Ceturtā vieta Latvijas izlasei bija arī 1.pasaules čempionātā junioriem pirms četriem gadiem. Gan izlases galvenais treneris Ainārs Zelčs, gan Latvijas florbola savienības prezidents Alfrēds Kundziņš ar mūsējo sniegumu ir apmierināti.
“Mūsējie paveica maksimumu, pat nedaudz virs tā. Vai varēja būt medaļas? Varbūt, ja būtu nospēlējuši disciplinētāk, jo spēlē pret Šveici sākumā mums neizdevās realizēt vairākus uzbrukumus, toties šveicieši lieliski izmantoja mūsu kļūdas, gūstot trīs bezatbildes vārtus. Tiesa, arī fiziskā gatavība mūsu spēlētājiem bija nepietiekama, lai izturētu līdz galam. Jāatzīst, ka līdz pjedestālam joprojām ir samērā tālu, tāpēc pagaidām grūti prognozēt, kad tiksim pie medaļām. Taču kopumā florbola līmenis aug, arī B divīzijas vadošās komandas jau gatavas konkurēt ar augstākās divīzijas komandām. Manuprāt, šis turnīrs bija svarīgs ne tikai pašiem spēlētājiem, bet arī Latvijas florbolam kopumā,” teica A. Zelčs.
A. Kundziņš, uzteikdams mūsējo sniegumu, atzīmēja, ka florbola lielvalstis – Zviedrija, Somija, Šveice – pagaidām Latvijai nav pieveicamas.
“Pie spēcīgākajām komandām gribu pieskaitīt arī Čehiju, tāpēc mūsējo uzvara ir liela veiksme un panākums. Čehijā ir vairāk nekā 30000 licencētu spēlētāju, un viņi pirms čempionāta teica, ka brauc šurp pēc medaļām. Te gribu pieminēt, ka Somijas izlase veselu gadu gatavojās pusfināla spēlei ar Čehiju, skatījās viņu spēles, izstrādāja īpašu spēles taktiku, bet mūsu puiši šo ieceri izjauca,” sacīja A. Kundziņš, kā vienu no Latvijas komandas mīnusiem atzīmēdams nepietiekamo fizisko sagatavotību.
