Aprīlis ir klāt, cik vairs atlicis līdz vasarai. Daudzkārt dzirdēts, ka tad jāķer saule, jāsvin dzīve, lai pietiktu spēka pārlaist tumšo laiku, kas vismaz prātā ir tik nesamērīgi garš.
Domājot par vasaru, jāsāk plānot, ko sadarīt, ko redzēt, kur pabūt pēc nogurdinošās darba nedēļas. Galvā maisās nesaprašana, it kā nekur tālu doties negribas, bet varbūt tomēr vērts. Skaidrs, ka tepat novadā būs dažādi svētki, tikai kas, kad un kur, tiek turēts noslēpumā. Ieskatos mājaslapā pasakumi.cesis.lv, lasāms, ka vasarā dažādās vietās vieskoncerti, izstādes, izrādes, lekcijas, lasītāju klubiņa tikšanās un tirdziņi, jā, ir arī Cēsu un Straupes jubilejas, “Lampa”, vairāk nekā. Un arī plānotie kultūras piedāvājumi, pareizāk, vieskoncerti, tikai līdz jūlijam. Kā plānot savu brīvo laiku?
Var jau veselīgi pavadīt dienu, trenējot pirkstiņus uz datora klaviatūras, un meklēt, varbūt kāds kaut mani interesējošu iecerējis Cēsu novadā. Tikai… žēl laika. Gribas, lai informācija atnāk pie manis ne tikai no kaimiņiem vai draugiem, bet arī novada kultūras dzīves pārvaldītājiem, tiem, kuri plāno un zina, kad, kur un kas notiks. Ir krietni par vēlu uzzināt nedēļu, pat mēnesi pirms kāda skaista pasākuma, kuru ļoti gribētos apmeklēt, bet jau izdomāts, sarunāts būt citā.
Nupat uzzināju, ka Cēsīs jūnijā būs Latvijas Alus svētki. Labi, ka rīkotāji tos reklamē. Bet kāpēc tie nav novada kultūras notikumu plānā? Kas tajā ir un kas nav? Nesaprašana bojā garastāvokli.
Var jau visā vainot medijnepratību, jo, kā klāsta viedie, katram pašam ir jāpieliek kaut nedaudz prāta un laika, tad visu var atrast. Tāpat vien, garlaicības pēc un arī tāpēc, ka aizvainojums pret sevi par to, ka ir tā, kā ir, digitāli palaivoju līdz kaimiņu novadam. Te gan priekam un līksmībai nav gala – Vasaras saulgrieži un Līgo svētki, Zemeņu festivāls Mālpilī, Opermūzikas svētki, Siguldas pilsētas svētki un Latvijas Stādu parāde, Vienības brauciens un Vislatvijas Zirgu dienas, un vēl daudzi citi kultūrnotikumi zināmi visa gada garumā. Tas taču nav datu aizsardzības pārkāpums?
Kamēr domāju par vasaru un svinēšanu, kultūras baudīšanu, katliņā olas izvārījušās bez zaļumiem, kāpostu lapām, vizbulītēm, dillēm un ķimenēm. Viss sagādātais vienmuļi stāv šķīvī, tāpat ietīšanai paredzētais materiāls, jo, domās aizklīstot, esmu olas salikusi katliņā, pat ielējusi ūdeni, bet aizmirsusi pašu svarīgāko Lieldienu tradīciju, lai tiktu pie krāsotām olām. Redz, kur noved vasaras plānošana. Tā samaitā Lieldienas.
Lai vai kā, tomēr gribas zināt – kas, kur, kad, bet ne kāpēc nevar, ka tāda ir biznesa stratēģija, ieradums vai kapacitāte neļauj.
Opā! Te pienāca viens gudrais, pateica visu, ko par mani domā, arī neaizmirsa piebilst par prāta spējām un klibo orientēšanos tīmeklī. Un atvēra mājaslapu – visit.cesis.lv. Tur gan nenobrīnīties, cik bagāta būs vasara, arī rudens. Jūlijā un augustā vien novadā desmit vērienīgi pasākumi katru mēnesi, dažs vairākas dienas. Gada notikumu saraksta beigās, gan sarkanā rāmītī, teksts, ka “visus pasākumus Cēsu novadā vari aplūkot pasakumi.cesis.lv”. Bet es jau ar to sāku!
Nu, nav šodien 1. aprīlis, bet nevajag trīs priedes, lai apmaldītos.
Komentāri