Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai radās iespēja izmantot ES sniegto finanšu palīdzību dažādās mūsu dzīves jomās. Finanšu perspektīvas periods ES parasti tiek plānots piecu līdz septiņu gadu posmā, un patlaban notiek plānošana un gatavošanās nākamajam periodam, kas ilgs no 2007.līdz 2013. gadam.
ES fondu līdzekļi tiek piesaistīti caur dažādiem projektiem, tāpēc svarīgi zināt, kā tos pareizi uzrakstīt, lai konkrētā ideja gūtu atbalstu. Lai dotu ieskatu projektu rakstīšanā, Cēsu dome šoruden īstenoja projektu “Cēsu rajona pašvaldību darbinieku, politiķu un nevalstiskajā sektorā strādājošo kapacitātes stiprināšana Eiropas sociālā fonda pasākumu ieviešanai”, ko varēja realizēt, pateicoties Eiropas sociālā fonda un sabiedrības integrācijas fonda atbalstam.
Kā pastāstīja Cēsu domes projektu vadītāja Sandra Capare, šis bijis pirmais viņas rakstītais un īstenotais projekts. Pirms gada, sākot strādāt pašvaldībā, atradusi informāciju par šādu iespēju un nolēmusi pamēģināt.
“Pašvaldības finansējums tur nebija vajadzīgs, arī citu specilistu piesaisti nevajadzēja, tāpēc ko zaudēt nebija, pat ja projektu neatbalstītu. Pati nodomāju – varētu pirmo kucēnu noslīcināt. Bet projekts guva apstiprinājumu, kas man bija patīkams pārsteigums. Projekta ietvaros Cēsu pašvaldības, sadarbības pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji paplašināja savas zināšanas par Eiropas sociālā fonda projektu izstrādi un vadību. Iegūtās zināšanas ļaus cilvēkiem, kuri piedalījās apmācībās, rakstīt projektus ne tikai šim fondam, bet arī citiem Eiropas fondiem,” stāstīja S. Capare.
75 procentus no semināra sarīkošanas izmaksām finansēja Eiropas sociālais fonds, pārējo – valsts budžets. Mērķpublika bija plaša, arī vecuma amplitūda liela, tādējādi plašs bija arī ideju loks, ko piedāvāja mācību dalībnieki. Šis nebija seminārs tik pierastajā nozīmē, kur cilvēki atnāk, noklausās un aiziet. Mācības notika piecas dienas, un visu laiku arī dalībniekiem nācās intensīvi darboties līdzi.
“Pasniedzēja lika arī pašiem strādāt praktiski, un tieši tas bija noderīgi, jo tādējādi iegūtā informācija labāk paliek atmiņā un vieglāk tiek saprasta. Viss sākās ar ideju ģenerēšanu, katrs semināra dalībnieks piedāvāja sev interesējošo un aktuālāko. Tad dalībnieki sadalījās grupās, kur vienojās par kāda konkrēta projekta izstrādi. Pie tā arī nepārtraukti tika strādāts visu mācību laiku, definējot mērķus, uzdevumus. Mācību noslēgumā katra grupa prezentēja savu projektu, uzklausot citu kolēģu un pasniedzējas priekšlikumus un ieteikumus. Šie nav projekti, kas tika izstrādāti tikai uz papīra, tikai šai mācību reizei. Visas idejas ir attīstāmas un, atrodot atbilstošo struktūrfondu programmu, realizējamas,” stāstīja S. Capare.
Seminārs notika divās kārtās, katrā mācījās aptuveni 20 cilvēki. Kopumā tika prezentēti seši projekti, piemēram, projekts par bērnu un jauniešu centru Rīdzenē,
par sabiedrības izglītošanu likumdošanas jomā, par Āraišu vējdzirnavu kompleksa dzirnavnieka mājas renovāciju un citi. Vai tie tiks realizēti, atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Galvenokārt no cilvēkiem, kuriem šie projekti būs jāvirza tālāk. Protams, svarīgi, kādas būs struktūrfondu iespējas, vai izdosies atrast nišu, kurā konkrēto projektu piedāvāt. Semināra noslēgumā dalībnieki ieteikuši satikties atkal pēc gada vai diviem, lai padalītos pieredzē, kas izdevies, kā gājis, ar kādām problēmām nācies saskarties.
“Semināra noslēgumā dalībnieki aizpildīja izvērtēšanas anketas, kurās bija arī jautājums par iegūto zināšanu izmantošanu. Daudzi norādīja, ka īstenos šos projektus, citi ir gatavi realizēt projektus savā sfērā. Dažas NVO jau ir ar pieredzi projektu rakstīšanā, bet varbūt nav veicies ar atbalsta saņemšanu, projekti tapuši noraidīti. Šīs mācības ļāvušas saprast, kādas kļūmes pieļautas, ko nepieciešams labot, lai turpmāk varētu saņemt atbalstu projektu pieteikumiem.
Mācību galvenā ideja bija dot cilvēkiem sapratni, kā pareizi jāsagatavo projekti,” teica S. Capare.
“Druva” aptaujāja dažus semināra dalībniekus, lai noskaidrotu, vai tajā gūtās zināšanas noderēs viņu ikdienā. Visi atzina, ka mācības bijušas vērtīgas un agri vai vēlu tām būs reāls pielietojums.
Andris Kubliņš, Cēsu rajona zemnieku apvienība: “Līdz tam zināšanas par projektu rakstīšanu bija samērā nelielas, tāpēc seminārs bija ļoti noderīgs sevis bagātināšanai un zinību ieguvei. Tagad domāju, kā iegūto pielietot. Idejas ir, atliek tikai darboties.”
Lauma Zaļaiskalna, Mārsnēnu bibliotēkas vadītāja: “Līdz šim biju rakstījusi projektus Kultūrkapitāla fondam, bet tagad sapratu, ka projekti Eiropas fondiem ir daudz sarežģītāki. Piecās dienās visu apgūt ir neiespējami, bet gūts plašs ieskats, kas stimulēs meklēt informāciju savu zināšanu papildināšanai. Svarīgi bija tas, ka pašiem nācās daudz strādāt, jo tā ir vieglāk visu saprast. Tagad ir lielāka drošība kaut ko darīt šajā jomā, jo zināmas daudzas nianses, kas jāņem vērā. Protams, svarīga ir ideja, ko gribētu realizēt, bet jāņem vērā arī tas, ka nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Tāpēc šis ir kopīgs darbs, un ceru, ka iegūtais noderēs.”
Maira Sestule, Cēsu Y’men klubs: “Seminārs bija ļoti labi noorganizēts, tā laikā uzzināju daudz noderīga. Līdz tam nebija saskares ar projektu rakstīšanu, bet tagad sapratu, ka tas ir izdarāms. Kādu projektu varētu realizēt kluba ietvaros, iespējams, noderēs arī citās jomās. Jāsaka vislielākais paldies pasniedzējai, kura prata mūs iedrošināt.”
Arī S. Capare atzina, ka viņai pašai seminārs bijis ļoti noderīgs: “Kad pirms gada sāku strādāt pašvaldībā, projektu rakstīšana bija samērā sveša. Vajadzīgās iemaņas nācās apgūt saviem spēkiem, ņemot talkā intuīciju, konsultējoties ar kolēģiem. Šī bija iespēja ne tikai atvest pasniedzēju uz Cēsīm, lai ko iemācītu citiem, bet arī pašai mācīties. Lekcijās dzirdēto varēju sasaistīt ar reālo darbu – ko daru pareizi, ko nepareizi, kas pietrūkst. Šis seminārs man bija kā punkts uz i.
Ceru, ka ar šo semināru iedevām cilvēkiem zaļo gaismu, stimulu rakstīt projektus, neapstājoties pie pirmās neveiksmes. Statistika liecina, ka vidzemnieki ir ļoti aktīvi šajā jomā, un cerams, ka tagad aktivitāte būs vēl lielāka.”
Komentāri