“Izlasīju piektdienas “Druviņā” rakstu “Barikāžu laiku atceroties” un gribu pateikt paldies par uzaicinājumu piedalīties. Pat pēc 34 gadiem no kolēģiem uzzināju daudz iepriekš nedzirdēta par barikādēm. Diemžēl Barikāžu notikumu divu epizožu aprakstos ir neprecīza informācija, kura varētu kaitēt barikāžu aizstāvju un organizētāju tēlam. Uzdevums “neko nedarīt” interfrontes “darbaļaužu” gājienam attiecās tikai uz gadījumu, ja viņi pa ielu dotos mums garām. Ja notiktu uzbrukums Ministru padomei, mums bija uzdots aizstāvēties, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. 20. janvāra vakarā, kad sākās apšaude pie Iekšlietu ministrijas, daļa barikāžu aizstāvju, kuri sargāja Ministru padomi, nevis muka, bet devās konflikta virzienā, par to liecina arī kinomateriāli – Bastejkalna apkārtnē tobrīd ieradās daudz cilvēku, kaut mūsu apsargājamu objektu tur nebija,” notikumus precizē Uldis Kalniņš.
