Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskoja starptautiskā skolēnu novērtēšanas pētījuma PISA 2025 rezultātus. Pētījumā analizēta 91 pasaules izglītības sistēma. Latvijā pētījuma uzdevumus pildīja un aptaujās piedalījās gandrīz 7000 piecpadsmit gadus veci skolēni no 268 skolām. Viņi pildīja uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē. Latvijai PISA 2025 rezultāti iezīmē skaidru turpmākās rīcības virzienu — agrāk identificēt skolēnus, kuriem rodas grūtības pamatprasmju apguvē, stiprināt lasītprasmi jau sākumskolā un nodrošināt mērķētu atbalstu skolēniem un pedagogiem.
Saskaņā ar OECD datiem, pēdējā dekādē pasaulē vērojama skolēnu snieguma samazināšanās visās disciplīnās. Salīdzinoši stabilu sniegumu 15 gadus veci skolēni OECD valstīs uzrādījuši dabaszinātnēs, no 2015. gada līdz 2025. gadam vidējais sniegums samazinājies par septiņiem punktiem, vienlaikus matemātikā tas nokrities par 22 punktiem. Visstraujākais kritums vērojams skolēnu lasītprasmē — par 28 punktiem. OECD dati liecina, ka 29% skolēnu (vidēji) nesasniedz minimālo prasmju līmeni ne dabaszinātnēs, ne matemātikā, ne lasīšanā.
Par šī pētījuma datiem, kuriem biju pavirši pārskrējusi pāri Izglītības un zinātnes ministrijas publikācijā, atcerējos pagājušajā nedēļā, kad mana astoņpadsmitgadniece, kura mācās Bulduru dārzkopības tehnikuma otrajā kursā, paziņoja, ka viņiem esot jālasa “Straumēni”. Pirmkārt, aizdomājos, ka es taču arī “Straumēnus” mācījos kaut kad vidusskolā, otrkārt, pabrīnījos, kad viņa paziņoja, ka patīkot šī grāmata. Ne jau ka “Straumēniem” vajadzētu nepatikt, tomēr tā nešķiet tāda literatūra, kas varētu piesaistīt mūsdienu jauniešu uzmanību. Tas lika arī atcerēties, kā pirms pāris gadiem, kad meitai bija jāabsolvē pamatskola, es viņām ar draudzeni sarīkoju mazus diktātiņus, lai pirms latviešu valodas eksāmena patrenētu likt komatus. Toreiz paķēru no plaukta pirmo grāmatu, no kuras palasīt kādu fragmentu. Tā izrādījās Noras Ikstenas “Jona”. Toreiz sapratu, cik grūti meitas draudzenei ir ar teksta uztveršanu. Nav jau arī tā, ka mana atvase būtu lielos apjomos lasījusi latviešu literatūru. Gluži otrādi, krietnu laiku ar viņu stīvējos par vēlmi lielākoties lasīt grāmatas angļu valodā. Beigās cīņai atmetu ar roku, izlēmu — labāk, lai lasa angliski, nekā nemaz. Dažreiz jau es arī vēl arvien uzburkšķu, kad nauda kārtējo reizi tiek izdota par kādu jaunu grāmatu, bet galu galā, ir taču daudz sliktākas lietas, par kurām jauns cilvēks var iztērēt naudu.
Pētījuma rezultātu un konteksta informācijas starptautisks salīdzinājums liecina, ka būtiska uzmanība ir jāpievērš lasītprasmes veicināšanai. IZM turpmākajā darbā fokusēsies uz četriem savstarpēji saistītiem virzieniem — agrīnu lasītprasmes/tekstpratības un citu pamatprasmju diagnostiku, lai grūtības identificētu jau sākumskolā, un atbalsts sekotu uzreiz. Tāpat ir būtisks mērķēts atbalsts skolēniem, kuri nesasniedz pamatprasmju līmeni, bet īpaša uzmanība ir jāvelta skolēniem ar nepietiekamu latviešu valodas prasmi. Protams, svarīga ir pedagogu metodiskā atbalsta stiprināšana.
Vienlaikus detalizētāki rīcības pasākumi tiks izstrādāti, analizējot PISA 2025 datus kopā ar PIRLS (Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums), TIMSS (Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums) un Latvijas izglītības kvalitātes monitoringa datiem. Šī pētījuma cikla uzmanības centrā ir dabaszinātnes. Tajās tika vērtēta jauniešu spēja kritiski izvērtēt zinātniskus pierādījumus, atpazīt uzticamus informācijas avotus un pieņemt lēmumus, balstoties uz zinātnes atziņām. PISA 2025 dabaszinātņu pārbaudījumā Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējais rezultāts ir 468 punkti, OECD vidējais rādītājs — 482 punkti.
