Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Pilsēta, kas aicina atgriezties

Jānis Gabrāns
11:06
29.08.2018
33
Muzejs1 1

Pērn Tartu atvēra Igaunijas Nacionālo muzeju. Jau ēkas arhitektūra pārsteidz ar varenību un savdabīgo risinājumu.

Tiesa, ar acīm to aptvert grūti, vislabāk tas redzams fotogrāfijās no putna lidojuma, bet plašums tiešām pārsteidz. Tikai divi skaitļi, kas to raksturo: ēkas garums 355,8 metri, iekšējā platība – 33 876 kvadrātmetri.

Var droši teikt, ka šis muzejs ir jauns līmenis, kā stāstīt par vēsturi. Te ik uz soļa redzams, ka igauņi modernās tehnoloģijas prot likt lielā. Var tikai brīnīties, kā to visu varēja izdomāt un salikt kopā.

Valsts vēsture no akmens laikmeta pirmajām liecībām līdz mūsdienām tiek izstāstīta vienā garā jo garā telpā, bet vērts ielūkoties arī visās blakus telpās, kur ekspozīcijas papildina centrālo telpu un kurās atklājas arvien jauni pārsteigumi. Nav jāsatraucas par valodu barjeru, arī te paldies modernajām tehnoloģijām. Apmeklētājam, kurš pērk biļeti, darbinieks pajautā, no kurienes viesis ieradies, un ārzemniekiem, tātad arī latviešiem, iedod plastikāta karti, kas līdzīga bankas kartei. Visa svarīgākā tekstuālā informācija rodama digitālajās planšetēs, pieliekot pie tām šo kartiņu, informācija pārtop latviskā tekstā.

Staigājot var pētīt vēsturi un sajūsmināties par risinājumiem, kā tas tiek darīts. Telpās, kur skatāmi senie saimniecības priekšmeti, iekārtas, ierīces, videoekrānos var vērot, kā strādā konkrētais amatnieks, kā top vilna no aitas cirpšanas līdz gatavam produktam. Var skatīties, kā pareizi uzvilkt tautastērpu un tamlīdzīgi. Citā telpā var ieklausīties igauņu valodas dažādajās izloksnēs, vēl kādā aplūkot Igaunijas valsts apbalvojumus un vēl, un vēl, un vēl. Jārēķinās ar divām stundām un ilgāk, tomēr beigās nepamet doma – vai visās telpās tika pabūts. Tie, kuri tur bijuši, var padomāt, vai “satikāt” fotogrāfu, kas jūs nofotografē, vai zīlnieci, kura izliek kārtis. Ja nē, tātad kaut kas palaists garām.

Pagrabstāvā ne mazāk interesanta ir somugrus un ziemeļu tautas atspoguļojošā pastāvīgā ekspozīcija “Urālu atbalss”, kas iepazīstina ar igauņu valodai radniecīgajām valodām un Eirāzijas ziemeļu daļas pamatiedzīvotājiem.

Ja piekūst kājas, var iestiprināties kafejnīcā vai restorānā, tad doties nākamajā muzeja izpētes aplī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
14

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
231

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
181

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
80

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi