Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Dzeramnaudas tradīcijas pasaulē

Jānis Gabrāns
23:00
14.08.2015
218

Ceļojot uz kādu valsti, tur izmantojam dažādus pakalpojumus, visbiežāk – sabiedriskās ēdināšanas. Pēc maltītes un rēķina samaksāšanas pieņemts atstāt arī dzeramnaudu. Latvijā labais tonis paredz atstāt aptuveni 10 procentus no rēķina summas. Pie nosacījuma, ja apkalpošana, ēdiens un dzēriens bijis līmenī. Protams, dzirdēti dažādi pretargumenti, sākot ar to, ka ēdienu gatavoja pavārs, kāpēc dzeramnauda jāatstāj viesmīlim.

Dzeramnaudas atstāšana ierasta visā pasaulē. Ne tikai kafejnīcās, bāros, restorānos, bet arī apkalpotājiem viesnīcās, taksometru šoferiem un citiem. Ir valstis, kur tās neatstāšanu uzskata par apvainojumu, bet var būt arī gluži pretēja reakcija, kad apvaino tās atstāšana.

Palūkosim, cik lielas dzeramnaudas ierasts atstāt dažādās valstīs. Kā zināms, austrumi ir smalka lieta, un, piemēram, Ķīnas un Japānas viesnīcās dzeramnauda var tikt uzskatīta pat par apvainojumu, taču situācija mainās, un arvien vairāk arī Ķīnas tūrisma centros pieņem dzeramnaudu līdz 10 procentiem. Japānā par labu servisu ierasts pateikties ar kādu dāvaniņu vai nelielu naudas summu. Taizemes restorānos dzeramnaudā jāatstāj vismaz 10 procenti, mazāka dzeramnauda tiek uzskatīta par apvainojumu.

Daudzi joprojām brauc uz Ēģipti, tur, tāpat kā vairumā Ziemeļāfrikas valstu, dzeramnaudā jāatstāj maksimums 10 procenti. Taksometra cena tiek noapaļota, istabenēm un citiem no apkalpojošā personāla pietiks ar vienu eiro.

Par dzeramnaudas lielumu, tradīcijām var izlasīt dažādos ceļvežos, un bija interesanti izlasīt plašu apskatu par šo sistēmu Amerikā. Sapratu, ka tur jāmaksā gandrīz katram, kas tavā labā kaut ko izdarījis. Dzeramnaudu apjoms tajā okeāna pusē lielāks nekā šaipus. Īsā versija vēsta, ka ASV un Kanādā dzeramnaudai jābūt vismaz 15 – 20 procentiem. Apkalpotājam viesnīcā jāatstāj viens vai divi dolāri par koferi, istabenei tikpat daudz katru dienu. Taksometrā – 15 procenti.

Eiropā dzeramnaudas apjoms ir robežās no 10 līdz 15 procentiem. Grieķijā restorānos tiek atstāti vismaz 10 procenti, krogos un bāros vismaz eiro. Istabenei nepieciešams atstāt simbolisku dzeramnaudu, taksometros cenu noapaļo uz augšu.

Francijā restorānos un kafejnīcās atstāj 10-15 procentus, viesnīcās par apkalpošanu tā nav obligāta, taksometrā – 10 procenti no brauciena cenas.

Austrijā restorānos un taksometros dzeramnaudā var palūgt līdz 15 procentiem. Viesnīcas sulainim jāatstāj vismaz eiro par čemodānu, istabenei pāris eiro par dienu.

Lielbritānijā un Īrijā dzeramnaudā jāatstāj līdz 15 procentiem no rēķina. Ja rēķinam pievienota “maksa par servisu”, dzeramnaudas apjoms var būt arī zemāks. Dzeramnaudu atstāj arī klubos un bāros, bet taksometrā – atstāj samaksu par degvielu.

Arī Spānijā un Portugālē paredzēts atstāt vismaz 15 procentu. Sīknaudas atstāšana tiek uzskatīta par rupjību.

Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā un Somijā – maksa par servisu ir iekļauta rēķinā, taču to var noapaļot uz augšu. Ja serviss ļoti apmierinošs, vēlams pievienot piecus procentus. Zviedrijā 10 procentu dzeramnauda tiek uzskatīta par pieņemamu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
13

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
230

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
181

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
80

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi