“Vīri, kas liek murdus, ir labi sagatavojušies. Viņiem ir savas vietas, kur izpētīti zivju ceļi, sagatavota vieta murda nostiprināšanai. Tiesa, arī mēs šīs vietas zinām un pat pēc pēdām krastā varam secināt, ka tur jābūt murdam. Tā teikt, ir piešauta acs. Ja parastam cilvēkam nekas neliksies aizdomīgi, mēs pēc noteiktām pazīmēm sapratīsim, ka konkrētā vietā ir vērts apsekot upi,” teica J. Bušs.
Starp izņemtajiem murdiem ir īsti daiļamata darbi – no klūgām pīti nēģu kurvji, rūpīgi metināti murdi, kas nodrošināti ar gumijas apvalkiem, lai neplēstu tīklus. Bija arī krietni vienkāršāki darinājumi no drāšu pinuma. Gaujas NP speciālisti skaidroja, ka tie izņemti vairāk uz Inčukalna pusi, visticamāk, gatavoti no zvēraudzētavas “Gauja” būru sietiem.
Gaujas NP vides valsts vecākais inspektors Uldis Saulītis stāsta, ka šis pavasaris malu zvejniekiem ir izdevīgs, jo ūdens līmenis Gaujā ir salīdzinoši zems.
“Malu zvejniekiem ir viegli strādāt, jo murdus nav grūti ielikt un izņemt. Ja ūdens līmenis ir augsts, nelikumīgā nodarbe ir apgrūtināta, jo rodas problēmas ar murdu ielikšanu. Tiesa, mums zems ūdens līmenis liek vairāk sekot līdzi upē notiekošajam, lai gan uzraudzību veicam visu gadu,” teica U. Saulītis.
Reidu laikā izdevies aizturēt tikai vienu malu zvejnieku, jo tas nav viegli izdarāms. Lai uzliktu sodu, nepieciešams noķert vainīgo tieši tajā brīdī, kad viņš ieliek vai izņem murdu. Bet malu zvejnieki ir uzmanīgi, bieži vien strādā divatā vai trijatā, kamēr viens pārbauda murdus, pārējie vēro apkārtni.
“Tomēr arī murdu izņemšana ir ļoti svētīgs darbs, jo malu zvejniekiem būs nepieciešams laiks, lai sagatavotu jaunas ierīces. Tikmēr nārsta laiks būs beidzies, un galveno uzdevumu būsim veikuši. Redzam, ka vairāki murdi, visticamāk, pieder vienam īpašniekam, jo ir vienāds izgatavošanas veids, arī atsaites ir no viena materiāla. Varbūt šis zaudējums liks viņiem pārdomāt, vai ir vērts piekopt šo nelikumīgo rūpalu, kas dažam ir kā iztikas avots, bet citam –
hobijs,” teica J. Bušs.
Inspektori apliecināja, ka vēl kāds kontroles brauciens tiks veikts, jo nārsta laiks vēl nav beidzies.
Aktīvi zivju aizsardzībā strādā arī jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs. Kopā ar 27.kājnieku bataljona zemessargiem veikti vairāki reidi, kuru laikā aizturēti divi malu zvejnieki ar žebērkļiem, izņemti divi murdi un viens tīkls.
“Visu laiku jau šiverējamies, un maliķi nekad nevar būt droši, ka neiekritīs mūsu tīklos. Tomēr var secināt, ka nelikumīgas zvejas veicēju ir mazāk. Iespējams, baida salīdzinoši lielie sodi, arī publikācijas “Druvā” varbūt devušas savu rezultātu.
Manuprāt, nav pareizi inspektoru darbu vērtēt tikai pēc izņemto tīklu un murdu skaita vai aizturēto maliķu daudzuma. Iespējams, tas, ka viņu nav, vēl labāk liecina par inspektoru un viņu sabiedroto darbu,” atzina U. Lencbergs.
Viņš arī informēja, ka tagad sāksies reidi ezeros, kuros ledus nokusis, lai kontrolētu, vai netiek nelikumīgi likti tīkli. Sezona, kad varēs licencēti zvejot ar tīkliem, sāksies 21.jūnijā, līdz tam vajadzētu atturēties no šādas zvejas.
Īpašu akciju “Dzīvais ūdens”, lai sekotu līdzi līdaku un vimbu nārstam, rīko arī Latvijas makšķernieku asociācija. Kā informēja tās prezidents Egons Simsons, tajā liela nozīme būs mobilajām grupām, kurās darbosies vides inspektori, policisti, zemessargi un citi interesenti. Grupas raudzīsies, lai tiktu ievēroti makšķerēšanas noteikumi zivju nārsta laikā un pēc tā. Atklājot nelikumīgas darbības, grupas dalībniekiem būs tiesības noformēt protokolu un konfiscēt nelikumīgus zvejas rīkus. Mobilajām brigādēm būs iespēja piekļūt arī grūti pieejamām vietām visā Latvijā.
Komentāri