Ar dzīvesbiedru un bērniem lidojām uz Dāniju izbaudīt īsu brīvdienu izraušanos. Uz un no Rīgas lidostas braucām ar 22. autobusu. Atšķirībā no daudzām citām valstīm pie mums lidostu ar pilsētu savieno transports, kuru šajā maršrutā ikdienas gaitās izmanto vietējie iedzīvotāji. Tāpēc autobuss pietur tiešām daudzās pieturās. Dažkārt tas ir kaitinoši, jo gribas ātrāk nokļūt savā galamērķī, taču šoreiz izmantoju iespēju pavērot Rīgas iedzīvotājus viņu ikdienas noskaņās. Sabiedriskajā transportā šie vērojumi vienmēr ir interesanti. Vismaz man regulāri gadās sastapt ļoti savdabīgus tipāžus. Šoreiz uzmanību piesaistīja pāris tālruņu pārņemtie. Varbūt pievērsu tam pastiprinātu uzmanību, jo tas sasaistījās ar lidojumā lasīto rakstu žurnālā “Ir”. Šajā publikācijā Linda Egle-Šrenka, uzņēmuma “Gemius” vadītāja Latvijā un Igaunijā, saka: “Ko mēs patiesībā skatāmies telefonos — līdz šim varēja tikai minēt, bet jauns pētījums pirmo reizi dod konkrētas atbildes.”
Vērojot sabiedriskajā transportā iekāpjošos galvaspilsētas braucējus, mani samulsināja daži tādi, kas spēj vispār nemanīt apkārt notiekošo. Pieturā viņi stāv ar degunu ekrānā, tad, laikam jau ar kaut kādu sesto maņu sajūt, ka pienācis vajadzīgais autobuss, iekāpj tajā, protams, ne acu nepaceļot. Varu tikai apbrīnot jauno meiteni, kura iekāpa un apstājās blakus vietai, kur autobusā sēdēju es. Tiešām tikai uz mirkli piefiksēju, ka viņa paceļ tādu no realitātes atrautu “peldošu” skatienu, ko aplaiž pāri citiem pasažieriem. Nedomāju gan, ka tajā mirklī notika īsta saķere ar apkārt notiekošo.
“Laika patēriņš ir viens no pārsteidzošākajiem pirmajiem pētījuma rezultātiem par šā gada martu — vidēji cilvēks telefonā pavadīja gandrīz četras stundas dienā, kas kopā sanāk piecas diennaktis mēnesī.
Populārākie laika zagļi bija “TikTok” un “YouTube”— katrs lietotājs šajās lietotnēs attiecīgi pavadīja vidēji 30 un 29 stundas. Tālāk seko “Facebook” ar gandrīz 14 stundām un “WhatsApp” un “Instagram” ar aptuveni deviņām. Interesanti, ka platformas, kas sasniedz gandrīz visus, ne vienmēr ir tās, kurās pavadām visvairāk laika. “Google” Latvijā izmanto vairāk nekā 1,3 miljoni lietotāju — gandrīz visa interneta auditorija —, taču uzmanības ziņā dominē “TikTok” un “YouTube”. Arī “WhatsApp” un “Facebook” pārsniedz miljonu lietotāju robežu. “WhatsApp” Latvijā ir viena no visaptverošākajām platformām, taču tā paliek gandrīz neredzama, jo patērētais saturs nav publiski izmērāms,” uzzināju jau minētajā žurnāla rakstā.
Godīgi sakot, kļūst mazliet baisi, uzzinot, cik daudz no dzīves pavadām ar degunu viedierīcēs. Te man atkal un atkal jācitē kāda mana drauga iemīļots apgalvojums, ka simts procentu no mūsu problēmām, kas tiek argumentētas ar laika trūkumu, nemaz nav saistītas ar laiku. Runa ir tikai par prioritātēm. Iedomājieties, ja kaut vai tikai pusi no mēnesī viedierīcēs pavadītā laika veltītu pastaigām svaigā gaisā! Tātad faktiski nevaram aizbildināties, ka nav laika ikdienas dzīvē atrast brīvu brīdi kustībām, lai uzturētu sevi labākā formā.
Mēs pat neaptveram, ka dažādi sociālie tīkli un tamlīdzīgas vietnes mums nozog ne vairs minūtes, pat ne stundas, bet dienas! Turklāt, manuprāt, arī tādu kā klātbūtnes efektu mūsu dzīvē! Tā var nepamanīt, ka kokiem izplaukst lapas, uzzied un nozied pienenes, izaug un savā dzīvē aiziet bērni.
“Pētījuma dati skaidri parāda, ka mobilo lietotņu paradumi starp paaudzēm nemaz tik krasi neatšķiras. Visās vecuma grupās populārākās lietotnes pēc pavadītā laika ir “TikTok” un “YouTube”. Tomēr pavadītais laiks tajās būtiski atšķiras — jaunieši “TikTok” pavada vairāk nekā divreiz lielāku daļu sava digitālā laika nekā vecākā paaudze. Jauniešu vidū izceļas arī platformas, kas vecākajās grupās gandrīz neparādās, piemēram, “Discord” un “Snapchat”, kas funkcionē kā paralēla komunikācijas vide ārpus tradicionālākajiem sociālajiem tīkliem,” skaidrots “Ir” rakstā.
Tā nu izrādās, ka nemaz nevar teikt ierasto aizbildinājumu, ka šāda problēma ir raksturīga vien jaunajai paaudzei, telefonos, izrādās, “sēž” visi. Turklāt atklājas, ka tam vairs īpaši nav arī raksturīga sezonalitāte. Publikācijā vēstīts: “Tāpat ir mainījusies sezonalitāte — agrāk vasarā, it īpaši labā laikā, interneta patēriņš strauji kritās, jo cilvēki vienkārši bija prom no datoriem, tagad tas vairs nav tik izteikti. Tu vairs neesi nost no ekrāna — pat atvaļinājumā! Jo internets tev vienmēr ir blakus, tavā kabatā.”
Komentāri