Teorētiski man (domājams, tāpat kā lielākajai daļai cilvēku) gribētos, lai uz valdību un pašvaldību vadības pārstāvjiem varētu paļauties kā uz godavīriem ( un sievām). Es tomēr pietiekami labi apzinos, ka politika ir politika un tur daudz kas tiek panākts “līferējot” un balansējot uz naža asmens ar godaprāta pārkāpšanu, nesauksim to gluži par melošanu. Vismaz lielākoties tā ir tāda faktu piemālēšana attiecīgajam brīdim nepieciešamajā krāsā.
Taču, īpaši šogad, kad gatavojamies Saeimas vēlēšanām, mazliet kaitina tā politisko spēlīšu iepriekšparedzamība. Respektīvi, kad politiķu darbības jau pirmšķietami ( viņiem pašiem ļoti modē ir šis vārds) norāda uz to, ka viena vai otra darbība jeb citāts medijos nav nekas cits, vien izlikšanās vēlēšanu dēļ vēlētāju priekšā. Piemēram, iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) pirmais rīkojums, ka visiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem jālieto tikai valsts valoda. Tikpat labi varētu arī izsniegt rīkojumu, ka matemātikas skolotājiem skolās ir jāmāca matemātika, vai kaut ko tamlīdzīgu
Nekāds īpašais pārsteigums jau, visticamāk, nevienam nav arī Alda Gobzema, oi, piedodiet – Arigo Toro, gājieni. Kā zināms, viņš kopš pārcelšanās uz Spāniju ir mainījis savu vārdu un uzvārdu uz Arigo Toro. 15. Saeimas vēlēšanās arī viņš piedalīsies, turklāt ar paša savulaik dibināto partiju. Tā kopš 2026. gada 8.jūnija LR UR Politisko organizāciju un to apvienību reģistrā pārdēvēta par partiju “Gobzema saraksts”. Šobrīd tiek izsludināta iespēja pieteikties deputāta kandidātiem, kurus uzrunā “Gobzema saraksta” vērtības un idejas. Vismaz būs interesanti paskatīties, kas būs šie cilvēki.
Daudz lielāks sarūgtinājums (nu varbūt ne tik dramatiski, bet tomēr bēdīga sajūta) man bija par pašas priekšnojautu, ka ne jau godīguma un taisnības vārdā kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis tik skaļi plašsaziņas līdzekļos nāca klajā ar dažādiem paziņojumiem par visiem zināmo Kariņa lidojumu šmuci. Jau pie pirmajiem viņa skaļajiem citātiem medijos, spriedu, ka laikam grib kandidēt, ja jau tik aktīvi bārstās ar apgalvojumiem Kariņa virzienā. Galu galā tobrīd jau bija skaidrs, ka tas ir iedarbīgs veids, kā spodrināt savas spalvas, jo Krišjānis Kariņš bija kritis nežēlastībā un sabiedrībā faktiski ne no viena viņam atbalsta vairs nebija.
Tagad jau zināms, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors un arī tā dēvētajā “ekspremjera Kariņa lidojumu” lietā uz apsūdzēto sola nonākušais Jānis Citskovskis. Jaunā konservatīvā partija sevi dēvē par centriski labēju spēku, kas dibināts 2014. gadā. Tās mērķis ir valsts – kur likumi darbojas taisnīgi un vienādi pret visiem, valsts pārvalde ir godīga, caurspīdīga un efektīva, latviešu valoda, kultūra un identitāte tiek aizsargāta un attīstīta, ģimenes un uzņēmēji saņem atbalstu, kas veicina Latvijas izaugsmi. Izklausās jau, protams, skaisti, bet- cik īstenojami?
Tāpat ar uzmanīgu piesardzību gribas raudzīties uz jauno valdības deklarāciju, kur ( ak, tavu pārsteigumu!) mums atkal sola kaut ko uzlabot, kaut ko sakārtot un attīstīt. Nedaudz var vilkt paralēles ar autoservisu vai frizieru salonu – kur jums saka – nu, kurš to auto iepriekš laboja?Tā taču nedara! Vai – kurš jums tos matus iepriekš šādi sabojāja? Ir tā, kā ir. Un ar to arī jāstrādā un jāturpina risināt, attīstīt, uzlabot. Vēlams to visu darīt bez skaļiem deklaratīviem paziņojumiem.
Vienkārši darīt savu darbu bez tukšas ( teikšu pieklājīgi) runāšanas. Savukārt mūsu uzdevums ir līdz oktobra sākumam to visu vērot un tad ņemt rokās savu personas dokumentu, un doties balsot pēc labākās sirdsapziņas par mūsu valdības godavīriem un sievām!
Komentāri