Strīdīgais jautājums par atbalstu daudzbērnu ģimenēm

Marta sākumā pilsoniskās iesaistes platformā manabalss.lv tika iesniegta iniciatīva par ““Goda ģimenes” statusu vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē”. Drīz vien tā saņēma vajadzīgo balsu skaitu – desmit tūkstošus – un ir iesniegta izskatīšanai Saeimā.

Patlaban, ja ģimenē ir trīs bērni, līdzko vecākais sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu, ja neturpina mācības, vai 24 gadu vecumu, ja mācības turpina, ģimene vairs nesaņem atvieglojumus, ko piešķir daudzbērnu ģimenēm. Iniciatīvas iesniedzēji norāda, ka mērķis ir likumiski nostiprināt principu, ka daudzbērnu vecāka statuss ir valstisks goda nosaukums un paliekošs sociālais stāvoklis. Tas būtu viens no veidiem, kā risināt demogrāfisko krīzi, ko piedzīvo Latvija. Iesniedzēji norāda, ka “daudzbērnu ģimenes ir galvenais valsts ataudzes dzinējspēks (trešie un ceturtie bērni veido aptuveni 24,6% no visiem jaundzimušajiem)”. Tāpat iniciatīvas pieteikumā norādīts, ka daudzbērnu ģimenes plāno dzīvi ilg­termiņā – iegādājas lielākus mājokļus un ietilpīgu transportu. Brīdī, kad statuss tiek zaudēts, pēkšņi pieaug nekustamā īpašuma un transporta nodokļu slogs, lai gan ģimenes finansi­ālās saistības, tai skaitā kredīti, nepazūd. Turklāt iesniedzēji arī uzsver, ka tie nav vērtējami kā papildu izdevumi, bet “augstas atdeves investīcija: pensiju sistēmas balsts – vecāki, kuri izaudzinājuši 3 un vairāk bērnu, ir nodrošinājuši trīskāršu nodokļu maksātāju skaitu nākotnē, kas uzturēs valsts pensiju sistēmu. Statusa saglabāšana ir taisnīga “dividende” par šo ieguldījumu. Lielākā daļa labumu ir neiekasēti ieņēmumi (atlaides), nevis tiešas izmaksas. Šo vecāku skaits nav tik liels, lai radītu būtisku slogu budžetam, taču viņu radītā pievienotā vērtība valstij mērāma miljardos eiro. Demogrāfiskais stimuls – stabils, mūža garumā garantēts statuss – radīs drošības sajūtu jaunajām ģimenēm izšķirties par labu lielākai ģimenei”.    Tāpat iesniedzēji vērtē, ka šādas izmaiņas parādītu, ka valsts neskatās uz daudzbērnu vecākiem tikai kā pabalstu saņēmējiem, bet gan godājamiem pilsoņiem, kuru ieguldījums tiek novērtēts arī pēc tam, kad bērni uzsākuši patstāvīgu dzīvi. Savukārt vecākiem tas sniedz ilgtermiņa stabilitāti.

Tomēr pie publiskotās iniciatīvas sociālajos tīklos redzams, ka viedokļi par šo jautājumu pat daudzbērnu ģimeņu starpā atšķiras. Vēl jo vairāk iebildumu ir vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Daudzbērnu ģimeņu vecāki norāda, ka būtu labi, ja Goda ģimenes statuss paliktu līdz jaunākā bērna pilngadībai, jo saprotams, ka tad tiešām ģimenē samazinās izdevumi, kas nepieciešami bērnu audzināšanai. Tāpat ir ģimenes, kuras atgādina, ka tad, ja bērni dzimuši ar lielu gadu starpību, ir vecāki, kuri pie šāda Goda ģimenes statusa un līdz ar to valsts noteiktajiem atvieglojumiem un atlaidēm vispār nemaz netiek, lai gan ir izaudzinājuši trīs un vairāk bērnu.

Nereti ģimenes, kurās ir viens vai divi bērni, uzsver, ka viņiem vispār nav nekādu atlaižu, un ir neizpratnē, kāpēc daudzbērnu ģimenēm to ir tik daudz. Tomēr daudzbērnu ģimeņu vecāki atgādina, ka vairāk bērnu tiešām nozīmē lielākus izdevumus. Protams, nevar noliegt, ka nereti atbalsts būtu nepieciešams arī tām ģimenēm, kurās ir viens vai divi bērni.

Vecāki norāda, ka līdzīga situācija ir arī ar ģimenes valsts pabalsta apmēru, kas mainās atkarībā no bērnu vecuma. Līdzko trešais bērns sasniedz 16 gadu vecumu vai, ja turpina mācības, 20 gadu vecumu, jaunākajiem bērniem pabalsts samazinās. Tāpat jaunietim, kurš sasniedzis 18 gadus, pat ja turpina mācīties, par visu ir jāmaksā pilna maksa, lai gan viņš vēl pats nestrādā, kas nozīmē, ka arī šeit patiesībā izdevumi palielinās tieši vecākiem.

Katru reizi šādās diskusijās ir tie, kuri atgādina – izvēle audzināt bērnus ir katras ģimenes personīgais lēmums un nebūtu jādomā, kādu atbalstu tādēļ sniegs valsts. No vienas puses, tā patiesi ir, bet piekrītu arī tiem viedokļu paudējiem, kuri norāda, ka laikā, kad dzimstība samazinās teju katastrofāli un ir tikai laika jautājums, kad tas atsauksies pilnīgi visās jomās, arī valstij ir jādomā, kā dzimstību veicināt. Viens no veidiem ir domāt ilgtermiņā. Vecāki, kuriem ir lielāki bērni, ļoti labi zina, ka, lai gan, mazulim piedzimstot, ir lieli izdevumi, izdevumi par vecākiem bērniem, kuri apmeklē dažādas interešu vai sporta nodarbības un vēlas pilnveidoties, ir krietni lielāki nekā mazuļa gados. Lai vai kā, arī tas, ka šobrīd ir šāda valsts atbalstīta “Goda ģimenes” karte, daudzbērnu ģimenēm ir nozīmīgs atbalsts, un ir vērtīgi, ka notiek diskusijas, kā šo atbalstu pilnveidot – gan daudzbērnu ģimenēm, gan ikvienai ģimenei neatkarīgi no bērnu skaita.