Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Cēsinieks burā Maskavā I

Druva
10:04
12.08.2009
2
Jahtas1

Maskavā šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Šajās sacensībās pārstāvētās arī Cēsis, uz vienas no Latvijas jahtām burā Cēsu slimnīcas traumatologs Ģirts Bērziņš. No sacensībām brīvos brīžos viņš “Druvai” sūta savus piedzīvojumus sacensībās, ko nododam tālāk mūsu lasītājiem.

Pirmā vēstule

Iebraucām piektdienā un vienīgais, ko tai dienā izdarījām – uzcēlām teltis un nomazgājām jahtu. Dienas laikā arī pamazām ieradās visas četras latviešu jahtas. Jahtas mazgāšana ir vesels rituāls, to ziežam arī ar teflonu saturošu pastu, pēc tam pulējam. Tā šobrīd dara lielākā daļa dalībnieku, jo pierādījies, ka teflons uzlabo laivas slīdamību. Taču šis process nav nedz viegls, nedz ātrs. Tā arī pagāja pirmā diena. Savukārt dzīvošanas apstākļi sākumā radīja šoku. Tiem, kas bija pieteikušies dzīvošanai viesnīcā, nekādu problēmu, viesnīca atrodas apmēram kilometra attālumā no jahtkluba. Taču pārējiem tika solīts, ka būs ierādītas telts vietas jahtkluba teritorijā. Diemžēl jahtkluba teritorija atgādina džungļus – pāraugusi zāle, krūmi, koki, smiltis, akmeņi. Kur nav aizaudzis, tur novietotas vai nomestas nevajadzīgas jahtu lietas – skraberi, piekabes, pārvalki, kastes, maisi, arī uzcelti šķūnīši. Jahtkluba centrā ir viena vieta, ko nosacīti varētu nosaukt par telšu pilsētiņu, bet tur ir vietas apmēram piecām teltīm, lai gan vajadzība ir vismaz trīsdesmit. Tā nu dalībnieki sacēla savas teltis kur nu kurais, katrs savā stūrī, kur vien kāds līdzenāks laukums un ir tikai zāle, ko var nomīdīt, nevis koki vai krūmi.

Stilu piedod arī tas, ka visam ir apkārt liels žogs, vārti ar sargu (nez kāpēc viņš nevar brīvā laikā papļaut zāli), un katrs šķūnītis aizslēgts ar lielām atslēgām. Dzīvošana teltīs piedod zināmu eksotikas devu. Paldies Dievam, pieejam elektrība un ir iespēja pašiem pagatavot ēdienu un uzvārīt kafiju. Bet sliktākais ir aukstums naktīs, ļoti salstam. Pirmdienas rīts gan piedeva papildus efektu dzīvošanai teltīs; mūs brokastu laikā apciemoja žurka. Bez tam izrādījās sabojājusies vienīgā duša. Bet tas viss ir sīkumi, jo galvenais jau ir pašas sacīkstes.

Mēs atrodamies uz āru no Maskavas apvedceļa ziemeļziemeļaustrumu virzienā. Blakus esošā ūdenskrātuve savienojas ar Kļazmas ūdenskrātuvi, bet šeit saucas Pirogovas ūdenskrātuve. Tās vienā galā ir Maskavas Burāšanas Skola, gandrīz otrā – mūsu jahtklubs, kas saucas – Ohehovaja Buhta. Burāšanas skolas teritorija ir ļoti sakopta, tīra un patīkama, tur notika jahtu apmērīšana un akreditācija. Pērn tur noticis Eiropas kausa posms un visi bijuši apmierināti, tāpēc šogad uzticēts rīkot arī šo Pasaules Čempionātu. Diemžēl neilgi pirms sacīkšu sākuma paši rīkotāji kaut ko nav varējuši sadalīt, un sacīkšu bāze tagad ir – Orehovaja Buhta, kas, kā mēs konstatējam, izskatās kā vispamestākā kolhoza vispamestākās kūts aizmugure. Bet – kā nu ir, tā ir, bezvadu internets tomēr ir un tualete un viena duškabīne (kas nu ir sabojājusies) arī ir pieejama.

No Latvijas ir atbraukušas četras jahtas. Visas četras no Usmas jahtkluba – “Solo”, “Micros”, “Aka” un “Flame”.

Jahtu “Aka” vada sieviešu ekipāža ar Dinu Štolceri (Rīga) pie stūres, tādas sieviešu ekipāžas šeit ir četras, pārējās no Krievijas. “Solo” vada Edmunds Sprūdžs no Rīgas, “Micros” – Vladimirs Smoļakovs no Bolderājas (ir vairāku Eiropas čempionātu posmu laureāts), bet jahtu “Flame”, kas tikai šogad uzbūvēta, stūrē dr. Ģirts Bērziņš no Cēsīm, bet komandā ir Gatis Backāns no Ugāles (jahtas īpašnieks) un Mārtiņš Bergs no Ugāles. Komanda izveidojās neilgi pirms sacīkstēm, un ir samērā veiksmīgi izmēģinājusi savus spēkus arī divās sacensībās Usmas ezerā.

Ar katru jahtu daudz jāstrādā, tā jāregulē (jātrimmē), kas ir ļoti darba un laika ietilpīgs process. Tāpēc neviens nav vēl pārliecināts, ka jaunā “Flame” ir labā kondīcijā, bet tāda cerība ir.

Atklāšanas ceremonijā tika paziņots, ka sacensībās ir pielaistas 69 jahtas no 13 valstīm; Krievijas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Spānijas, Vācijas, Serbijas, Kazahstānas un citām. Dažas ekipāžas, piemēram, no Spānijas un Vācijas, īrē jahtas no krieviem, paņēmuši līdzi tikai savas buras. Tas ir saprotams, jo jahtas pārvešana 5000 kilometrus ir ļoti dārgs un neērts process. Iepriekšēji pieteikumi pieņemti pat no ASV, bet līdz šodienai amerikāņi nav vēl šeit redzēti. Divas dienas – sestdiena un svētdiena pagāja, lai jahtas tiktu pielaistas sacīkstēs, trīs mūsējām jahtām tas izdevās jau sestdien, vienai – svētdien. Tā ir gara un nervus bojājoša procedūra, no kuras garāko sadaļu sastāda jahtu apmērīšana. Vispirms tiek mērīts masts un pārējā takelāža (nedrīkst būt par garu), tad jahtas tiek svērtas (nedrīkst būt par vieglu), tad mērīta jahtu stabilitāte, tās tiek speciāli gāztas ar atsvariem un mērīta to spēja piecelties. Un pati pēdējā un laika ietilpīgākā procedūra – buru mērīšana. Mērītāji ir starptautiski atzītas autoritātes, viens no Beļģijas un viens no Vācijas. Viņiem palīdz apmēram 20 krievu studenti. Diemžēl viņi nemaz nesteidzas; pa divām dienām visas jahtas netika apmērītas, tāpēc tas turpinājās arī pirmdien. Apmērīšanai seko akreditācijas procedūra, kas jau ir samērā vienkārša, jahtu apdrošināšana, fotografēšanās dalībnieku kartiņām un citi sīkumi. Paldies Dievam, Latvijas jahtas to pabeidza samērā veikli. Un bija iespēja svētdien apmeklēt Maskavu. Ekskursijas laikā apskatījām Kremli, Arbatu, izbraucām pa Sadovoje Koļco un tas arī viss. Vairāk brīvu dienu nav plānots.

Pirmdienā notika teniņsacīkste (jahta “Flame” nobrauca pa devīto vietu), kurā piedalījās tikai 39 jahtas. Jau tad ūdenskrātuve izskatījās tik pilna, ka taisni bail paliek, kā būs, kad startēs visas 69. Vakarā notika sacensību oficiālā atklāšana. Tas bija svinīgs, ļoti labi sagatavots un ideāli novadīts pasākums. Ar lielu Krievijas slavēšanu, visos līmeņos. Tā nu ir lieta, ko mēs varētu no krieviem pamācīties. Bet ne jau par to ir šis stāsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
7

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
100

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi