“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas jauns, ka sabiedriskajā transportā ir pamaz pasažieru. Jā, braucēji ir, bet vienā reisā nav daudz,”sacīja cēsnieks K.
“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]
“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.
“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]
“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]
“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.
“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.
Komentāri