Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Pircēju ieradumi mainās pamazām

Druva
08:03
12.07.2022
18
Dsc0964 2

Jūlija sākumā pasaulē atzīmē Starptautisko no plastmasas maisiņiem brīvo dienu un daudzviet notiek informatīvās kampaņas, vēršot iedzīvotāju uzmanību uz šo atkritumu radītajiem draudiem ekoloģijai. Lai gan zinām, cik slikti mūsu un vides veselību ietekmē plastmasas piesārņojums, taču ieradumus mainīt nav viegli.

Daļu izdodas savākt

Pēc izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanas uzņēmuma “Zaļā josta” informācijas, katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā patērē aptuveni 190 plastmasas iepirkumu maisiņu. Savukārt visu Eiropas iedzīvotāju patērētais apjoms kopumā ir ap 100 miljardiem plastmasas maisiņu gadā. Daļu no tiem izdodas savākt otrreizējai pārstrādei, taču Latvijā vēl joprojām pārāk daudz izlietoto maisiņu nonāk vidē, ilgtermiņā piesārņojot to un nopietni apdraudot ekosistēmu.

Zinātnieki pasaules okeānā konstatējuši vairāk nekā 24,4 triljonus mikroplastmasas daļiņu, kuru dēļ strauji pasliktinās okeānu un jūru ekoloģiskais stāvoklis un daudzas sugas tiek pakļautas iznīcībai. Mikroplastmasas augstā koncentrācija pasaules ūdeņos ietekmē arī cilvēka veselību. “Zaļās jostas” pārstāve Laima Kubliņa uzsver, ka šī globālā problēma skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kaut gan okeāns atrodas tālu no mums. Taču visi pasaules ūdeņi ir saistīti, un arī mūsu rīcība šeit ietekmē pasaules okeāna stāvokli.

Arī mūsu Baltijas jūra cieš no piesārņojuma, kuru veidojam ikdienā mēs paši, tāpēc ir būtiski mainīt paradumus un vērīgāk izraudzīties lietas, ko ikdienā lietojam. Eksperti iesaka vairākas vienkāršas metodes, kā samazināt plastmasu saturošo vielu nonākšanu dabā, tostarp – aizstāt plastmasas izstrādājumus (ūdens pudeles, iepirkumu maisiņus, pārtikas iesaiņojumu, kafijas krūzītes) ar daudzkārt lietojamām alternatīvām no dabīga, ilgmūžīga materiāla.

Par ceturtdaļu mazāk plastmasas maisiņu

Kaut arī plastmasas maisiņi joprojām ir pircēju vidū populārākais iepakojums, to izmantošanai ir tendence samazināties, un šogad “Rimi” veikalos plastmasas maisiņu pārdošanas apjoms ir samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 23%. Vienlaikus pircēji arvien aktīvāk izmanto dažādas videi draudzīgas alternatīvas, piemēram, tekstila vai papīra maisiņus un līdzi paņemtos iepakojumus.

Gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, papīra maisiņu pieprasījums ir audzis par 16%, bet tekstila maisiņi piedzīvo īstu popularitātes vilni, ko apliecina pieprasījuma pieaugums par 65%. “Rimi” saviem klientiem piedāvā iepirkumu maisiņu klāstu, kas ļauj ikdienas iepirkšanās procesā izvēlēties videi draudzīgākas alternatīvas. Pircēji var izvēlēties divu izmēru papīra maisiņu, inovatīvus tekstila iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, vai plastmasas maisiņus ar 50% pārstrādātas plastmasas. “Arī lielu daļu sveramās produkcijas pircējiem piedāvājam iesvērt līdzi paņemtajos traukos – tostarp arī dažādus higiēnas un mājokļa tīrīšanas produktus, kas atsevišķos veikalos pieejami speciālos beziepakojuma stendos,” skaidro “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Maksā par saturu

Savukārt Kuldīgas veikalā “Kuule” var nopirkt gan pārtikas preces, tai skaitā vietējo zemnieku un mājražotāju labumus uz svara, gan mājsaimniecības un skaistumkopšanas līdzekļus pēc tilpuma. Jāmaksā tikai par saturu – iesvērts tiek pircēja līdzpaņemtajā traukā vai maisiņā. Ja nav paņemts līdzi, pirkumu iesver bezmaksas papīra maisiņā vai burkā. Dažāda tilpuma tukšo stikla taru atkārtotai lietošanai šeit sanes paši pircēji un ir priecīgi, ka tikuši vaļā no nevajadzīgiem uzkrājumiem mājās. Dažkārt atnes arī papīra maisus, kur bijušas iepakotas dāvanas, zīmola apģērbi, apavi vai parfimērijas preces.

“Cilvēku izvēli pirkt preces bez iepakojuma nosaka vairāki faktori,” teic beziepakojuma veikala saimniece Anita Kreicberga-Zušmane. Vienubrīd tā bijusi modes lieta ­– savs auduma maisiņš vai soma, ar kuru iet uz veikalu iepirkties. Bet mode mainās, ja tās pamatā nav domas par zaļu nākotni. “Ļoti svarīgs faktors ir cena. Mazpilsētās tā vienmēr bijusi noteicoša, bet īpaši tagad, kad viss, tai skaitā pārtika, strauji kļūst dārgāka. Līdz ar to taupīgākie cilvēki sāk vairāk piedomāt, kur iet iepirkties, ko pirkt, kur pirkumu ielikt. Turklāt patiesais ietaupījums parasti netiek rēķināts. Cilvēks priecīgs par to vien, ka iegādājies labu produktu sev vajadzīgajā daudzumā par zemāku cenu, nekā tad, ja būtu jāpērk lielveikalā safasēts,” veikalniece saka. Turklāt iepakotās preces bieži vien ir lielākā apjomā – ja cilvēks nespēj izlietot, jāmet laukā, un arī tam ir ietekme uz vidi, jo arī bioloģisko atkritumu pārstrāde ko maksā.

Iepakojuma izmaksas netiek rēķinātas, un reti kurš aizdomājas par resursiem, kas tiek izlietoti vienreizējā iepakojuma ražošanai, piegādei, fasēšanai, noformējumam, etiķetei un visbeidzot pārstrādei. Pat atkritumu maisus tagad var nopirkt videi īpaši draudzīgus, tādus, kas ražoti no kukurūzas cietes un sadalās gan mājas apstākļos komposta kaudzē, gan jūras un saldūdenī. Arī tādi palīdzēs samazināt vides piesārņojumu.

Aizvien jauni sekotāji

“Cilvēka domāšanu vispirms nosaka maciņš – kāpēc jāmaksā par to, ko nevajag. Pērkot kādu jaunu produktu, kas iepriekš nav bijis ēdienkartē, cilvēks jau nezina, vai tas garšos. Pie mums dažkārt iegriežas pircēji, kuriem vajag tikai tējkaroti vai 10 gramus kādas vielas, lai izmēģinātu jaunu recepti,” A. Kreicberga-Zušmane saka.

“Kuule” ir pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā, bet nu jau arī citas mazās tirgotavas pievēršas zero waste un less waste iniciatīvām, tostarp preču svēršanai uz vietas un no plastmasas brīvā iepakojumā. “Galvenais ir doma par piesārņojuma mazināšanu, kaut ne vienmēr tirgotājam tā sanāk lētāk,” saka garšvielu veikala “Cikāde” vadītāja Laimdota Rūtenberga. “Taču ir briesmīgi vērot, kā ārpus apdzīvotām vietām, kur katru dienu nestaigā sētnieki ar slotām, malu malās vējā plandās plastmasas maisiņi. Vēl briesmīgāk iedomāties, ka arī mūsu organismā nonāk plastmasas daļiņas no produktiem, ko lietojam uzturā. Jāatzīst, ka sabiedrība arvien vairāk par to piedomā. Arī pie mums nāk pircēji ar saviem traukiem, kur iesvērt preci, vai pirms pirkšanas painteresējas, kāda materiāla maisiņā iesvērsim,” viņa priecājas.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
16

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
238

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
182

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
82

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi