Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Atskatoties uz aizejošo gadu

Sallija Benfelde
16:00
30.12.2021
1

Atsaukums

Atsaucam vietnē “eDruva.lv” sadaļā viedokļi 2021.gada 30.decembrī ievietotās publikācijas “Atskatoties uz aizejošo gadu” rindkopu: “Ne viens vien par gada notikumu uzskata tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā.”

Atvainojamies Aivaram Lembergam par nepilnīgas informācijas publicēšanu.

Kļūdas labojums

“Ne viens vien par gada notikumu uzskata pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā. Aivars Lembergs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par koruptīvajiem noziegumiem piesprieda piecu gadu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju un 20 000 eiro lielu sodu, pārsūdzēja. Tātad notiesājošs spriedums vēl nestājas spēkā. Rīgas apgabaltiesa nolēma A.Lembergu paturēt apcietinājumā.”

———————————————————————————————

Pavadot aizejošo un sagaidot Jauno gadu, ir ierasts vērtēt, kāds ir bijis Vecais gads. “Atzīmes likt” var gan valstīm, gan atsevišķām nozarēm, un tas jau tiek darīts.

Ir skaidrs, ka pasaule arī šo gadu ir pavadījusi kovida ēnā, kas atsedzis katras valsts un sabiedrības gan līdz šim noklusētos un neatrisinātos jautājumus, gan nesaudzīgi parādījis mūs pašus kā spogulī. Ieraudzītais brīžam nav bijis glaimojošs, jo pazudusi ne tikai izlikšanās, nerakstītie uzvedības kanoni, bet pavisam skaidri var redzēt valsts un arī katra cilvēka nepadarītos darbus.

Manuprāt, raugoties uz Eiropu, ir labi redzams, ka notikumu/procesu TOP3 ir pandēmija, autoritārie režīmi Krievijā un Baltkrie­vijā, energoresursu cenu neaptveramais kāpums. Mēdz gadīties, ka apskatnieku minētie notikumi un procesi Eiropā un pasaulē mūs Latvijā ietekmē ļoti netieši un pastarpināti, bet šogad šis TOP3 mūs katru ietekmējis ļoti tieši un pat skarbi. Par pandēmiju runāts tik daudz, ka grūti pat ko piebilst, bet autoritārās valstis aiz mūsu robežām ne tikai radījušas t.s. migrantu krīzi un kara draudus, bet ir arī viens no energoresursu neprātīgā cenu kāpuma cēloņiem. Savukārt tas ļāvis saskatīt, kā visai Eiropai atspēlējas sēdēšana uz Krievijas gāzes adatas. Protams, mainīt energoresursu piegādātājus nav iespējams īsā laikā, bet lētās gāzes vilinājums ir darījis savu.

Ja raugās uz notikumiem Latvijā, katram būs savs svarīgo notikumu saraksts. Vieni minēs sportu, atceroties Pasaules hokeja čempionātu Rīgā un Latvijas 3×3 basketbola izlases zelta medaļu Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs. Citi uzskatīs, ka vissvarīgākais gada notikums ir pēc ilga laika pabeigtā pašvaldību teritoriālā reforma, kas pārzīmēja to robežas, vai pat “Lidl” veikalu atvēršana Latvijā.

Ne viens vien par gada notikumu uzskata pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā. Aivars Lembergs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par koruptīvajiem noziegumiem piesprieda piecu gadu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju un 20 000 eiro lielu sodu, pārsūdzēja. Tātad notiesājošs spriedums vēl nestājas spēkā. Rīgas apgabaltiesa nolēma A.Lembergu paturēt apcietinājumā.

Domāju, daudzi par gada svarīgākajiem notikumiem uzskata akcijās “Dod pieci” un “Eņģeļi pār Latviju” saziedoto naudu – vairāk nekā pusmiljonu katrā no šīm akcijām. Tāpat jāpiemin mediķu pašaizliedzīgais darbs, kuri strādājuši uz izdegšanas robežas, pāri saviem spēkiem.

Var pieminēt to, ka Amerikas Komponistu un autoru apvienības (“Society of Composers and Lyricists”) Augstāko apbalvojumu kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai” ieguva Lolita Ritmanis par mūziku filmai “Dvēseļu putenis”. Run­dāles pils muzejam piešķirta Latvijas Izcilības balva kultūrā par profesionāli veiktu un starptautiski izcili novērtētu darbu Rundāles pils ansambļa un franču baroka stila dārza atjaunošanā, veidošanā un saglabāšanā, un muzejs ieguvis pirmo vietu “Eiropas Dārzu balvas” nominācijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”. Savu­kārt “Dzirciema aptieka” Rīgā saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu “Prix Versailles” par ēkas ārējo dizainu kategorijā “Veikali un komerctelpas” Ei­ropā. “Prix Versailles” ir arhitektūras balvu sērija, ko ik gadu piešķir labākajiem arhitektūras un vides dizaina objektiem visā pasaulē. Tā ir oriģināla programma ar skaidru mērķi veicināt labāku ekonomikas un kultūras mijiedarbību, un balva tiek piešķirta UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.

Protams, gada notikumu sarakstu varētu turpināt, tajā ir gan labais, gan sliktais, bet, manuprāt, svarīgi ir arī tas, kā šie notikumi un procesi ietekmēs nākamo gadu, kā tie turpināsies.

Par pandēmiju laikam gan ir skaidrs, ka tas nebeigsies ļoti drīz kaut vai tādēļ vien, ka vīrusu neinteresē mūsu uzskati, partejiskā piederība vai naudas maciņa biezums. Pat ļoti iespējams, ka nāksies iemācīties ar to sadzīvot ilgu laiku, un tas nebūs ne viegli, ne patīkami, nelīdzēs dusmas, protesta mītiņi un pārliecība, ka “viņi ir nopirkti” un ka “viss ir slikti”. Bet vislielākās bažas rada nākamā gada Saeimas vēlēšanas, jo pašieceltie “tautas vadoņi” raujas pie varas, musina un kūda cilvēkus, vietā piedāvājot vien skaļas, pat absurdas frāzes un saukļus. Cilvēki ir noguruši no pandēmijas, dusmām un ikdienas smaguma, tādēļ manipulēt ar mums visiem nemaz nav un nebūs tik grūti.

Teologs, Latvijas pirmās Valstiskuma balvas saņēmējs šogad Juris Rubenis intervijā gada pēdējam “Mājas Viesa” numuram runāja par lielajiem jautājumiem cilvēku dzīvē, arī par valsti, un domāju, ka būtu svētīgi saprast, sajust un neaizmirst viņa sacīto: “Daudzas valstis un impērijas neviens nesagrāva no ārpuses, tās sagāzās no iekšpuses. Katrai valstij ir arī ārējie pretinieki, bet tie nav tik bīstami kā sabiedrības iekšējā veselība (..) Visiem tiem cilvēkiem, kuri uzbrūk valstij, vienmēr jāatgādina, lai cik nepilnīga varbūt ir mūsu valsts, ticiet man, jūs jutīsities daudz sliktāk, ja tās nebūs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
9

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi