Skolēni no Āfrikas reģiona viesojas Skujenē

Pirmo reizi no dzimtās vietas, salas Indijas okeānā, atceļojušie 15 pusaudži atzīst, ka ir pārsteigti par pie mums valdošo aukstumu arī pavasara otrajā pusē un mazo skolēnu skaitu Skujenes skolā, taču Reinjonas iemītnieki apbrīno mūspuses – Skujenes un Kaives pagastu – dabu. Nenoliedzami, daļa jauniešu iedvesmoti vēl kādam braucienam uz mūsu pusi tuvākā vai tālākā nākotnē.

Gan skolotāji, gan bērni no Francijai piederošās mazās salas Āfrikas austrumos atzīst šādu ceļojumu par svaigu dvesmu savai ikdienas dzīvei. “Druvai” aprunājoties ar Rein­jo­nas pedagogiem, atklājas nebūt ne vienkārša šīs izglītības iestādes darba aina. Noprotams, ka skolā strādā ar dažādu soci­ālo slāņu atvasēm un reizumis gadās, ka skola nudien ir labākā vieta, kur bērniem atrasties un kur par viņiem ir patiesa interese. Ciemiņu pārstāve Aude atzīst, ka pirmām kārtām ceļojums bija iecerēts kā iespēja bērniem parādīt dzīvi ārpus pazīstamās vides, jo liela daļa nekur iepriekš nebija ceļojuši. Rein­jonas skolas pārstāve arī atzina, ka daži bērni, kuri iepriekš ļoti maz komunicējuši ar vienaudžiem, šīs viesošanās laikā pēkšņi atvērušies un dalās emocijās un iespaidos. Kā iedvesmojošu un interesantu pieredzi, kas ieraudzīta Skujenes skolā, tehnoloģiju skolotājs Bruno atzīst ieskatu metodikā un darba ritmā ar krietni mazāku skolēnu skaitu klasē un iespēju apvienot darbu ar atšķirīgu vecumposmu skolēniem.

Gatavojoties šādam izglītojošam un dzīves pieredzi bagātinošam ceļojumam, Reinjonas skolēniem uzdots rakstīt motivācijas vēstules un aizstāvēt vēlmi ielūkoties izglītības iestādes dzīvē citā valstī. Protams, ņemtas vērā arī audzēkņu sekmes un mācību apmeklējuma regularitāte, jo diemžēl skolā kavējumu esot visai daudz. Tiesa, skolas apmeklējums salā nu esot obligāts jau no trim līdz pat 16 gadu vecumam. Aude paskaidroja, ka pirms gadiem diviem obligātās mācības noteiktas no agrāka vecuma, lai bērni apgūtu franču valodu, kurā norit mācības, jo mājās viņi lielākoties runājot vietējā – kreoliešu – dialektā.

Avīzei uzrunājot skolēnus un taujājot, kas viņus šeit pārsteidzis salīdzinājumā ar mājām, lielākoties kā pirmais caur pozitīviem smiekliem atskan: “Auk­stums!” Meitenes pastāstīja, ka pie viņiem pierasta temperatūra varētu būt gandrīz 30 siltuma grādi. Pirms došanās uz Latviju jaunieši gan esot apgādājušies ar biezāku apģērbu, taču atbraucot secinājuši – tā bijis par maz.

Vienlaikus jaunieši neslēpa izbrīnu – tāpat kā pieaugušie viesi – par Skujenes pamatskolas audzēkņu mazo skaitu, jo paši nākot no daudz lielākas izglītības iestādes. Taču viņus iedvesmojusi sirsnīgā uzņemšana un pilnīgi citādās dabas ainavas. Arī matemātikas skolotājs Salmans atzina savu šoku par ļoti atšķirīgo dabu un lielajiem mežiem.

Atbraukušie jaunieši bija ap piecpadsmit gadu veci, ļoti pieklājīgi. Neilgās viesošanās laikā – četrās dienās – līdzi ņemtajā prezentācijā pastāstīja par savām mājām un skolu, skujeniešiem nedaudz ierādīja tradicionālos deju soļus, iepazina Sku­je­nes skolas dzīvi, vienu vakaru pamācījās arī latviešu dančus un vēl paspēja pagatavot salas tradicionālos ēdienus atvadu vakariņām.

Reinjona ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā aptuveni 700 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras un 200 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maurīcijas. Lai arī cik tālu atrastos, šī sala ir viena no deviņiem Eiropas Savienības (ES) ģeogrāfiski tālajiem reģioniem, kas kā aizjūras departaments ir piederīgs Francijai. Reinjonas salas platība ir nedaudz mazāka par Cēsu novadu – tieši tik liela, ja no teritorijas atņemtu visu Priekuļu apvienības teritoriju un vēl Inešu pagastu Vecpiebalgas pusē. Vienlaikus šīs salas iedzīvotāju skaits vairāk nekā 21 reizi pārsniedz Cēsu novada iedzīvotāju skaitu.