“Tagad daudz runā par bērniem ar uzvedības problēmām, par vardarbību. Man liekas, ka esam pārlieku ar to aizrāvušies. Skaidrs, ka bērniem jādara blēņas, arī tādas, ko neakceptē ne vecāki, ne skolotāji. Kā tad lai bērni izaug par cilvēkiem, kas spēj tikt galā ar savu dzīvi? Kad puikas nav kāvušies? Pat no latviešu klasikas zinām Buņģi un Cibiņu. Vai tagad būs citādi? Protams, pieaugušajiem jācenšas bērniem mācīt prasmi risināt konfliktus, jāmāca pieņemt citādi domājošos un citādi situētos, taču arī pieaugušo dzīvē redzam, ka tas nav viegli. Vai tad attieksme tūlīt ir uzvedības problēmas?” pārdomās dalījās omīte.
