ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsācis kārtējo miera plāna ieviešanas kampaņu. Tiesa gan, pirms tam viņš publiski ir paziņojis, ka Krievijas uzbrukumi un karš Ukrainā nav beidzies, jo to negribot Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēc tam Tramps paziņoja arī, ka kopā pie viena galda jāapsēžas viņam, Krievijas prezidentam Putinam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, lai lemtu par mieru un kārtību pasaulē. Citiem vārdiem sakot, trīs lielvaru vadītājiem jāsadala pasaule un sava ietekme. Ne Eiropai, ne Ukrainai tur nekas nebūtu sakāms. Politikas vērotāji visā pasaulē jau ir saskatījuši otrās Jaltas iespējamību — kā zināms, Jaltas konference notika 1945. gadā, laikā no 4. līdz 11. februārim Livādijas pilī, netālu no Jaltas, Krimā. Konferences dalībvalstis bija Padomju Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste. Jaltas lēmumi noteica daudzu valstu nākotni. Daļa vienošanos tika precizētas vai īstenotas Potsdamas konferencē (1945. g. jūlijs–augusts) un citu sarunu laikā. ANO statūtu galīgais variants tika pieņemts 1945. gada vasarā Sanfrancisko konferencē, kad PSRS kļuva par vienu no pastāvīgajām Drošības padomes loceklēm ar veto tiesībām. Konferencē pāragri un pārlieku izdevīgi tika pieņemti risinājumi, kas nodrošināja Staļinam brīvu rīcību konsolidēt prokomunistiskus režīmus Polijā, Ungārijā, Čehoslovākijā un citur, novēršot patiesi brīvas vēlēšanas. Un, protams, šī Eiropas sadalīšana Baltijas valstīm atnesa 50 okupācijas gadus.
ASV speciālais sūtnis Stīvs Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, lai tiktos ar Vladimiru Putinu. Savstarpējo laipnību un solījumu apmaiņas laikā Vitkofs nosauca Putinu par “humānistu”.
Kenana institūta* direktors Maikls Kimidžs “The New York Times” slejā raksta, ka Tramps grib Jaltas konferenci, lai šodien tajā, tāpat kā 1945. gadā, Eiropa tiktu sadalīta starp lielvaru ietekmes zonām. Kimidžs uzskata, ka šodien gan tas vairs nav tik vienkārši iespējams, jo ASV kļūst vājāka, bet Eiropa — stiprāka.
Protams, abas puses — ASV un Krievija — runā par iespējamo mieru un par to, ka tas ir ļoti iespējams. Tajā pašā laikā, uzreiz pēc t.s. miera sarunām starp Vitkofu un Putinu, naktī uz 22. oktobri “Krievijas humānisti” uzbruka Kijivai ar balistiskajām raķetēm trijos trieciena viļņos, izmantojot 21 raķeti. Triecienos cieta gan metro, gan tirdzniecības centri un dzīvojamās mājas, uzņēmumi un pat klosteris.
Kamēr Trampa pārstāvji un Putins apmainās ar laipnībām, ir vērts ielūkoties kādā pilna mēroga kara statistikas lapā, proti, no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 22. oktobrim Ukrainā: bojā gājuši 764 bērni, ievainots 2971 bērns, bez vēsts pazudis 2361 bērns, dzīvi atrasti iepriekš pazuduši 60 218 bērni, deportēts un/vai piespiedu kārtā pārvietots 20 651 bērns, atgūti 2736 bērni, cietuši no seksuālas varmācības 23 bērni.
Pēc Ukrainas nacionālā informācijas centra datiem tiek uzskatīts, ka deportēto bērnu kopskaits sasniedz 744 000.q
*Kenana institūts dibināts 1974. gadā, lai veiktu pētījumus par Padomju Savienību (sovjetoloģiju), bet vēlāk arī par pēcpadomju Krieviju un citām pēcpadomju valstīm. Institūts tiek uzskatīts par vadošo institūciju, kas pēta Krieviju Amerikas Savienotajās Valstīs.
