Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Sunīte un sunītis – laimīgais pāris

Mairita Kaņepe
05:23
08.06.2020
208
Suncis 2 1

Cēsnieci Ilzi Bistrovu dzīvokļa un arī dārza kaimiņi uzskata par ļoti punktuālu cilvēku. Pēc tā, kā viņa ved pastaigā ģimenes mīluļus – divus Jorkšīras šķirnes suņukus -, varot pulksteni regulēt.

Pats pirmais suns

“Pirmo reizi dzīvē man ir suns, bet tādus esmu gribējusi sen,” stāsta Ilze. “Lielu suni dzīvoklī nevar turēt, tā ir dzīvnieka mocīšana, bet šie ir maziņi, viņiem pietiek ar dzīvokli. Trīs reizes dienā viņus vedu laukā. Tas ļoti disciplinē. Trijos dienā abi ir klāt un rej, tātad jāiet pastaigāt. Deviņos vakarā – tas pats!” stāsta saimniece.
Mēs runājam, satikušās mazdārziņā. Saimniece visu laiku vēro, kur mazie sunīši skraidelē. “Zafira, ko tu tur ēd?” saimniece no attāluma vaicā. “Redziet, uzreiz izspļāva zobos paņemto! Tūlīt meklēs, ko atkal paņemt.”

Fēlikss un Zafira

Nezinātājam sākumā var jukt, kurš ir kurš. It kā jau suņu meitenei piestāvētu spalvu pušķītis uz galvas, bet, izrādās, tas ir Fēlikss. Suņu meitenei ir alerģija pret matu gumijām, frizūru veidojot tikai īpašos gadījumos. Zafira esot ašā, bet astoņus gadus vecais Fēlikss džentlmenis, ļoti ieturēts. “Mana māsīca teica – vieds suns. Zafira ir svilpaste. Arī mājās viņa visu laiku skrien, kaut ko meklējot. Fēlikss ir draudzīgāks pret svešiniekiem. Viņam vienalga, kura klēpī sēdēt. Zafira ne tikai svešam klēpī nesēdēs, pat man ne. Atnāk tikai īpašos brīžos, kad grib samīļoties,” stāsta Ilze.
Sarunājamies vakara pastaigas laikā, tāpēc iedomājos, ka pēc tās abi kustīgie, mīlīgie suņuki dosies uz dusu, bet saimniece groza galvu. “Nē, viņi neies gulēt, gaidīs, kamēr es sataisīšos un teikšu: “Ejam gulēt!” Abi, hops, un gultā iekšā. Sēž un mani iemidzina. Kad tas noticis, Zafira pārceļas uz kājgali, bet Fēlikss uz skapi.

Fēliksam bija garlaicīgi

Fēliksam ļoti patīkot braukt arī ar mašīnu: “Attaisi tik durvis, un viņš būs iekšā. Ja vēl atver logu, tad izbāž galvu ārā, lai braucot ausis plīvo. Zafirai nepatīk automašīnā,” stāsta Ilze Bistrova. Jautāta, kā nolēmuši paņemt otru suņuku, Ilze atceras. “Fēliksam vienam bija garlaicīgi. Pirms izvēlējāmies suni, daudz lasījām par Jorkšīras šķirni. Uzzinājām, ka bez cilvēka viņi nevar. Augstākais četras stundas var atstāt vienus pašus. Tā kā vīram darbs ir mājās, varējām izvēlēties šīs šķirnes dzīvnieku. Ja braucam prom uz vairākām dienām, suņus ņemam līdzi.”
Ilze Bistrova zina teikt, ka Latvijā ir ļoti daudz Jorkšīras terjeru. “Jorku biedru ir vairāk nekā tūkstotis. Cēsīs ir maz, bet biedru grupā tikai trīs. Zafira ir Bīveres jorks,” stāsta Ilze un piebilst, ka Jorkšīras suņu izcelsme rodama Lielbritānijā karalienes Viktorijas laikā. Selekcijas rezultātā tie kļuvuši mazāki. “Patiesībā suņi nākuši no Jorkšīras grāfistes un izmantoti Londonas tuneļos, lai ķertu žurkas. Protams, tad šie suņi bija lielāki,” saka Ilze Bistrova.

Laimīgais pāris

Par mīluļiem ir vēl kāds stāsts. Decembrī pasaulē nāca divi Zafiras kucēni – abas meitenes. Noteikti izaugs par suņiem, kuros būs redzama abu vecāku dižciltība, ko apliecina terjeru pilnie vārdi -Fēlikss Kiss of Caprice un Zafira JoJo Mitau.
Kā jau kopdzīvē, Zafirai un Fēliksam katram savs statuss. “Mājās esot, Zafira dominē un Fēlikss viņai pakļaujas, kā jau vīrietis. Starp abiem notiek cīņa par vietu pie saimnieka, par vietu saim­nieces gultā. Zafira

aiztriec Fēliksu, reizēm iekož. Taču, ja ar Fēliksu vienu kaut kur aizbraukšu, tad Zafira sēž pie loga un gaudo. Tiklīdz esam klāt, viņa Fēliksu bužina, samīļo un vaicā, kur bijis tik ilgi. Viens bez otra nevar.”

Ne tikai pelēm garšo siers

Ilze pastāsta, ka saviem mīluļiem drīkst dot tikai speciālu pārtiku. Vienīgais kārums, ko var piedāvāt no saimnieku galda, esot siers. Izdzirdot vārdu “siers”, abi mīluļi tūlīt pievērš uzmanību, skatās, kas nu būs. Zafira pat iedziedas un palecas. Mums nākas pārtraukt sarunu un atvainoties suņukiem, ka tikai parunājām, siera mums nav.
Ilze teic, ka mazie mīluļi ir ar lielu sirdi un nemaz neapzinās savu mazo augumu. “Viņus sauc arī par mazajiem lauvām, pat no lieliem suņiem nebaidās, var arī tiem uzbrukt,” saka Ilze un pievēršas sunim: “Vai ne, Zapiņ, tev pašai liekas, ka esi liela meitene?”

Nepatīk fotografēties

Pasaulē pienākuši tādi laiki, ka visiem jāuzmanās no vīrusa, kas izraisa bīstamu plaušu karsoni. Jorkšīras terjeriem plaušu veselība ir jāuzmana visu mūžu. Tāpēc, no āra pārnākot, nevar ļaut suņukiem staigāt slapjām ķepām. Tās jāslauka vai pat jāžāvē. “Suņuki no saimniekiem prasa ļoti lielu aprūpi,” piebilst Ilze Bistrova.

Sarunas beigās jautāju, vai drīkstu nofotografēt dzīvniekus. “Za­firu var, bet Fēliksu ne, viņam nepatīk fotografēties, ne mirkli nav gatavs pozēt,” saka saimniece un nosauc komandu: “Sēdi!” Ma­zā ūdenszāle Zafira to izpilda, kā pieradusi darīt konkursos, viņa ir titulēta čempione.

“Par viņu izstādē jūsmoja visi – ļoti skaists suns! Turklāt ir arī ļoti tikumīga jaunkundze – nepārojas, nelaiž klāt. Tādēļ abus vedām pie kinologa, kas salika abus kopā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
14

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
231

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
181

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
80

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi