Ar pārliecinošu “Cēsu alus/ Lekrings” uzvaru zelta finālā pār “Mogo – RTU/ Rockets” 9:4 beidzies Latvijas virslīgas čempionāts florbolā.
Šis bija trešais čempionu tituls pēc kārtas, un ar to cēsnieki atkārtoja pašos Latvijas florbola pirmsākumos sasniegto, kad uzvarēja trijās pirmajās sezonās. Kopumā 22 sezonās viņi čempionu medaļas izcīnījuši jau septiņas reizes.
Jau vēstīts, ka šogad mainīta izspēles kārtība un čempionus noteica vienā spēlē.
Zemgales olimpiskajā sporta centrā Jelgavā bija īsta florbola diena, jo notika četras izšķirošās spēles par medaļām gan sieviešu, gan vīriešu virslīgā. Saldajā ēdienā līdzjutējiem tika sagādāts vīriešu komandu fināls. Lai arī pirms tā komandu izredzes tika vērtētas kā līdzvērtīgas, šoreiz laukumā dominēja “Cēsu alus/ Lekrings”. Sestajā minūtē Ingus Laiviņš atklāja rezultātu, pēc nepilnām četrām minūtēm Kārlis Bulmeisters rezultātu dubultoja, bet pirmā perioda izskaņā Mārtiņš Rajeckis un Emīls Dzalbs panāca jau 4:0.
Otrās trešdaļas sākumā pretinieki gan vienus vārtus atguva, taču turpinājumā cēsnieki guva četrus bezatbildes vārtus (K. Bulmeisters, Kaspars Bernāts, Gints Bērtulis, E. Dzalbs), un trešās trešdaļas ceturtajā minūtē rezultāts kļuva finālam neraksturīgs 8:1. Uzvarētājs jau bija skaidrs, atlika vien spēli novest līdz galam. Pie 8:2 Andris Rajeckis guva devītos vārtus, un Rīgas komandas izskaņā divi gūtie vārti vien ļāva rezultātu padarīt nedaudz pieklājīgāku 9:4.
Arī komandas trenerim Artim Malkavam šis ir septītais tituls, četras reizes kā spēlētajam, bet pēdējie – esot trenera amatā. Viņš norāda, ka komanda savus spēkus apzinājās, bijis vien svarīgi, cik spēlētāji būs gatavi psiholoģiski: “Viss izdevās, šī bija komandas labākā spēle īstajā brīdī. Acīmredzot pēdējo gadu pieredze svarīgās spēlēs ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās devusi rezultātu. Pēdējos gadus esam ļoti rūpīgi strādājuši, un šie trīs tituli pēc kārtas ir šī darba rezultāts.”
Treneris atzīst – jau pirms spēles bijusi sajūta, ka uzvara iespējama: “Braucām turp tikai ar vienu domu – uzvarēt, bet sportā mēdz gadīties visādi. Viena izšķirošā spēle uzlika zināmu spriedzi, vai nepārdegsim, vai viss saies. Iepriekšējās izslēgšanas spēlēs nebija vajadzīgā noskaņojuma, tajās neparādījām vajadzīgo sniegumu. Uz šo spēli visi bija maksimāli koncentrējušies, jo saprata, ka glābt neko vairs nevarēs. Katrs prata paņemt labāko no savas pieredzes, iepriekšējām spēlēm un parādīt laukumā.”
To apliecina arī momentu realizācija, kas dažkārt klibojusi. Cēsnieki pa pretinieka vārtiem izdarīja 21 metienu, deviņi sasniedza mērķi. “Cēsu alus/ Lekrings” trumpis ir ļoti stabilā un līdzvērtīgā komanda bez atsevišķām zvaigznēm, no kuru sniegumu atkarīga komanda. Katrā maiņā ir gan jaunie, gan pieredzējušie spēlētāji, visas trīs maiņas līdzvērtīgas, tas apgrūtina spēli jebkuram pretiniekam.
Treneris uzslavē ikvienu, kurš devis ieguldījumu gan šai uzvarai, gan komandas izaugsmei kopumā: “Ir labi padarīta darba sajūta. Emociju ziņā šāds viens zelta fināls bija labāk nekā sērija, kur kāda komanda uzvar 4:0. Tad pēdējā spēlē emociju nav tik daudz, bet šoreiz bija patiešām izcilas, neaprakstāmas emocijas, aiz laimes gribējās uzspurgt gaisā.”
Komandas kapteinis Mārtiņš Rajeckis uzslavē savējo atdevi izšķirošajā spēlē: “Mums izaugusi lieliska komanda. Kad 2010./ 2011.gada sezonā zaudējām RTU komandai finālsērijā, tā bija jauna komanda, kurā vairāki spēlētāji tikai uzsāka savas gaitas. Tagad šie jaunie ir norūdījušies, guvuši pieredzi, kas tika realizēta šajā spēlē.
Kad uzzināju, ka jāspēlē pret Rīgas komandu, sākumā bija satraukums, bet, atskatoties, ka divus iepriekšējos gadus viņus pieveicām pusfinālā, pārņēma pārliecība, ka arī šoreiz varam viņus pārspēt. Finālspēle bija tam labākais apliecinājums. Jāteic, ka rezultāts bija nedaudz pārsteidzošs. Iespējams, pretinieki savu uzvaru izcīnīja pusfināla septītajā spēlē, tobrīd sasniedzot to maksimālo emociju vilni, pa nedēļu tās bija mazinājušās.”
Viņš arī atzīst, ka par labu nākušas divas brīvās nedēļas pirms finālspēles. Jo sezona bijusi ļoti gara, florbola tajā spēlēts ļoti daudz, atpūtas nedēļa devusi iespēju noskaņoties izšķirošajai spēlei.
Sporta kluba “Lekrings” vadītājs Normunds Eglītis neslēpj, ka
tik vieglu uzvaru nav gaidījis: “Manuprāt, Rīgas komanda sagatavošanās posmā šai spēlei kaut ko izdarīja nepareizi. Viņi tomēr bija regulārā turnīra uzvarētāji, tāpēc gaidīju krietni sīvāku spēli. Pārliecinošā uzvara pierāda mūsu komandas sagatavotību. Droši var teikt, ka Cēsīs izveidota lieliska florbola komanda. Komanda ar lielo burtu. Viņi ir kā ģimene, kurā visi līdzvērtīgi, kurā vecie māca jaunos, jaunie ieklausās. Šī komanda
ir ar lielu potenciālu, kas par tādu kļuvusi pēdējos gados. Ieguldītais darbs ir attaisnojies.”
Atgādinām, ka divos pēdējos gados “Cēsu alus/ Lekrings” finālā pieveica “Lielvārdi”, kas šoreiz palika bez medaļām, jo spēlē par trešo vietu zaudēja “Rubenes” florbolistiem.
Jānis Gabrāns
Komentāri