Pēc 12 gadu pārtraukuma Cēsu florbolisti atguvuši čempionu titulu. Ilgi nācās gaidīt šo zelta mirkli, bet tāpēc tas ir jo īpaši skaists. “Cel Tik/Lekrings” aizvadīja patiešām lielisku sezonu, pārliecinoši uzvarot regulārajā čempionātā un izslēgšanas spēlēs nepiedzīvojot nevienu zaudējumu.
Tiesa, pēdējās divas finālspēles pakutināja nervus komandas līdzjutējiem, jo abās “Cel Tik/Lekrings” sākumā nonāca zaudētājos. Talsos mājinieki panāca 3:0, bet beigās uzvarēja cēsnieki 5:4. Arī trešā spēle, kas notika Valmieras Olimpiskajā centrā, sākās ar aukstu dušu Cēsu komandai un tās daudzajiem līdzjutējiem. Jau piektajā sekundē “Talsi/Triobet” atklāja rezultātu, kad Cēsu komandas vārtsargu Ervīnu Apini pārspēja Talsu komandas līderis Jānis Jansons. Jāatgādina, ka šajā spēlē nevarēja piedalīties Cēsu komandas pamatvārtsargs Guntis Bundzenieks, kurš par kaušanos Talsos saņēmis piecu spēļu noraidījumu. Tiesa, arī talsiniekiem bija jāiztiek bez labākā aizsarga Daiļa Skudrīša, kuram piešķirta divu spēļu diskvalifikācija.
Pēc dažām minūtēm Talsu komadai bija iespēja rezultātu dubultot, jo uz cēsnieku vārtiem nozīmēja soda metienu, taču viesu uzbrucējs meta pāri vārtiem. Pēc neilga brīža J. Jansons vēlreiz pārspēja Cēsu vārtsargu, kurš spēles sākumā rādīja visai nedrošu sniegumu. Pēc otrajiem zaudētajiem vārtiem Cēsu komanda mobilizējās, pārņemot iniciatīvu savās rokās. Spēlētāju pārliecība pozitīvi ietekmēja arī vārtsargu, kurš turpinājumā rādīja labu sniegumu, neielaižot nevienus vārtus.
Pirmās trešdaļas beigās “Cel Tik/Lekrings” rezultātu izlīdzināja. To paveica Andris Malkavs un Ģirts Laugalis. Otrā trešdaļa aizritēja ar pamatīgu cēsnieku pārsvaru (metienu attiecība 15:5), taču to neizdevās pārvērst vārtu guvumā.
Trešās trešdaļas astotajā minūtē varēja uzgavilēt “Cel Tik/Lekrings” līdzjutēji – Jānis Freivalds izvirzīja cēsniekus vadībā. Kā vēlāk izrādījās, tie bija zelta vārti. Pēdējās minūtes bija sasprindzinājuma pilnas, jo talsiniekiem vairs nebija, kur atkāpties. Turklāt Cēsu komanda palika mazākumā. Taču visas pretinieku pūles beidzās bez rezultāta. Pēdējā minūtē Talsu vienība nomainīja vārtsargu pret vēl vienu laukuma spēlētāju, taču glābt spēli neizdevās.
Emocijas tribīnēs un laukumā bija neaprakstāmas, jo tik ilgi gaidītais beidzot bija noticis – Cēsu “Cel Tik/Lekrings” atkal čempionu godā. Īpašs prieks bija komandas veterānam Artim Malkavam, kurš vienīgais spēlējis arī tajos gados, kad Cēsu komanda izcīnīja trīs čempionu titulus pēc kārtas. Viņš gan atzina, ka šoreiz emocijas ir citādas nekā toreiz: “Pērn aplauzāmies, šogad to ņēmām vērā, visu novedot līdz loģiskam rezultātam. Divi sākumā zaudētie vārti neietekmēja spēles gaitu, mums izdevās uzspiest savu spēles stilu. Tas arī ļāva izcīnīt uzvaru. Mums sastāvs ir sabalansētāks, pārsvars bija mūsu pusē. Spriedze bija liela, bet vēlējāmies visu pabeigt trijās spēlēs, neizaicinot likteni.”
Cēsu komandas galvenajam trenerim Normundam Grunckim šis ir pirmais čempiona tituls. Viņš neslēpa, ka finālsērijas divas pēdējās spēles bijušas samērā smagas: “Bet, kas grūti nāk, dod prieku dubultā. Šogad komanda bija gatava svarīgākajām spēlēm, tāpēc esam čempioni. Kaut arī divas pēdējās spēles finālā sākām kā iedzinēji, komanda parādīja raksturu, spējot gūt pelnīto uzvaru. Jāteic, ka spēlētāji tieši šādos finālos norūdās. Vieglās spēlēs uzvarēt nav māka, bet, ja spēlētāji prot pacelties pēc zaudētiem vārtiem, tas norāda uz komandas spēku. Man liels prieks par komandu. Gribu spēlētājiem teikt vislielāko paldies par šo sezonu. Paldies arī visiem, kuri strādāja ar komandu, lai nodrošinātu šo panākumu, tas ir visu kopīga darba rezultāts. Paldies arī manai ģimenei, kas pieņēma to, ka tik bieži esmu prom.”
“Cel Tik/Lekrings” kapteinis Mārtiņš Rajeckis atzina, ka uzvara čempionātā ir rezultāts darbam, kas ieguldīts sezonas laikā: “Visi cīnījās līdz galam. Lai arī izšķirošās spēles sākumā likās, ka spēlētājiem trūkst enerģijas, ikviens saņēmās un izdarīja visu, kā vajag. Iepriekšējos gados nebijām psiholoģiski tik stipri, lai, neraugoties uz rezultātu, spētu spēlēt savu spēli. Šogad mums ir ticība, ka varam to izdarīt, un tas arī pierādījās laukumā. Talsos, nonākot zaudētājos 0:3, zinājām, ka iemetīsim, tikai vairāk jāsakoncentrējas aizsardzībai, lai neielaistu metienu. Arī izšķirošajā spēlē, kad zaudējām otros vārtus, apzinājāmies, ka vairāk nedrīkstam ielaist, un to arī īstenojām. Mēs zinām, ka varam, un tāpēc esam čempioni!”
Komentāri