daudziem citiem attīstītājiem, māju būvējam pilnībā par saviem līdzekļiem, neņemot kredītu. Tāpēc esam ieinteresēti māju nodot iedzīvotājiem plānotajā laikā.” Darbu vadītājs Ivo Rohtla piebilst, ka būvniecības laikā katru rītu ir sapulces, viss tiek izrunāts, ja rodas kādi sarežģījumi, tos laikus var atrisināt.

“Siguldas Būvmeistars” pats arī ēkas apsaimnieko. “Būvējam ne tikai garantijas laikam, bet, lai celtne kalpotu pēc iespējas ilgāk bez liekiem sarežģījumiem. Otrs – tā kā būvējam paši, mums nav jāizsludina konkursi, jāveido komisijas, paši izvēlamies apakšuzņēmējus un nekad ne lētākos. Šajos gados izveidojusies apakšuzņēmēju komanda, kuru varam uzskatīt par mūsu cilvēkiem, ar kuriem nav jādiskutē par termiņiem un kvalitāti. Mēs nepretendējam uz gada būvi arhitektūrā, bet domājam, lai iedzīvotājiem ir ērti un patīkami dzīvot,” norāda J. Libkovskis.