Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Būt par mūziķi nenozīmē pelnīt maz

Anna Kola
10:49
22.05.2023
408
Reinis Karklins 2

Cēsnieks, mūziķis, pats savas ierakstu studijas radītājs – tas ir Reinis Kārkliņš. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, izvēli būt par apskaņotāju un to, kā aizrit dziesmas ierakstīšanas un miksēšanas process.

-Vai mūzika ir jūsu pamatdarbs?
– Jā, šobrīd tā ir. Ceļš mūzikā sākās ar Cēsu 1.pamatskolu, kurā ir padziļināta mūzikas prog­ramma. Dziedāju korī, mācījos spēlēt trompeti. Mazliet vēlāk arī sāku mācīties mūzikas skolā, bija periods, kad divu klašu programmu apguvu vienā mācību gadā. Taču tādēļ, ka pūtēju klasē par gadu pagarināja mācības, iznāca, ka mūzikas skolu pametu. Tai brīdī, kā daudziem pusaudžiem, sāka interesēt citas nodarbes un klasiska trompetes mācīšanās nespēja noturēt interesi. Būtībā jau no mūzikas nekad neesmu aizgājis, tikai mainīju virzienus. Pašmā­cībā apguvu basģitāras un ģitāras, arī bungu spēli. Viss noveda līdz tam, ka, eksperimentējot, kā ierakstīt dziesmas, apguvu arī tehnisko pusi, kas ievirzīja mani skaņošanas jomā. Tas tad arī ir mans reālais darbs – studijā ar ierakstiem un koncertos ar apskaņošanu.

– Vai spēlējat arī kādā grupā?
– Sen, sen bija tāda grupa “Desert of joy”, kurā biju basģitārists. Spēlējām smago mūziku, jo tas bija tas, ko paši klausījāmies. Tad pēc vairākiem gadiem izveidojās grupa “Franco Franco”, kurā biju ģitārists.

– Tā taču darbojaties arvien?
– Grupa darbojas, bet es vairs nekāpju uz skatuves. Esmu vairāk tāds kā grupas dalībnieks, kas darbojas aizkadrā. Vajadzēja daudzus gadus, lai saprastu, ka atrašanās uz skatuves man līdz galam nepatīk, bet darbošanās ar mūziķiem un viņiem palīdzēt justies labi uz skatuves ir mans īstais lauciņš.

– Vai mūzika jums līdzi nāk arī no ģimenes?
– Tēvs visu mūžu spēlējis dažādus pūšamos instrumentus, bet mamma bija mūzikas skolas skolotāja, viņa pasniedza solfedžo stundas. Arī pats mūzikas skolā pie viņas mācījos. Tas bija interesanti (smejas).

– Kā jūsu mamma vērtēja mūzikas skolas pamešanu?
– Laikam jau ir tā, kā mūziķi saprot mūziķus. Lai darbotos mūzikā, nav tā, ka tikai akadēmiskā izglītība diktē to, ko vari darīt. Visi pasaulē atzītākie mūzikas inženieri, kas ir darbs, ko daru arī es, faktiski ir bez muzikālās izglītības. Savukārt tie, kas ieguvuši akadēmisko izglītību, bieži vien nemaz aktuālu darbu mūzikas jomā nestrādā. Tā ir tāda apgrieztā kārtība, jo skola tomēr nenorāda, kas cilvēkam tiešām interesē. Ja ir vēlme kaut ko apgūt, to var izdarīt arī ārpus skolas. Tai laikā, kad mācījos mūzikas skolā, nebija iespējas apgūt to, kas man tolaik tiešām šķita interesants, piemēram, ģitārspēle un bungas.

– Kā pašam šķiet, vai Latvijā viegli darboties mūzikas jomā? Kā ar atalgojumu?
– Latvijā mūzikas bizness ir ļoti mazs pīļu dīķis.. Tas nozīmē, mūziķi un mūzikas industrijas cilvēki cits citu pazīst, kas ir gan labi, gan slikti. Labā puse būtu tāda, ja esi pazīstams un tev ir labas attiecības un sadarbība ar industrijas cilvēkiem, tad vari izdot mūziku un to prezentēt dažādos medijos, tikt radio rotācijā un spēlēt nozīmīgos pasākumos, līdz ar to arī kaut ko nopelnīt. Bet sliktā puse būtu, ja esi izpelnījies kāda nepatiku vai arī konkurē ar citu mūziķi, kuram ir labākas iestrādes ar šiem cilvēkiem. Tad netiec medijos, radio utt. Protams, tas neizslēdz, ka pašai mūzikai arī ir liela nozīme, lai kāds to vispār gribētu klausīties. Do­mā­ju, nopelnīt var, ja mūziķis ir aktīvs un reāli darbojas. Lielākā daļa, kas sūkstās par atalgojumu, ar mūziku tomēr darbojas tikai hobija līmenī. Tie, kas nopietni strādā, sasniedz arī rezultātus.

– Tad tas, ka mūziķi pelna daudz, ir maldīgs sabiedrības stereotips, vai ne?
– Jā, runājot par mūziķiem, noteikti. Es, piemēram, darbojos mazliet citā lauciņā. Mani kā skaņotāju algo trīs virzienos: viens no tiem ir skaņu ieraksti, otrs – mani aicina grupa, lai dodos viņiem līdzi kā skaņotājs, un trešais – mani algo skaņu firmas, kam nepieciešams apskaņot visu pasākumu.
Pirmā regulārā darbošanās kā skaņotājam man bija Cēsu Fono klubā. Biju viens no tiem, kas piedalījās visos procesos no remontiem līdz koncertiem. Tā arī tiku pie iespējas strādāt ar dažādām grupām, iepazinos ar daudziem mūziķiem. Tas ar laiku izveido tādu kā ķēdes reakciju – ja pasākums bija izdevies un viss skanēja labi, tad, satiekoties jau pavisam citā pasākumā, grupa tevi atceras un uzreiz spēj uzticēties, ka viss skanēs labi. Uzskatu, ka jebkuram, kas prot savu lietu darīt labi, darba piedāvājumi nāk un nāks.

– Tagad gan pandēmija šķiet jau labu laiku aiz muguras, bet kā aizvadījāt šo kultūras notikumu ziņā tik kluso periodu?
– Ja pirms kovida galvenā darbība bija balstīta uz dzīvajiem koncertiem un to skaņošanu, kas lielākoties ir darbs divas trīs dienas nedēļā, bet pārējā laikā pievērsos skaņu ierakstiem, iestājoties pandēmijai, mans brīvā laika darbs ar ierakstiem kļuva par pamatdarbu, jo koncertu nebija. Darbs ar ierakstiem arī dalās divās daļās: klātienē ieraksts, pēc tam ieraksta apstrāde un miksēšana, kas pandēmijā man lielākoties bija saistīts tikai ar pēcapstrādi. Mūs­dienās mūziku mājas apstākļos katrs pats var ierakstīt pietiekami kvalitatīvi, bet, lai to apstrādātu un samiksētu kopā, vajag daudzu gadu pieredzi un akustiski pareizu studijas telpu, kurā sadzirdēt to, pie kā strādā un miksē. Kopš pandēmijas arvien vairāk darbojos savā studijā un mazāk ar dzīvajiem koncertiem.

– Pastāstiet par savu ierakstu studiju!
– Mana ierakstu studija “ALe­JA reco­rds” atrodas netālu no Cēsīm, uz Raiskuma pusi. Tā ir pašu rokām būvēta ēka tieši mūzikas vajadzībām pēc visām akustikas spec­i­f­­­ikācijām. Nelie­los, bet tas Latvijā ir retums, kad ēka tiek uzbūvēta, ievērojot labas akustikas pamatīpašības. Studija ir viena pietiekami liela, gaiša telpa ar daudziem logiem, kurā notiek viss no ierakstīšanas līdz miksēšanai. Daudzi novērtē tieši telpu gaišumu un to, ka ap ēku ir skaista daba, kas tipiskā Rīgas studijā nav iespējams. Mans profesionālais lauciņš tomēr ir šaurs. Par “Aleju” un manu darbu zina tikai tie, kam vajadzīgas tās prasmes, kas ir tieši man. Citādi jau sevi nereklamēju, tāpēc daudzi arī šo faktu par ierakstu studiju nemaz nezina. Darba pietiek tāpat, bez sevis reklamēšanas (smaida).

– Ar ko notiek sadarbība?
– Lielākoties jau sadarbojos ar latviešu mūziķiem vai producentiem. Ierakstus sāku ar grupām “Franco Franco” un “Enhet” no Cēsīm, bet tādā lielākā apritē izvirzījos caur sadarbību ar grupu “Triānas parks”. Nu jau pirms astoņiem gadiem kļuvu par “Triānas parka” sava veida tehnisko dalībnieku, esam pat izbraukuši Eiro­vīziju un piedalījušies daudzos lielos koncertos. Esmu sadarbojies ar vairākām grupām – “Sud­den lights”, “Audie­nce killers”, “Rīmdari”, “Age of stones” -, fonda “Viegli” mūziķiem, Ievu Kerēvicu un citiem. Koncertos esmu saticies ar ļoti, ļoti daudziem mūziķiem, sevišķi, kad strādāju kādos pilsētas svētkos vai līdzīgos pasākumos.

– Kā ar pašu dziesmas miksēšanu – cik ilgs laiks paiet, kamēr var teikt: “Jā, dziesma ir pabeigta!”
– Tas ir ļoti dažādi. Ja dziesma izdomāta līdz sīkākajai niansei, tad to ierakstīt var vienā dienā, bet, ja dziesmai ir tikai skice, tad ieraksts var noritēt vairākas dienas. Dažiem patīk šo procesu izvilkt pat pusgada garumā, kad vienā dienā uztaisa “demo”, pēc mēneša ieraksta bungas, vēl vēlāk pārejos instrumentus un visbeidzot balsi. Pēc ieraksta sākas miksēšana, kurā visas ierakstītās partijas sabalansē vienā kopīgi skanošā dziesmā, izveido skanējumu, piemeklē efektus, pieregulē tembrus un skaļumus. Miksē­šanas process tipiski vienai dziesmai aizņem vienu līdz divas dienas, bet praktiski tiek izstiepts pat nedēļas garumā, lai katru dienu pamiksētu mazliet un nepierastu pie dziesmas, jo miksējot vienu dziesmu iznāk noklausīties līdz pat 200 reizēm. Tāpēc arī šo darbu daudzi pat nespēj iztēloties, kā var tik daudz reižu klausīties vienu un to pašu dziesmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
17

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
260

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
190

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
84

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi