Cīņa godam izturēta. Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknes (no kreisās) Sabīne Vasile, Gerda Brīvkalne un Marta Indriksone priecīgas par veiksmīgi aizvadītajiem debašu dueļiem, pat ja līdz pašam finālam šoreiz neizdevās tikt. FOTO: no albuma
Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) debašu pulciņa dalībnieki šajā mācību gadā bez dalības ierastajos starpskolu turnīros izcīnīja iespēju pārbaudīt spēkus noslēdzošo debašu kārtas specializētajās sacensībās, kas bija veltītas vēja parku ietekmes uz apkārtējo vidi izvērtēšanai.
Tiesa, mūspuses komandai gala finālā iekļūt neizdevās, taču dalībnieces atzīst, ka guvušas neatsveramu pieredzi argumentēšanas tehnikā un debašu prasmē kopumā.
Parasti turnīros esot vairākas debašu tēmas un katrai komandai nākas sagatavot argumentāciju par katru no tām – gan par, gan pret, paskaidro CVĢ debašu pulciņa vadītāja Lauma Abramsone. Biedrības “Debašu centrs” un Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA) rīkotajā turnīrā tematiskā izvēle nav bijusi tik plaša, komandas argumentējušas tikai par un pret vēja parku pastāvēšanu Latvijā, vai precīzāk – vai vēja parku ieguvumi atsver vai neatsver to negatīvo ietekmi uz vidi. L. Abramsone stāstīja, ka šajā reizē komandas pirms katras debašu kārtas savu nostāju “par” vai “pret” lozējušas un mūspuses komandai iekritis visas reizes uzstāties “pret” vēja parkiem, tātad ar katru kārtu nācās meklēt aizvien kādu jaunu faktu vai niansi, ko pasniegt kā pietiekami spēcīgu argumentu. Taču kopumā skolotāja šo turnīru atzina kā vēl vienu brīnišķīgu iespēju jauniešiem trenēties argumentēti uzstāties, turklāt bijis arī lielisks un plašs debatētāju loks, komandas gan no Liepājas, gan Ventspils, kur ne tikai debatētāju kustība ir spēcīga, bet sabiedrība par vēja parku tēmu ir informētāka.
Viena no CVĢ debašu komandas dalībniecēm, 12. c klases audzēkne Sabīne Vasile atzina, ka par vēja enerģijas tēmu informāciju atlasīt šķitis gana grūti, bet ne tādēļ, ka tās nebūtu, informācijas šķiet pat pārāk daudz un katrs avots ir jāizvērtē. “Jo vairāk skaties, jo vairāk uzzini, jo vairāk atkal ir jāmeklē tālāk, lai saprastu līdz galam, no kurienes šī informācija nāk un uz ko tieši atsaukties.” Debašu biedrenei piekrita arī Marta Indriksone no 12. a: “Jo vairāk roc, jo lielākā bedrē nonāc! Par samērā jauno tēmu, kādu vēja parku iespējamā būvniecība mūsu valstī ir, ir ļoti pretrunīgi avoti un grūti izvērtējama informācija.”
CVĢ komanda piedalās dažādos debašu turnīros. Vai to izdodas uztvert kā spēli vai drīzāk kā sportisku treniņu? Gerda Brīvkalne no 10. c atzina, ka viņai tas ir kā teātra mākslas treniņš. No meiteņu stāstītā izriet, ka lielākoties strīdēšanās vai pat “saplēšanās” ar pretinieku komandām neesot, varbūt kādu retu reizi – garāku turnīru noslēgumos, kad visi spēki iztērēti, var pasprukt neiecietīgāks vārds, bet tas neesot bieži. Taču kā galveno ieguvumu no debatēm gan meitenes, gan skolotāja uzsver izpratni, ka risinājumi ir “kaut kur pa vidu”, kad ir apzināti visi ieguvumi un visi trūkumi kādā jautājumā. L. Abramsone gan uzsver – šajā spēlē nevar ļauties viedokļiem vai emocionālām nostājām, kā instrumenti tiek izmantoti tikai fakti un pārliecinoši argumenti.
Nupat aizvadītajā turnīrā apliecinātas kritiskās domāšanas, argumentācijas un publiskās runas prasmes, vienlaikus iedziļinoties enerģētikas, vides un ekonomiskās attīstības jautājumos. Debates norisinājās Pasaules skolu debašu formātā latviešu un angļu valodā. Tiesa, avīzei visnotaļ provokatīvs šķiet turnīra rīkotāju noslēguma ziņojuma ievads, apzinoties, cik pretrunīgi Latvijas sabiedrībā patlaban tiek vērtēta vēja parku potenciālā būvniecība. Šajā aprakstā kā pirmā un, šķietami, debašu galvenā atziņa izcelta pirmo vietu ieguvušās skolas uzvarošais arguments, ka “ieguvumi no vēja enerģijas pārspēj tās potenciālo ietekmi uz vidi”. CVĢ pārstāvji gan uzteica pašu turnīra norisi – kā organizatorisko pusi, tā arī debašu kvalitāti.
Debašu turnīrs par vēja parkiem norisinājās projekta “WindUp” ietvaros. Šo projektu atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Lielbritānijas vēstniecība, Ziemeļvalstu Ministru padome un arī VEA biedri.
Kā ieguvumu no šī turnīra L. Abramsone, kura ir arī Vidzemes reģiona debašu koordinatore, izceļ faktu – izdevies atjaunot debatētāju komandu Valmierā. Tagad Vidzemē ir četras skolas, kurās darbojas debašu komandas, proti, vēl tādas ir Siguldā un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Tiesa, tūkstošgades sākumā šo pulciņu bijis krietni vairāk, tostarp arī Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas vidusskolā.
Komentāri