Taurenes pagastā šogad nodibinājās biedrība “Sporta klubs Taurene”, kuras dalībnieki attīstīta sporta dzīves iespējas pagastā.
Futbola entuziasti un Taurenes futbolkomandas dalībnieki Sandis Kārkliņš un Kristaps Driķis stāsta, ka taureniešiem futbols tuvs sporta veids ir jau desmit gadus, kopš sākuši piedalīties tradicionālajā vasaras turnīrā “Piebalgas novada kauss”. Šobrīd līdz ar pieaugušo komandu izveidota arī jauniešu komanda, kuri cītīgi trenējas un cīnās par novada kausu.
“Piebalgas kausā piedalās futbola komandas no vairākiem rajona pagastiem – Taurenes, Dzērbenes, Piebalgas, Inešiem, Drustiem, Priekuļiem un pat no Gulbenes rajona Rankas. Tā ir sena tradīcija, kura ik gadu pulcē visus kopā,” stāsta S.Kārkliņš un turpina: “Kādreiz braukājām uz sacensībām pa visiem pagastiem, bet tagad futbola laukumu trūkuma dēļ mači notiek tikai Rankā un Taurenē. Protams, laukumu apsaimniekošana un kopšana prasa daudz darba. Tāpēc arī paši nodibinājām biedrību “Sporta klubs Taurene” un no pašvaldības īrējam un apsaimniekojam zemi – bijušo lidlauka teritoriju, kurā nākotnē esam plānojuši iekopt ne tikai labu futbola laukumu, bet arī volejbola laukumu un uzstādīt basketbola grozu. Domājam, lai sporta iespējas būtu daudzpusīgas. Šogad pagasts jau nāca talkā un sporta laukumā ievilka elektrību. Atliek vien darboties. Domāju, ka ar laiku arī Taurenes pamatskolas skolēni varētu te nākt sportot. Arī dzērbenieši regulāri pie mums brauc trenēties. ”
Futbolkomandas dalībnieks K.Driķis saka: “Ir labi, ka jauniešiem brīvajā laikā ir ko darīt. Protams, varbūt ne vienmēr ir vēlme nākt uz treniņu, bet lielākoties jau visi atnāk. Protams, vispirms tas ir hobijs, bet ik pa laikam puikām gribas izcīnīt arī godalgotas vietas.”
“Tas, protams, ir azarts, lai arī aiz muguras jau desmit gadi, bet patīkami vēl joprojām satikties un uzspēlēt. Prieks, ka jaunieši pēdējos gados nākuši klāt un pulciņš kļūs arvien lielāks. Pie tam divi puikas no komandas jau aizgāja nopietni trenēties uz Priekuļiem pie trenera Andreja Ivanova. Tā kā viss notiek. Varbūt atsaucīgāki varēja būt vecāki. Nereti gadās tā, ja paši bērnus uz mačiem vedam, tad brauc visi, bet tiklīdz vecākiem pašiem bērni jānogādā, tad sākas atrunas. Ja vecāki kaut nedaudz vairāk iesaistītos, būtu daudz vieglāk. Nenoliedzami, nākotnē domāsim arī par finansējuma piesaistīšanu, lai varētu attīstīt sportošanu pagastā un sporta laukuma uzturēšanu,” saka S.Kārkliņš.
Komentāri