Velo drifta trase telpā izmantojama jebkuros laika apstākļos

Cēsīs nu ir vieta, kur bērni jebkuros laika apstākļos var izkustēties un pārbaudīt savas koordinācijas prasmes. Pašā pilsētas centrā pirms nepilnām divām nedēļām atklāta iekštelpu trase braukšanai ar pašu spēku virzāmām un stūrējamām ierīcēm – drifta tricikliem.

Ēkā, ko cēsnieki pazīst kā kādreizējo universālveikalu, tapusi Evitas Kutakovas izsapņota brīvā laika pavadīšanas vieta bērniem no trim līdz pat 15 gadiem. Tā ir gan aizraujoša, gan prasa kustēties un attīsta koordinācijas spējas. Pagaidām trases vajadzībām iekārtota puse universālveikala otrā stāva, taču Evita neizslēdz, ka, vērojot pieprasījumu un braucēju vēlmes, ar laiku varētu apgūt arī visu stāvu. Entuziaste arī vērtē, ka siltajā sezonā šī aktivitāte būs jāiekārto ārā. “Man pašai ir tuvs sports, un mūsu ģimenē esam centušies kopt aktīvu dzīvesveidu, tāpēc tas ir arī manas uzņēmējdarbības virziens,” saka Evita, tā pagaidām norobežojoties no lielajām trasēm, kurās brauc ar elektriski darbināmām iekārtām.

E. Kutakova pieļauj, ka ar laiku varētu piedāvāt arī elektriski darbināmās drifta ierīces, piemēram, īpaši lēnas un drošākas pavisam mazajiem jeb divgadniekiem, trīsgadniekiem, tomēr kopumā tas konceptuāli neatbilst tam, ko Evita gribētu bērniem dot. “Manuprāt, primāri ir mīties, darboties, aktīvi izkustēties,” skaidro trases vadītāja, pastāstot, ka jau pirmajās dienās bijuši bērni, kuri pēc piecu apļu izbraukšanas nopūtušies: “Esmu piekusis!” Tas ir tas, ko ar šo piedāvājumu viņa vēlas panākt.

Ideja par drifta tricikliem nākusi, meklējot, kā Cēsīs vēl nav, kaut ko atšķirīgu. Evita atzīst, ka dažnedažādas idejas par uzņēmējdarbību radušās ik pa laikam, bet šī beidzot esot pirmā realizētā. “Es gribēju savu uzņēmumu jau no divdesmit gadu vecuma,” pastāsta Evita, piebilstot – ap to laiku piedzimis pirmais bērns, tad vēl pārītis, un ieceres tā arī neīstenojušās. Turklāt viņai bijusi arī gana laba darbavieta, kur viņa kā projekta vadītāja strādājusi teju 25 gadus. Taču vienmēr    gribējusi kaut ko pilnībā savu – vietu, telpu, savu darba grafiku.

Evita stāsta, ka šajā trasē ir pieejami trīs dažāda veida tricikli, piemēroti atšķirīga vecuma un svara braucējiem, un tie bija jāpērk ārzemēs, Latvijā tos nevar iegādāties. Arī zemo bumbu grozi, kas trasē izvietoti papildu grūtības pakāpei un izklaidei, pasūtīti no ārvalstīm, mūsu tirgū tādu nav bijis.

Atbilstošu vietu trases ierīkošanai meklējusi jau no vasaras. Cēsīs to atrast nav bijis  viegli. Trasei vajag gana lielu telpu, bet būtiski arī, ka pakalpojums atrodas pietiekami tuvu pilsētas centram. Trases konfigurāciju izdomājusi pati, vairākkārt pārzīmējusi, pati vairākkārt izbraukusi iespējamos variantus, vērtējot, kurš būtu vislabākais.

Trase, kas izveidota telpā, nav piemērota visiem. Tāpēc noteikts apmeklētāju vecuma slieksnis. Vienā no pirmajām darba dienām esot atnākuši liela auguma jaunekļi, aptuveni 18 gadus veci, kam nācies teikt: “Jums šis tomēr būs par mazu.” Taču jaunieši, izrādās, ienākuši tikai apskatīt jaunievedumu un sacījuši, ka gribot atvest mazās māsas un brāļus.

Skaļa atklāšana trasei nav bijusi, to lielā mērā varētu saistīt ar pašas idejas autores intraverto raksturu, lai gan uz šīs vietas un izkustēšanās iespējas popularizēšanu Evita saņēmusies aktīvi runāt ar sociālo tīmekļu starpniecību. Patlaban informācija jau pieejama gan “Facebook”, gan “Instagram” vietnēs, sazinoties par iespēju sadarboties arī ar influenceriem.