Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Cēsinieks burā Maskavā I

Druva
10:04
12.08.2009
17
Jahtas1

Maskavā šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Šajās sacensībās pārstāvētās arī Cēsis, uz vienas no Latvijas jahtām burā Cēsu slimnīcas traumatologs Ģirts Bērziņš. No sacensībām brīvos brīžos viņš “Druvai” sūta savus piedzīvojumus sacensībās, ko nododam tālāk mūsu lasītājiem.

Pirmā vēstule

Iebraucām piektdienā un vienīgais, ko tai dienā izdarījām – uzcēlām teltis un nomazgājām jahtu. Dienas laikā arī pamazām ieradās visas četras latviešu jahtas. Jahtas mazgāšana ir vesels rituāls, to ziežam arī ar teflonu saturošu pastu, pēc tam pulējam. Tā šobrīd dara lielākā daļa dalībnieku, jo pierādījies, ka teflons uzlabo laivas slīdamību. Taču šis process nav nedz viegls, nedz ātrs. Tā arī pagāja pirmā diena. Savukārt dzīvošanas apstākļi sākumā radīja šoku. Tiem, kas bija pieteikušies dzīvošanai viesnīcā, nekādu problēmu, viesnīca atrodas apmēram kilometra attālumā no jahtkluba. Taču pārējiem tika solīts, ka būs ierādītas telts vietas jahtkluba teritorijā. Diemžēl jahtkluba teritorija atgādina džungļus – pāraugusi zāle, krūmi, koki, smiltis, akmeņi. Kur nav aizaudzis, tur novietotas vai nomestas nevajadzīgas jahtu lietas – skraberi, piekabes, pārvalki, kastes, maisi, arī uzcelti šķūnīši. Jahtkluba centrā ir viena vieta, ko nosacīti varētu nosaukt par telšu pilsētiņu, bet tur ir vietas apmēram piecām teltīm, lai gan vajadzība ir vismaz trīsdesmit. Tā nu dalībnieki sacēla savas teltis kur nu kurais, katrs savā stūrī, kur vien kāds līdzenāks laukums un ir tikai zāle, ko var nomīdīt, nevis koki vai krūmi.

Stilu piedod arī tas, ka visam ir apkārt liels žogs, vārti ar sargu (nez kāpēc viņš nevar brīvā laikā papļaut zāli), un katrs šķūnītis aizslēgts ar lielām atslēgām. Dzīvošana teltīs piedod zināmu eksotikas devu. Paldies Dievam, pieejam elektrība un ir iespēja pašiem pagatavot ēdienu un uzvārīt kafiju. Bet sliktākais ir aukstums naktīs, ļoti salstam. Pirmdienas rīts gan piedeva papildus efektu dzīvošanai teltīs; mūs brokastu laikā apciemoja žurka. Bez tam izrādījās sabojājusies vienīgā duša. Bet tas viss ir sīkumi, jo galvenais jau ir pašas sacīkstes.

Mēs atrodamies uz āru no Maskavas apvedceļa ziemeļziemeļaustrumu virzienā. Blakus esošā ūdenskrātuve savienojas ar Kļazmas ūdenskrātuvi, bet šeit saucas Pirogovas ūdenskrātuve. Tās vienā galā ir Maskavas Burāšanas Skola, gandrīz otrā – mūsu jahtklubs, kas saucas – Ohehovaja Buhta. Burāšanas skolas teritorija ir ļoti sakopta, tīra un patīkama, tur notika jahtu apmērīšana un akreditācija. Pērn tur noticis Eiropas kausa posms un visi bijuši apmierināti, tāpēc šogad uzticēts rīkot arī šo Pasaules Čempionātu. Diemžēl neilgi pirms sacīkšu sākuma paši rīkotāji kaut ko nav varējuši sadalīt, un sacīkšu bāze tagad ir – Orehovaja Buhta, kas, kā mēs konstatējam, izskatās kā vispamestākā kolhoza vispamestākās kūts aizmugure. Bet – kā nu ir, tā ir, bezvadu internets tomēr ir un tualete un viena duškabīne (kas nu ir sabojājusies) arī ir pieejama.

No Latvijas ir atbraukušas četras jahtas. Visas četras no Usmas jahtkluba – “Solo”, “Micros”, “Aka” un “Flame”.

Jahtu “Aka” vada sieviešu ekipāža ar Dinu Štolceri (Rīga) pie stūres, tādas sieviešu ekipāžas šeit ir četras, pārējās no Krievijas. “Solo” vada Edmunds Sprūdžs no Rīgas, “Micros” – Vladimirs Smoļakovs no Bolderājas (ir vairāku Eiropas čempionātu posmu laureāts), bet jahtu “Flame”, kas tikai šogad uzbūvēta, stūrē dr. Ģirts Bērziņš no Cēsīm, bet komandā ir Gatis Backāns no Ugāles (jahtas īpašnieks) un Mārtiņš Bergs no Ugāles. Komanda izveidojās neilgi pirms sacīkstēm, un ir samērā veiksmīgi izmēģinājusi savus spēkus arī divās sacensībās Usmas ezerā.

Ar katru jahtu daudz jāstrādā, tā jāregulē (jātrimmē), kas ir ļoti darba un laika ietilpīgs process. Tāpēc neviens nav vēl pārliecināts, ka jaunā “Flame” ir labā kondīcijā, bet tāda cerība ir.

Atklāšanas ceremonijā tika paziņots, ka sacensībās ir pielaistas 69 jahtas no 13 valstīm; Krievijas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Spānijas, Vācijas, Serbijas, Kazahstānas un citām. Dažas ekipāžas, piemēram, no Spānijas un Vācijas, īrē jahtas no krieviem, paņēmuši līdzi tikai savas buras. Tas ir saprotams, jo jahtas pārvešana 5000 kilometrus ir ļoti dārgs un neērts process. Iepriekšēji pieteikumi pieņemti pat no ASV, bet līdz šodienai amerikāņi nav vēl šeit redzēti. Divas dienas – sestdiena un svētdiena pagāja, lai jahtas tiktu pielaistas sacīkstēs, trīs mūsējām jahtām tas izdevās jau sestdien, vienai – svētdien. Tā ir gara un nervus bojājoša procedūra, no kuras garāko sadaļu sastāda jahtu apmērīšana. Vispirms tiek mērīts masts un pārējā takelāža (nedrīkst būt par garu), tad jahtas tiek svērtas (nedrīkst būt par vieglu), tad mērīta jahtu stabilitāte, tās tiek speciāli gāztas ar atsvariem un mērīta to spēja piecelties. Un pati pēdējā un laika ietilpīgākā procedūra – buru mērīšana. Mērītāji ir starptautiski atzītas autoritātes, viens no Beļģijas un viens no Vācijas. Viņiem palīdz apmēram 20 krievu studenti. Diemžēl viņi nemaz nesteidzas; pa divām dienām visas jahtas netika apmērītas, tāpēc tas turpinājās arī pirmdien. Apmērīšanai seko akreditācijas procedūra, kas jau ir samērā vienkārša, jahtu apdrošināšana, fotografēšanās dalībnieku kartiņām un citi sīkumi. Paldies Dievam, Latvijas jahtas to pabeidza samērā veikli. Un bija iespēja svētdien apmeklēt Maskavu. Ekskursijas laikā apskatījām Kremli, Arbatu, izbraucām pa Sadovoje Koļco un tas arī viss. Vairāk brīvu dienu nav plānots.

Pirmdienā notika teniņsacīkste (jahta “Flame” nobrauca pa devīto vietu), kurā piedalījās tikai 39 jahtas. Jau tad ūdenskrātuve izskatījās tik pilna, ka taisni bail paliek, kā būs, kad startēs visas 69. Vakarā notika sacensību oficiālā atklāšana. Tas bija svinīgs, ļoti labi sagatavots un ideāli novadīts pasākums. Ar lielu Krievijas slavēšanu, visos līmeņos. Tā nu ir lieta, ko mēs varētu no krieviem pamācīties. Bet ne jau par to ir šis stāsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
28

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
124

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
73

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
118

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
303
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi