Sacensību atklāšanā Cēsu rajona sporta dzīves koordinatoram Gunāram Dumbrim pasniedza Latvijas sporta veterānu savienības apbalvojumu – trešās pakāpes medaļu “Sporta slava”. Kā teica Latvijas sporta veterānu savienības prezidents Daumants Znatnajs, šī medaļa ir kā atzinība par ieguldījumu sporta veterānu kustības atbalstīšanā un labs stimuls, lai turpmāk strādātu vēl aktīvāk.
“Ne jau vienmēr paldies var pateikt naudā, vajadzīga arī citādāka atzinība. Cilvēki pelnījuši, lai viņiem pasaka paldies. G. Dumbris saņēma bronzas godalgu, bet vēl jau ir iespēja tikt arī pie sudraba un zelta godalgas, tātad atliek vien strādāt,” teica D. Znatnajs.
Šie apbalvojumi ir numurēti, un G. Dumbris saņēma 15.medaļu. Vērts atzīmēt, ka apbalvojumu ar pirmo numuru saņēmusi Uļjana Semjonova, bet otro – Jānis Lūsis.
Sacensības notika desmit vecuma grupās, lai sportistiem būtu iespēja sacensties ar saviem vienaudžiem. Pērn kopvērtējumā uzvarēja Cēsu rajona komanda un, kā zināms, nosargāt titulu allaž ir grūtāk, nekā izcīnīt no jauna. Cīņas bija sīvas visās vecuma grupās, un rezultātā izrādījās, ka visu izšķīra viens punkts. Tieši tas ļāva mājniekiem nosargāt uzvarētāju titulu kopvērtējumā. Jāatzīmē, ka gandrīz visi Cēsu rajona slēpotāji izcīnīja godalgotās vietas. Sieviešu konkurencē S30+ grupā 2.vietā Ieva Eglīte, S35+ grupā 3. – Ieva Veģere, bet S75+ grupā uzvarēja Helēna Sermole. Vīru konkurencē cēsnieki startēja visās vecuma grupās. 35+ grupā 2.vietā Dzintars Osītis, 40+ grupā 3. J. Mičulis, 45+ grupā – 1. Ģirts Kalniņš, 50+ grupā – 1. Arnis Ābelītis, 55+ grupā – 1.Gunārs Dumbris, 65 +grupā 3.Andris Ģipslis, 4. Juris Bergs.
Paši sacensību dalībnieki atzina, ka ir patīkami tikties ar saviem vienaudžiem, un galvenais nav rezultāts, bet dalība mačos, it īpaši tagad, kad Turīnā notiek olimpiskās spēles. Dažs slēpotājs pat starta tiesnesim norādīja, ka laiku var neņemt, jo tas nav galvenais.
D. Znatnajs atzīmēja, ka sporta veterānu kustība ar katru gadu pieņemas spēkā.
“Šogad sportistu skaits pieaudzis, un te zināms nopelns arī trases uzturētājiem. Sportisti zina, ka te ir teicamas trases, jauka vide un ar prieku brauc uz Priekuļiem. Redzam, ka arvien vairāk ierindā atgriežas bijušie sportisti, un dalībnieku skaits pieaug visos sporta veidos. Acīmredzot, cilvēki saprot, ka veselība sākas ne jau slimnīcā, bet distancē. Protams, viss atkarīgs no cilvēka, kurš organizē sportistus. Ja nav viena dullā, kurš vāc visus kopā, nav arī sporta veterānu kustības. Cilvēkiem vajadzīgs šis personīgais kontakts, ka viņu uzrunā un aicina piedalīties. Mēs, latvieši, jau esam tāda atturīga tauta un paši īpaši neuzprasāmies.
Paldies jāsaka arī pašvaldībām, kas atbalsta sporta veterānus, jo bez tā būtu grūti panākt tik strauju attīstību. Ja valsts mūs atbalstītu tā, kā to dara pašvaldības, mēs būtu krietni augstākā līmenī,” saka D. Znatnajs.
Latvijas veterānu sporta spēlēs piedalās visu Latvijas rajonu komandas, un šai kustībai vairs nav sevi jāpierāda.
