Piecus gadus Cēsu dome, iesaistoties daudzām pilsētnieku ģimenēm, kopā veidojuši kontaktus ar latviešiem Sibīrijā, Omskas apgabalā. Šajā laikā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, atbalstot ceturtajā un piektajā paaudzē Sibīrijā dzīvojošo latviešu vēlmi uzturēt saikni ar senču dzimteni. Ik vasaru Latvijas un Sibīrijas bērnu un jauniešu draudzības nometnēs „Zīļu laipa” jaunā paaudze iepazīstināta ar latviešu kultūru un mūsdienīgi radošām iespējām. Trīs vasaras nometne sarīkotas Latvijā, Vidzemē, bet divas reizes nometne notikusi Sibīrijā, Taras rajona Augšbebru ciemā.
Augustā uz latviešu nometni Sibīrijā pulcējās ap 40 bērnu, bet no Latvijas “Zīļu laipā” piedalījās pieci skolēni un septiņi pieaugušie. Katrs no cēsniekiem vadīja radošās vai sporta nodarbības. Tikšanās nedēļa vainagojās ar izstādi, kurā bija skatāmi dalībnieku – vecumā no 4 līdz 18 gadiem – radošie darbi, tai skaitā veidojumi no māla, ģipša, papīra, dabas materiāliem. Cēsu domes iecerēto nometni Sibīrijā īstenoja Cēsu bērnu un jauniešu centra un Cēsu mākslas skolas pedagogi un audzēkņi. To vadīja centra direktore Dzidra Matusēviča sadarbībā ar Augšbebru kluba vadītāju Olgu Vakengūti.
”Katru dienu mainījām nodarbību piedāvājumu, tāpēc ikviens dalībnieks varēja atrast savām interesēm un spējām piemērotu, aizraujošu nodarbošanos,” analizēja Cēsu bērnu un jauniešu centra pedagoģe Astra Orlova. Viņa palīdzējusi veidot visas „Zīļu laipas” nometnes. Pirmo reizi “Zīļu laipā” nodarbības vadīja kosmētiķe Maija Sināte, Cēsīs skaistumkopšanas salona „Sanda” vadītāja, ierādot Sibīrijas meitenēm prasmi ģērbšanās stila veidošanā un sevis pasniegšanā. Cēsu skolniece Sanda Sināte, kurai ir modeles pieredze, dalījās skatuves pieredzē. Vairāk nekā 20 meitenes apgūto modeles darbā demonstrēja noslēgumā sarīkotajā Mis konkursā. Žūrijas un skatītāju vērtējumā par uzvarētāju kļuva
18 gadīgā Jūlija Driķis, pedagoģiskās augstskolas studente.
„Latviešu rīkotajā nometnē esmu pirmo reizi, jo tikai pirms pusgada, pētot dzimtas radu rakstus, uzzināju, ka esmu saistīta ar latviešiem. Mans vectēvs piedzimis latviešu ģimenē, kas 20. gadsimta sākumā savas zemes meklējumos atceļojusi uz Sibīriju,” pastāstīja Jūlija. „Man radās interese iepazīt latviešus, tāpēc esmu iestājusies Taras latviešu biedrībā „Avots”. Esam vairākas studentes, apgūstam dziesmas un tradīcijas, arī uzstājamies, es ieklausos latviešu valodā. Kādreiz gribētu arī to apgūt. Ar jaunāko māsu Natašu esam sajūsmā par vasaras nometni Augšbebros. Nu gribas redzēt arī pašu Latviju.”
Augšbebros bija pārstāvēti latviešu ģimeņu bērni no visa Omskas apgabala. Pievienojās arī daži pārstāvji no Krasnojarskas novada, kur izveidojusies liela latviešu kopiena. „Pēc nometnes mūsējie Krasnojarskā atbrauca iespaidiem bagāti, dzirdēju tikai labas atsauksmes par piedzīvoto,” cēsniekiem pastāstīja ārste Irina Porosjatņikova no Krasnojarskas latviešu biedrības „Dzintars”. Viņa Cēsis apmeklēja pēc Rīgā notikušā Krievijas latviešu biedrību kongresa, jo vēlējās iepazīties ar pilsētu, kurā dzīvo tik aktīvi sibīriešu atbalstītāji. ” Latviešiem Omskas apgabalā ļoti veicies ar cēsniekiem. Arī mēs sapņojam kādā no Latvijas novadiem vai pašvaldībām atrast tikpat ieinteresētus sadarbības partnerus.”
„Zīļu laipu” rīkošanā sadarbojušās Cēsu, Valmieras un Ainažu pašvaldības. Darbību koordinē Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina. Projektus finansiāli atbalstījis sabiedrības integrācijas fonds. Cēsu bērnu un jauniešu centrā pašlaik top detalizēta atskaite par nometnes gaitu un piešķirtā finansējuma izlietojumu. Liela daļa radošam darbam nepieciešamo materiālu pēc cēsnieku pasūtījuma tika sagādāti Sibīrijā. Nometnes dalībnieki dzīvoja Augšbebru ciema ļaužu ģimenēs.
„Latvijā ļoti sarežģīti noformējama projektu atskaite. Tāpēc šajā starptautiskajā projektā bieži vien radās problemātiskas situācijas, it sevišķi pie mums laukos, kur ikdienā nav pieņemts par pakalpojumiem saņemt stingrās uzskaites dokumentus. Arī čeki ir daudz vienkāršāki, kurus Latvijā ne vienmēr atzīst par vēlamiem. Tā kā nometne Sibīrijā notika otro gadu, man jau bija pieredze un finanšu dokumentu noformēšana veicās labāk,” pastāstīja Augšbebru latviešu kopienas vadītāja Olga Vakengūte.
“Zīļu laipas” atklāšanā, kas Augšbebros notika skolotājiem no Latvijas celtās mājas pagalmā,
mastā paceļot Latvijas valsts karogu, kopīgi tika dziedāta Latvijas himna. Karoga pacelšana bija uzticēta trim jauniešiem, kuriem laimējies būt visās piecās nometnēs, iegūt visvairāk draugu – Artūram Bimbirulim no Cēsīm, Maigai Benkei un Natašai Vlasovai no Augšbebriem.
Septembra sākumā 13 gadīgā Maiga Benke, īpašo uzdevumu ministres
integrācijas lietās ielūgta, apmeklēja Latvijā pirmo reizi valsts rīkoto „Tautiešu mēnesi” latviešiem no 18 pasaules valstīm. “Tautiešu mēnesis” sākās ar bērniem un jauniešiem domātiem pasākumiem un turpinājās ar pasaules latviešu sabiedrisko organizāciju vadītāju forumu. Olga Vakengūte, kas bija aicināta pārstāvēt Augšbebru ciemu, pēc foruma devās uz Izglītības un zinātnes ministriju, lai vēlreiz apliecinātu ciema ļaužu vēlmi Augšbebros sagaidīt skolotāju no Latvijas, lai ciema skolā turpinātos latviešu valodas stundas.
Komentāri