Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Zivis Gaujā ir, jāprot tik paņemt

Druva
12:59
03.06.2011
906
Img 1575

To, ka zivis Gaujā ir, atzīst vai visi makšķernieki. Cita lieta, mācēt tās no upes dabūt ārā. Skaidrs, ka meistars no debesīm nekrīt, arī liels loms pats no ūdens ārā nelēks. Jebkura ūdenskrātuve, arī Gauja, jāiepazīst, jāatrod īstās vietas, piemērotākie mānekļi, barība, tad jau nekad tukšā nebūs mājās jābrauc.

Pavilkt pa smuko Darba dienas rītā devos uz Gauju pie Cēsīm, lai paraudzītos, kā vīriem sokas ar copi. Īstie makšķernieki jau pie ūdens ir līdz ar gaismiņu. Arī Armands, kuru satiku pie tilta, jau četros bijis pie upes, un uzķeramajā tīkliņā plunčājās daži paprāvi pliči.

“Nekas liels jau nav,” saka makšķernieks un samērā mazo copi skaidrot ar kraso laika maiņu. No vēsa un mākoņaina uzreiz saulains un karsts. Viņš stāsta, ka pie Cēsīm makšķernieku daudz gan ar pludiņmakšķerēm, gan gruntenēm un spiningiem. Aktivitāti apliecina arī populārākajās copes vietās upes krasta smiltīs redzamie žebērklīši, kur makšķeri atstutēt.

Uz Gauju Armands nāk ar pludiņmakšķeri, kā pats atzīst, tā esot interesantāk: “Nekad nevari zināt, kas paņems – sapals, rauda, asaris. Daudziem apstākļiem jāsakrīt, lai tiktu pie loma. Turklāt svarīgi, lai zivis tajā laikā grib ēst. Vajag arī piebarot, citādi nekas nenotiks.”

Uz Gauju nākot kājām, jo tepat netālu no tilta esot labas copes vietas. Gauja esot jāiepazīst, tad varot “pavilkt pa smuko”. “Gaujā zivju daudz, un vasarā ķeras ļoti labi,” stāsta Armands. “Jūnija otrajā pusē un jūlijā var vilkt lielus lomus, pa 10 – 15 kilogramiem. Vislabāk ķeras rīta agrumā, bet tiklīdz upē parādās pirmās laivas, vārda tiešā nozīmē var tīt makšķeres, jo zivju vairs nav. Nezinu, kāpēc tā, vai nu tās sabīstas vai, bet, kā viena laiva aizbrauc, tā copes vairs nav.”

Lielākie Gaujas lomi viņam esot trīs kilogramus smags sapals un divkilogramu breksis. Jūlija otrajā pusē sākot ķerties lielas raudas, patlaban tās vēl negribot ņemt. Par vērā ņemamu lomu varot uzskatīt brekšus un sapalus, smagākus par kilogramu. Ja mazāks, nekāda prātīgā zivs tā neesot, asaku jūra un viss. Bet voblas varot taisīt. Viņam esot sava recepte: kārtīgi apber ar sāli, saliek kārtās un trīs dienas patur zem sloga. Tad var likt kaltēties, iznākot laba uzkoda pie alus.

Ķeras pat vēži Pie Gaujas tilta Cēsīs esot patiešām labas copes vietas. Tur dzīvojot prāvas meža vimbas, tādas ap trim, četriem kilogramiem, bet noķert gan nevarot. Armands stāsta, ka tikai reiz redzējis, ka kādam gados jaunam spiningotājam tas izdevies, lai gan vīri mētājot vienā laidā. Vasarā, kad tīrs ūdens, no tilta lielās zivis labi varot redzēt, kā peld, bet nākoties samierināties ar redzēšanu, klāt tām netiek. Tilts esot laba zivju vērošanas vieta.

“Vasarā var redzēt, ka tur, pie sēres, tādas 200 – 300 gramus smagas raudas ir ka biezs. Es teiktu, simtiem. Bet tas nenozīmē, ka var vilkt uz nebēdu. Laid ēsmu tam baram pāri, varbūt viena paņems, bet var arī pa tukšo. Jābūt pacietīgam,” stāsta makšķernieks.

Tomēr kopumā pie upes pavadītās stundas esot lieliskas. Tikai pretodu līdzeklis gan vajadzīgs, lai cope nepārvērstos par mokām. Copes laikā nav jādomā skumjas domas, tā ir lieliska atslodze no ikdienas rūpēm. Un vienmēr jau kāda zivtiņa lomā tiek.

Makšķernieks stāsta, ka pērn netālu no tilta izvilcis pat divus vēžus. Āķis aizķēries aiz ķepas un ārā gan. Tādi pamatīgi amerikāņu signālvēži.

Bet Gauja neesot vienīgā copes vieta. Ja ir kompānija, braucot uz ezeriem līdakas ķert. Arī ziemā bez copes nedzīvojot. Esot interesanti, ka vasarā griboties ziemas copi, ziemā – vasaras.

Nodeva Gaujai Ar spiningu gar Gaujas malu Cēsu apkaimē labprāt pastaigājas arī cēsnieks Artis, kurš sevi uzskata par maz pieredzējušu makšķernieku. Vien ceturtā vasara copmaņa gaitās. Viņš stāsta, ka patīkot nākt uz Gauju, svarīgi, ka pilsēta tuvu, it īpaši šajos degvielas dārdzības apstākļos: “Agrāk jau aizbraucu arī uz kādu ezeru, taču pašam laivas nav, bet draugi, kuriem ir laivas, ne vienmēr, kad gribas copēt, tiek. Tā nu – viens, divi – un esmu pie upes. Dažreiz aizbraucu uz Lenču apmetni, citreiz tepat pie baltās kāpas līkuma, vēl citur paejos. Vienmēr jau nāk kāda atziņa, kā un kur labāk. Patīk spiningot, jo neesmu no tiem, kas var stundām sēdēt uz vietas. Pamētāju vienā vietā, nekas nenotiek, eju tālāk. Neviens jau īpaši priekšā neteiks, kur tās zivīm bagātākās vietas. Ja neesi slinks, tās izdosies atrast. Tā esmu gan izstaigājies, gan dabu paskatījies, gan pie loma ticis.” Līdz šim lielākā Gaujas līdaka esot 3,5 kilogrami, bet jūtama tendence lomam pieaugt. Katru gadu izdodoties pārspēt savu rekordu. Gadījies arī pa kādam asarītim, pērn esot uzķēries pat taimiņš, kuru gan godprātīgi esot palaidis vaļā.

“Kāpēc velti izaicināt likteni,” saka makšķernieks. “Vides sargi jau parasti uzrodas, kad tos vismazāk gaidi. Zinu par sodu lielumiem, tāpēc prāta pietiek neļauties kārdinājumam. Par to naudu, ko nāktos maksāt sodā, varu lašus atēsties, cik lien, tāpēc, ja nedrīkst – nedrīkst.” Mānekļu kaste līdzi vienmēr, jo nekad nevar zināt, kas labāk līdakai patiks. Pamēģināts daudz kas. Vienu dienu labāk der gumijzivis, citreiz uz balto vizulīti paņem. Arī tas piedod dažādību – var mēģināt, mainīt mānekļus un atkal mēģināt.

“Protams, jābūt gatavam, ka Gauja paņems arī savu daļu. Straumē daudz dažādu nogrimušu sakārņu, un bieži gadās, ka pirmā doma – ir zivs – pārtop atziņā, ka āķis aizķēries aiz kārtējā sakārņa. Citreiz āķi izdodas kaut kā atbrīvot, bet kāds desmits mānekļu straumē palicis. Kā sacīt, tāds kā nodoklis Gaujai,” smejot saka Artis. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
83

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
25

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
287
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi