“Dzirdēti viedokļi, ka mūsdienu jaunā paaudze neredz nevienu citu, tikai sevi, ka iejūtība pret citiem ir zudusi. Sniegotajā trešdienas rītā pārliecinājos, ka tā nav patiesība. Jauni cilvēki, kaimiņi, palīdzēja gan izrakt manu mašīnu no kupenas, gan iztīrīt ceļu, lai varu izbraukt. Priecājos, ka gados jauni cilvēki ir tik izpalīdzīgi un atsaucīgi,” teica cēsniece.  

“Ja jau ar to civilās savienības jautājumu nespēj tik ilgi tikt galā, ja nevar izpildīt Satversmes tiesas lēmumu, vai nevajadzētu rīkot referendumu? Nezinu gan, vai tas ir jautājums, par kuru drīkst organizēt tautas nobalsošanu, bet, šķiet, tā būtu izeja. Patiesībā jau neviens īsti nezina, ko domā sabiedrība, dzirdam tikai tos, kas skaļāk aizstāv vienu vai […]

“Klausoties publiskajā telpā diskusijas par mākslu un mākslinieka brīvību, ko rosināja keramikas darbi un to izņemšana no Rotko mākslas centra Daugavpilī, atceros tēlnieka, cēsnieka Kārļa Jansona vārdus. Viņš teica, ka mākslinieki jaunā meklējumos slēpj sava talanta trūkumu. Par to ir vērts padomāt,” sacīja lasītājs A.N.

“Tagad tik daudzi aicina ziedot, palīdzēt Ukrainai, trūcīgajiem, bērniem! Nevar saprast, kam atvēlēt savu palīdzību, cik nu to varu atļauties. Reizēm tikai nesaprotu aicinājumu jēgu. Piemēram, kāds tirgotājs aicina piepildīt pārtikas pakas trūcīgajiem. Tas ir, pie viņa iegādāties preces un tās ziedot. Vai tad pats tirgotājs nevar atvēlēt produktus tiem, kam vajag? Tagad iznāk tā, […]

“Dažās vietās Cēsīs sniegs, kas sašķūrēts no ielas un ietves, veido kupenas tā, ka cilvēkiem grūti tikt garām, īpaši, ja ved ratiņos vai ragavās bērnu, tad pavisam šauri. Būtu labi, ja ielu tīrītāji vietas, kur sastumj sniegu, apskatītu un pielabotu situāciju. Saprotams, ka tik lielā snigšanā visur nebūs ideāli, ka katram kaut kas jāpiecieš, bet […]

“Dzirdot viedokļus par zaļo enerģiju un dabas aizsardzību, nonāku lielās pretrunās pati ar sevi. Lai būtu enerģētiski neatkarīgi un neizmantotu fosilo kurināmo, vairāk jāizmanto vietējie atjaunojamie resursi, tā tiek skaidrots. Tātad tā ir koksne, ūdens, vējš un saule. Bet dabas aizsardzības speciālisti un aktīvisti taču visbiežāk ir pret šo resursu izmantošanu. Meži jāsaudzē, jācērt iespējami […]

“Dzirdams satraukums, ka Saeimas deputātiem dos īpašu iespēju iegādāties biļetes uz Dziesmusvētku koncertiem. Man gan liekas, ka tas ir tikai saprotami. Lai kā mums patīk vai nepatīk kāds parlamentārietis, visus ir ievēlējuši pilsoņi,” pārdomās dalījās A.

“Mārupē nozāģētais dižkoks, varenais ozols, ir skaidrs apliecinājums, cik spējīgas (vai, pareizāk, nespējīgas) ir pašvaldības un valsts struktūras. Es pat nezinu, vai vairāk jāuztraucas, ka vairs nav ozola, jo koki Latvijā aug labi un dižozolu mums netrūkst, vai tomēr par tādu nihilismu pret valstī pieņemtiem noteikumiem. Ja jau kādam šķita, ka koks taču koks vien […]

“Jaunpiebalgā tik skaisti sākās Ziemassvētku gaidīšana! Tirgus laukumā aizdedza eglīti, rūķi gādāja par priecīgu un sirsnīgu noskaņu. Paldies visiem, kas sarūpēja jauko pasākumu,” teica jaunpiebaldzēniete.

“Publiski biežāk izskan pārmetumi, ka satiksmes noteikumus pārkāpj un braukšanas ātrumu pārsniedz vieglo automašīnu vadītāji, bet kravas transportlīdzekļu šoferus pat nepiemin. Tagad pēc 26.novembra traģiskajām avārijām uz Tallinas šosejas redzam, ka tieši kravas auto uz ceļiem ir paši bīstamākie un tieši šo spēkratu vadītājus vajadzētu kontrolēt vairāk. Ikdienā braucot pa lielajiem ceļiem, domāju, katrs būs […]

“Lasu par krievu valodas mācīšanu skolās. Manuprāt, nemācīt to ir tuvredzīgi. Piekrītu “Druvas” redakcijas slejā teiktajam, ka apgūt šo valodu vajag kaut vai drošības dēļ, lai saprastu arī tos, kas mūsu valstij ir nelabvēļi. Taču ir vēl citi apsvērumi. Vai aizmirsīsim klasiķus, piemēram, Čehovu, Dostojev­ski, kuru darbus lasa un iestudē. Un Rīgā ir krievu teātris, […]

“Ja cilvēkam ļoti nepatīk darbs, ko viņš dara, tad vajadzētu meklēt citu nodarbošanos. To vēlreiz apliecināja nesens gadījums kādā veikalā. Pircēju bija maz, pārdevēja veica citus pienākumus, proti, mazgāja kādus traukus, kuros acīmredzot bijusi prece. Man vajadzēja sveramu produktu, pastāvēju pie letes, gaidīju, domāju, nokops un tad pievērsīsies man. Taču, nē. Kad nevarēju sagaidīt, lai […]

“Piekrītu žurnālistes Ive­tas Rozentāles rakstītajam, ka māmiņas, kas vienas audzina bērnus, reizēm nesaņem sabiedrības pienācīgu morālu atbalstu. Un, domāju, nav jau arī pietiekams materiālais atbalsts. Piemēram, tēvi var saņemt valsts apmaksātu laiku, lai būtu kopā ar jaundzimušo, bet, ja mamma ir viena, viņai nav neviena palīga,” pārdomās dalījās seniore.

“Gribētos, lai svētku egle ir arī Cēsu Vienības laukumā. Ne jau katrs noiet pa Rīgas ielu līdz Rožu laukumam, kur uzlikta eglīte, bet ļoti daudziem jābrauc cauri pilsētas centram, kur nekas neliecina par svētku gaidīšanu,” sacīja cēsniece.  

“Radiopārraidēs stāsta, ka malka un cita koksne, ko izmanto apkurei, kļūst lētāka. Tā jau ir, visi, kuriem vajadzēja un bija pietiekami daudz līdzekļu, lai nopirktu kurināmo, to izdarīja vasarā, rudens sākumā. Nu malkas, granulu un šķeldas ražotājiem produkciju nav, kur likt, tāpēc cenas sarūk. Un, manuprāt, tas pierāda, ka šo kurināmo ražotāji, tirgotāji bija mākslīgi […]

“Joprojām pašvaldībās runā par svētku rotājumiem, lai izgaismotu apdzīvotās vietas. Tagad taču vajadzētu domāt, kā iespējami taupīt, lai palīdzētu tiem, kuriem klājas pavisam grūti. Kāds neiedegts rotājums varbūt radītu iespēju izmaksāt lielāku pabalstu vai sniegt citu atbalstu. Protams, cilvēkiem tumšajā laikā gribas mirdzošus rotājumus, bet vienmēr jāizvērtē, kas svarīgāks,”pauda seniore.

“Biju ļoti nepatīkami pārsteigts, ka rīdzinieki mazpilsētu nosauc par “čuhņu”. Tādu slenga vārdu drīzāk varētu attiecināt uz dažu labu kvartālu galvaspilsētā, kur nav nekā cita kā ļoti bēdīga izskata daudzdzīvokļu mājas un pagalmi, kuros asfalts bedru bedrēs. Skumji, ka nenovērtējam Latvijas lielāko bagātību – laukus un mazās pilsētas, kas gan emocionāli, gan vizuāli ir latviskās […]

“Kovids ir mazinājies, bet joprojām izplatās. Cilvēkiem jāturpina ievērot piesardzība. Taču laikam jau vairs nav prasība, ka veikalos un citās sabiedriskās vietās apmeklētājiem jābūt pieejamiem roku dezinfekcijas līdzekļiem. Vismaz dažā tirdzniecības vietā Cēsīs ierīce roku dezinfekcijai ir, bet tā ir tukša. Manuprāt, tas nav pareizi,” sacīja cēsniece.  

“Politiski represētajām personām Cēsu novadā uz valsts svētkiem piešķirts pabalsts 50 eiro. Manuprāt, tā ir ļoti neliela summa jo vairāk šajā laikā, kad dzīves dārdzība palielinās katru nedēļu. Pirms izveidojās lielais Cēsu novads, piemēram, Līgatnes novadā politiski represētajiem cilvēkiem svētkos piešķīra 70 eiro, bet esmu lasījusi, ka citviet tas ir vēl lielāks. Rīgā šogad šīm […]

“Lasīju “Druvā” komentāru par aizsardzības dienestu, portālā manabalss.lv nobalsots, ka tam jābūt brīvprātīgam. Manuprāt, šie balsotāji ir nevis cilvēktiesību aizstāvji, bet gan viņiem trūkst patriotisma. Valsts līmenī būtu jādomā, kā to veidot no mazotnes. Patlaban patriotisma jūtas it kā veido netieši, caur vēstures stundām, literatūru, mākslu, mūziku, taču, domāju, to vajadzētu darīt daudz mērķ­tiecīgāk. Kā, […]

“Kā pienāk tumšais laiks, tā sākas runas par “neredzamajiem” gājējiem. Tik daudz akciju bijis, tik daudz atstarotāju izdalīts, tomēr cilvēki joprojām, dodoties krēslā vai tumsā pa ielu vai ceļu, tos nelieto. To tiešām grūti saprast, jo nemitīgi tiek atkārtots – tumšajā laikā, arī ja iela apgaismota, autovadītājs gājēju var neredzēt, īpaši, ja pretī brauc cita […]

“Pagājušās piektdienas “Druvā” lasīju interviju ar kādu jaunu sievieti, kura izveidojusi angļu valodas praktizēšanās piedāvājumu. Ļoti jauki, ka viņa, stāstot, kā nokļuvusi līdz vēlmei mācīties valodu un gūt no tā prieku, ar pateicību pieminēja savus skolotājus. Un redakcijai kopumā saku paldies, ka avīze raksta par izglītību, skolām, intervē skolotāju. Tā, manuprāt, ir laba redakcionālā politika. […]

“Skaisti, ka Cēsīs Vienības laukumu rotā valsts karogi, bet gribētu lūgt pašvaldībai, vai nevarētu kādu valsts svētku rotājumu izlikt arī no centra attālākās vietās. Ir Leona Paegles ielas kvartāls, kur daudz namu un iedzīvotāju, ir Valmieras ielas nami, Bērzaine un citas vietas. Vai arī šo apkaimju iedzīvotāji nebūtu pelnījuši kādu daļu no pašvaldības sarūpētās svētku […]

“Vakardienas “Druvā” viedoklī “Cieņpilni. Vai tiešām?” izteiktas šaubas, ka tie, kas uzskata par nepieciešamību Valsts aizsardzības dienestu ieviest brīvprātīgi, ir patrioti un tiešām dosies aizstāvēt dzimteni. Uzskatu, ka šim dienestam tiešām jābūt brīvprātīgam, jo tikai tā varēs garantēt, ka pie ieročiem un militārām prasmēm netiek tie, kas Latvijas valstij nav lojāli. Zinām taču, cik procentu […]

“Klāt ir tumšais laiks, pat pilsētā, kur apgaismotas ielas, autovadītājam vakaros grūti saskatīt gājējus, ja cilvēkiem pie apģērba nav neviena atstarotāja. Īpaši slikta redzamība, ja līst lietus. Tādēļ gribētos ikvienam, kas pārvietojas kājām, atgādināt, lai šajos vakaros lieto atstarotājus. Manuprāt, problēma arī tā, ka ne visas gājēju pārejas Cēsīs ir labi apgaismotas. Uzskatu, par to […]

“Kad redzu veikalos augstās produktu cenas, domāju, vai arī ražotājs un tirgotājs uzņemas daļu sadārdzinājuma, vai viss tomēr paliek uz pircēja pleciem. Bez ēdiena taču neiztiksi, kaut pats vienkāršākais, bet jāpērk. Cik šajā situācijā godprātīgi ir uzņēmēji? Vai valdības līmenī nevajadzētu domāt par kādas vienošanās slēgšanu ar uzņēmēju organizācijām, lai dalītu nelaimi uz pusēm? Atceros, […]

“Staigājot ikdienā pa Bērzaini, skatos uz žoga ieskauto ābeļdārzu, kas, šķiet, pieder Mežaskolai (vai kā šo skolu tagad sauc). Skatos, ka pilna zeme ābolu un nevienam tos nevajag, tā arī raža aiziet bojā. Ja nevajag ēšanai vai ievārījumiem, varēja vismaz izspiest sulā. Esam pieraduši tikai prasīt no valsts, no pašvaldības, bet paši darīt negribam. Labāk […]

“Kā autovadītājs itin bieži iebraucu arī mazajā “Maximā”, kur tagad mainīta braukšanas kārtība. Uz Gaujas ielas pusi izbraukt vairs neļauj, tagad visiem jāmīcās pa vienu izbrauktuvi, kur arī, ņemot vērā lielāku automašīnu plūsmu, veidosies avārijas situācijas. Atzīšos, ka īsti nav skaidrs, kāpēc nevarēja palikt, kā bija, jo, manuprāt, luksofors savas funkcijas pildīja gana labi. Jā, […]

“Izlasīju, ka beidzot atjaunos kādreiz skaisto namu Rožu laukumā. Par to prieks. Tāpat par bijušo mācītājmāju. Baltās baznīcas tuvumā nebūs graustu un tukša māja. Taču vienu nudien nesaprotu – kāpēc kaut kas jāmaina Rožu laukumā. To taču nemaz ne tik sen kā atjaunoja. Kādam patīk, citam ne, bet vai vajag to darīt, ja pilsētai godu […]

“Vēl oktobris nav beidzies, bet dažos veikalos jau daudz Ziemassvētku simbolikas, ieskaitot suņu kaku maisiņus. Laikam tirgotāji baidās, ka kovida dēļ atkal var būt kādi ierobežojumi un neizdosies sagādāto pārdot. Man tomēr šķiet, ka vēl nav laiks Ziemassvētku noskaņai. Mums jāgaida Patriotu nedēļa – Lāčplēša diena un Valsts dzimšanas diena. Diemžēl stendus ar nacionālo simboliku […]

“Cēsīs uz daudzām ielām parādījušies ātruma mērītāji, aicinot ievērot konkrētajā ielā noteikto ātrumu, lai tablo braucējam uzsmaidītu. Maģistrālajās ielās – Rīgas, Piebalgas, Poruka – smaidiņš uzplaukst itin bieži, un, atzīsim, nav jau grūti vismaz uz to brīdi nomest ātrumu līdz 50. Taču ir ielas, kur sejiņa, kā ir, tā arī paliek bēdīga. Mašīnas brauc garām […]

““Druvā” lasīju, ka novada vadība tikusies ar līgatniešiem. Pērn bija tikšanās pilsētā, tagad Augšlīgatnē. Citos bijušajos novados vispār neesam redzējuši pašvaldības vadītājus. Protams, labi, ka atsākas tikšanās pagastos, arī mēs Pārgaujā ļoti gaidām, īpaši Straupē. Atlikt gan nevajadzētu, jo sāksies ziema, ceļus aizputinās, līdz pagastmājai netiksim,” stāstīja straupietis.

“Dzirdamas tikai sliktas ziņas, un tad arī neko labu nevar padomāt. Beidzot arī kas labs – ziema būšot siltāka, nekā mūs biedēja. Labi, ka laikapstākļi arī nobijās no augstajiem rēķiniem un aizkavē aukstumu. Cerams, ka rēķins par oktobri būs ietilpināms pensionāra maciņā,” teica Aija.  

“Tagad tik spilgti redzam, ka katrs politiķis turas pie saviem principiem, lai nezaudētu vēlētājus, bet par kopējo valsts stabilitāti vis nedomā. Politiķiem taču jāprot redzēt soli tālāk un pieņemt lēmumus, kas, iespējams, konkrētajā brīdī vēlētājiem var nepatikt, bet kas svarīgi visai sabiedrībai,” pauda cēsnieks K.

“Jāpriecājas, ka rudens tik silts, apkurei jāizlieto mazāk resursu. Taču vai nebūs cita problēma, proti, tas, kas siltuma ražotājiem paliks pāri pēc maksas par energoresursiem, būs maz, vai spēs uzturēt savu saim­niecību?” pārdomās dalījās “Druvas” lasītāja.

“Pārāk vēlu uzzināju, ka Cēsīs diskutēs, kādam jāizskatās Rožu laukumam, tāpēc zvanu “Druvai”. Manuprāt, tur nav jāizdomā nekas jauns, vajag rozes. Rozes var stādīt podos uz zemes, gaisā, zem kastaņas un vēl visās vietās, kur iespējams. Tas taču ir Rožu laukums! Žēl, ka toreiz, kad laukumu pārbūvēja, nevarēju izteikt viedokli. Būtu rosinājusi bruģi izlikt tā, […]

“Gandrīz katru rudeni, un šis nav izņēmums, gan “Druvā”, gan sociālajos tīklos izskan pārmetumi, ka netiek vāktas lapas Cēsu ielās, laukumos. Šogad izskanējis pārmetums, ka skeitparkā nekas netiek darīts! Man, kas tur rūpējas par tīrību, sāp sirds par šiem nepamatotajiem pārmetumiem. Katru pārdienu ejam tur vākt lapas, bet vajadzētu saprast, ka vējainajās dienās jau stundu […]

“Šoruden Cēsīs gausi vāc nokritušās koku lapas. Dažviet ietves ar tām noklātas pilnībā. Trotuāri nav parks, kur lapas dod mēslojumu zemei. Kad slapjas, lapas ir slidenas, cilvēks ātri var pakrist, īpaši jau gados vecākie gājēji, kas izmanto spieķi,” vērtēja lasītāja.

“Arvien nevaru saprast, kā pašvaldība varēja novietot pie Liepas Lielās Ellītes velna tēlu. Tas ir ļoti spēcīgs simbols, ko acīmredzot skulptūras licēji neapzinās. Vai šajā laikā, kad vēlamies mieru un labsirdību, šis bija vienīgais, ko varēja iedomāties uzlikt pie šīm alām? Velni nekad nav labi. Velniņi, kuri iemācījās, ka labāk darīt labu, kļuva par cilvēkiem. […]

“Lasīju “Druvā”, ka kāds jauneklis mūspusē vadījis automašīnu ar ātrumu 170 kilometri stundā, kur drīkstēja braukt ar 90. Laikam jau tādi pārkāpumi gadās reti, bet to, ka daudzi autobraucēji pārsniedz atļauto ātrumu, novēroju katru dienu. Braucu no laukiem uz darbu Cēsīs. Kādu gabalu nākas braukt pa Vidzemes šoseju. Ja mans ātrums ir 90 kilometri stundā, […]

“Ne diena nepaiet, kad pienāk jaunas ziņas no Krievijas kara Ukrainā. Priecīgās, ja par karu vispār var teikt ko priecīgu, tas, ka ukraiņu karaspēks pamazām atbrīvo Krievijas okupētās apdzīvotās vietas. Taču trauksmi rada ziņa, ka Putins trešdien parakstījis dekrētu, uzdodot pārņemt Krievijas īpašumā Ukrainai piederošo Zaporižjas atomelektrostaciju. Okupēta tā ir jau pavasarī, bet nav Krievijas […]

“Sirsnīgs paldies jauneklim, kas apkalpo klientu preses izdevumu tirgotavā Cēsīs, dzelz­ceļa stacijas ēkā. Viņš vienmēr ir atsaucīgs, saprotošs, laipns un ļoti pieklājīgs. Kaut visi, kas apkalpo cilvēkus, prastu tā strādāt,” teica lasītāja, kas bieži pārvietojas ar sabiedrisko transportu un ir regulāra stacijas ēkas apmeklētāja.  

“Domājot par lauku dzīves un lauku saimniekošanas vajadzībām, nevaru piekrist, ka savvaļas dzīvnieku skaits nebūtu jāregulē, kā to varēja saprast no Annas Kolas rakstītā pagājušās ceturtdienas “Druvas” numurā. Ja meža dzīvnieki savairojas pārāk lielā skaitā, tie sāk nodarīt būtisku kaitējumu lauku saimniekiem, kas mums audzē ikdienas pārtiku. Ja zaudējumi būs pārāk lieli, zemnieki neizturēs, izbeigs […]

“Vai tiešām medības ir pretīga primitīvā cilvēka varas apliecināšana nekrietnā veidā, kā nesen rakstīja “Druva”? Medības ir ļoti sena nodarbe, un, manu­prāt, medniekiem ir daudz, daudz vairāk emocionālās inteliģences nekā cūku, vistu un liellopu turētājiem. Medījumam ir tādas pašas izredzes kā medniekam, kurš veiklāks, izmanīgāks, tas uzvarēs. Bet rakstā pieminētos lokus un bultas mednieki neizmanto […]

“Dažās daudzdzīvokļu mājās negrib pieslēgt apkuri, lai taupītu. Bet nez vai tas ir pareizi. Vai tad, ja māja izsalst, lai to sasildītu, siltuma patēriņš nav daudz lielāks? Vēl gribu teikt par vēdināšanu. Ievēroju, ka dažā kāpņutelpā logus tur vēdināšanas režīmā, bet tas, ja pareizi saprotu, ir pavisam neekonomiski, tā tiek sildīts āra gaiss. Ja kādam […]

“Lasu, ka Cēsu novadā vēlēšanu iecirknis ierīkots bērnudārzā! Tas šajā laikā, kad joprojām izplatās Covid-19 un citu slimību izraisoši vīrusi, man šķiet dīvaini. Labi, vēlēšanu diena bija sestdiena, tad bērnudārzs nestrādā, bet darba dienās, kad cilvēki varēja nākt uz vēlēšanu iecirkni, lai paskatītos deputātu kandidātu sarakstus, palasītu programmas, jo ne visiem ir internets, nebija nekādas […]

“Ļoti priecājos par mūsu BMX braucējas Veronikas Stūriškas rezultātiem. Viņa ir jaunpiebaldziete, darbojas Smiltenes klubā. Zināms, laukos jau nav tādas iespējas kā lielajās pilsētās, bet jauniete ir spējusi ar darbu un talantu gūt uzvaras Pasaules kausā! Sveicie­ni viņai,” sacīja novadnieks, kurš savulaik aizrāvies ar šo sporta veidu.

“Skatos televīzijas raidījumos dažādus politiķus un domāju, ka katram vajadzētu apzināties savu laiku. Tā teikt, ja tavs vilciens aizbraucis, necenties tam skriet pakaļ pa sliedēm. Man tā kā dažu pat žēl, un mazliet kauns viņu vietā,” vērtēja seniore A.

“Lasīju “Druvā” par atkritumu savākšanas, šķirošanas un izmantošanas vai noglabāšanas problēmām un iespējām. Speciālists saka, ka tā ir visai sabiedrībai risināma problēma, bet es tam nevaru piekrist. Manuprāt, pirmām kārtām par to jādomā preču ražotājiem. Ja preces iesaiņotu vienkāršāk, neizmantotu tik daudz nepārstrādājama materiāla, tad arī būtu mazāk noglabājamo atkritumu. Pircējs tiek spiests iegādāties arī […]

“Streikoja skolotāji un panāca savu, tagad streikos mediķi, arī droši vien saņems labākus atalgojuma nosacījumus. Domāju, arī sabiedriskās satiksmes autobusu šoferiem vajadzētu rīkot kopēju streiku. Jau daudzos pasažieru pārvadājumu uzņēmumos trūkst autobusu vadītāju, nereti nevar izpildīt reisus. Profesijai prasības ir augstas, bet darba samaksa diezgan viduvēja. Ja algu līmeni paaugstinātu, arī vairāk jauniešu izvēlētos apgūt […]

“Būdama arodbiedrības biedre ilgus gadus, atceros pirmos skolotāju protestus jau 90.gadu vidū, kad izglītības ministrs bija Māris Grīnblats. Kuplāka akcija notika vēlāk, kad skolotāji pulcējās Rīgas 49.vidusskolas tuvumā, pievienojās medmāsas, lai dotos uz Ministru kabinetu. Toreiz šādas protesta formas nebija daudz pieredzētas un sabiedrība nezināja, kā reaģēt. Cilvēki uz ietvēm apstājās, no trolejbusa logiem māja […]

“Nesen veikts pētījums liecināja, ka cilvēki Latvijā grāmatas lasa mazāk. Tas taču saprotams kaut vai grāmatu cenas dēļ. Cik ir tādu, kas var atļauties iegādāties grāmatu par 15, 20 eiro? Un ja nu tā pat nedod cerēto gandarījumu? Protams, grāmatu var ņemt bibliotēkā, taču tur reizēm uz izraudzīto darbu jāpagaida, tad beigās aizmirstas un zūd […]

“Vakardienas “Druvā” lasīju par Gaujas Nacionālā parka jauno dokumentu, ka tagad parkā iekļaus lielāku teritoriju. Vai tikai mēs pārāk daudz visu neaizsargājam, skrienot līdzi Rietumeiropas valstu nosacījumiem. Latvijā taču ir tik mazs iedzīvotāju blīvums un tik daudz mežu, pļavu, ka diezin vai pat visu spējam kārtīgi apsaimniekot. Jārūpējas, lai nebojājam to, ko dod daba, bet […]

“Skaidrs, ka skolotājiem darba samaksa ir pārāk maza, bet vai tiešām to paaugstināt jāprasa valdībai, kas pēc pāris mēnešiem beigs darbu? Atnāks citi, teiks, ka iepriekšējie pieņēmuši nejēdzīgus lēmumus, un nepildīs apņemšanos. Manuprāt, pedagogiem vajadzēja prasības izvirzīt un streikot vai nu pirms trim četriem gadiem, kad šī valdība sāka darbu, vai pēc trim četriem mēnešiem, […]