Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Ziemassvētku tirdziņi – izaicinājums rīkotājiem. Risinājumi ir

Druva
00:00
08.12.2021
31
Adventa Tirdzins 1

Ziemassvētku gaidīšanas laiks daudziem saistās ar neatkārtojamajiem tirdziņiem. Tajos valda īpaša gaisotne, smarža un mūzika.

Ilgi sprieda, atļāva “zaļajā režīmā”

Līdz pat otrdienai varas gaiteņos tika daudz runāts, vērtēts un spriests, vai šajā epidemioloģiski nedrošajā laikā tirdziņus drīkst ļaut rīkot, ja jau reiz ir spēkā prasība, ka ārkārtējās situācijas laikā jeb līdz 11. janvārim ielu tirdzniecība ir aizliegta. Tomēr valdība pēc garām diskusijām atzina, ka Ziemassvētki un Jaunais gads ir nozīmīgs laiks mājražotājiem savu ražojumu realizācijai, tāpēc ir jāparedz nosacījumi īstermiņa ielu tirdzniecības vietu darbībai, nosakot, ka šāda tirdzniecība notiek epidemioloģiski drošā vidē.

Tirdziņi drīkst notikt tā dēvētajā zaļajā režīmā, teritorijai jābūt    fiziski norobežotai, vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā desmit kvadrātmetru no ielu tirdzniecības organizēšanas teritorijas platības. Protams, tirgotājiem un apmeklētājiem jālieto sejas maskas, jāievēro distancēšanās, higiēnas noteikumi. Tir­dziņos nebūs atļauti izklaides pasākumi, atrakcijas un dzīvās mūzikas priekšnesumi.

Kā atšķiras tirgus, ielu tirdzniecība un Ziemassvētku tirdziņi

“Ar ko tirgus, kas darbojas ārtelpā, atšķiras no ielu tirdzniecības, kas arī notiek ārā? Likumā ir noteikts, kas ir tirgus, kas ielu tirdzniecība. Bet, kas ir Zie­massvētku tirdziņi, gadatirgi, nav definēts. Tur arī rodas nesaprašana. Ja runā par gadatirgiem vai tirdziņiem – tā    ir ielu tirdz­nie­cības organizēšana. Līdz pandēmijai patiešām nebija būtiski, kā ko sauc, tagad rodas daudzas nesaprašanās,” stāsta biedrības “Vesels pilsētā un laukos” vadītāja Astride Rozīte.    Biedrības rīkotajam Sloow food “Straupe” tirdziņam    Straupes Zirgu pastā nav tirgus statusa. Biedrība nodarbojas ar    ielu tirdzniecības organizēšanu. “Mums iesaka, lai noformējam tirgus statusu. Tirgus – tas ir bizness, bet mēs to darām sabiedriskā kārtā jau gadiem. Nevaram uzņemties, ka strādājam katru nedēļu, ka varam nodrošināt atalgojumu tirgus pārvaldītājam,” saka A.Rozīte. Viņa atzīst, ka pandēmijas laiks visus nogurdinājis ar neskaidrajiem un bieži mainītajiem noteikumiem. “Ir tik daudz jautājumu. Pie­mēram,    katrs zemnieks var paņemt pašvaldībā atļauju un tirgoties, bet organizētā tirdziņā nedrīkst. Ierobežojumos dažkārt tiek izcelti amatnieki un mājražotāji, bet kāpēc zemnieki nedrīkst tirgot izaudzēto,” pārdomās dalās viena no Straupes tirdziņa rīkotājām Zirgu pastā.

Svētdien Zirgu pastā tirdziņš būs. Kā noteikumi paredz – zaļajā režīmā. “Ir taču ziema, nevis vasara. To, šķiet, noteikumu pieņēmēji ir aizmirsuši. Sertifikātu pārbaude aukstumā jau būs izaicinājums. Taču, kādi noteikumi ir, tādos jāstrādā,” teic A.Rozīte.

Noskaņa radīta, mūzika neskanēs

Katru gadu Cēsis pieskandinājušas Ziemassvētku dziesmas, tirdziņā Rožu laukumā smaržojušas piparkūkas, pie pilsētas galvenās egles valdījusi līksmība.

“Cēsīs tāda Ziemassvētku tirdziņa, kā pierasts, nebūs, jo nav iespējams nodrošināt prasības,” saka Cēsu Kultūras centra vadītāja Zane Neimane. Kultūras centrs allaž tirdziņu rīkojis kā pasākumu. Šoreiz būs citādāk.

“Katram tirgotājam jāizņem atļauja, un norādītajā vietā varēs tirgoties. Ir    19 vietas – desmit    Rīgas ielā un deviņas Rožu laukumā. Tā kā ir svētku laiks, pilsēta izrotāta, tirgotājiem nodrošinām vienādas nojumes, kas arī radīs harmonisku noskaņu. Mūzika gan ne Rīgas ielā, ne Rožu laukumā neskanēs,” pastāsta Z.Nei­mane. Tirgotāji jau no pirmdienas piesakās, pirmie varētu tirgoties sestdien. Pašu tirdzinieku izvēle ir, vai tirgoties tikai brīvdienās vai katru dienu līdz 19.decembrim.

Pārāk ilgi bijusi neziņa

Jau gadiem līdz ar Zie­massvētku egles iedegšanu Raunas centrā bijis Ziemassvētku tirdziņš. “Ziemassvētku tirdziņš mazajiem uzņēmējiem ir ļoti būtisks. Pērn tā nebija, bet tika īpaši strādāts, lai ikviens varētu iegūt informāciju par vietējiem mājražotājiem, amatniekiem, lai ieinteresēti pircēji viņus atrastu,” stāsta Raunas pagasta kultūras dzīves organizatore Linda Kručāne. Arī šogad Ziemassvētku tirdziņa nebūs.    “Raunas centrā viens iekšpagalms reģistrēts kā tirdzniecības vieta. Tie, kuri vēlas tirgoties, pašvaldībā var izņemt atļaujas un to darīt,” saka L.Kručāne.

Arī Vecpiebalgā ir tradīcija rīkot Ziemassvētku tirdziņu. Plašā Viesistaba pagasta centrā ir piemērota gan kuplam tirgotāju, gan pircēju pulkam. “Vai būs tirgotāji, vai būs pircēji?    Tirdziņiem taču jāgatavojas. Tajos piedalās daudzi, kuri ikdienā netirgojas. Mājražotāji ir atraduši iespējas savu produkciju pārdot, izņem pašvaldībā atļauju un regulāri tirgojas,” vērtē Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna un uzskata, ka sarīkot tirdziņu, ievērojot visas prasības, būtu liels izaicinājums. Vispirms jau teritorijas nožogošana, nemaz nerunājot par tās attīrīšanu no sniega.    Ziemā stāvēt un pārbaudīt sertifikātus, uzmanīt, lai visiem būtu maskas? “Uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās par vietējiem amatniekiem un mājražotājiem. Tāpat kā neziņa – būs tirdziņi vai nebūs. Mums ir ļoti garšīgu piparkūku un pīrādziņu cepēja. Saceps gardumus. Cik būs pircēju? Protams, mazāk nekā citkārt. Kur pēc tam liks?” pārdomās dalās Z.Ruicēna. Viņa vērtē, ka šādā situācijā arī nav vērts rīkot tirdziņu kultūras namā, jo ieguvumu nebūs. “Centīsies aktualizēt e-veikala iespējas, tā pircēji un pārdēvēji atradīs cits citu. Un bez Ziemassvētku dāvanām nepaliks,” saka vecpiebaldzēniete.

Skujenes tautas nama vadītāja Solvita Krastiņa ar skumjām pastāsta, kā kādreiz eglītes iedegšanas laikā darbojies Ziemassvētku tirdziņš, notikušas radošās darb­nīcas. “Nav pat iespējams izsekot, ko kurā brīdī drīkst darīt, ko ne. Bija jau iecere šogad rīkot Ziemassvētku tirdziņu, bet tā jāatliek uz nākamo gadu. Cerams,” saka S.Krastiņa.

***
Tā kā tik ierasto, skanīgo, andelēšanās prieka pilno Zie­massvētku tirdziņu šogad nebūs, katram pašam jāmeklē ne tikai dāvanas, bet arī tirgotāji – meistari, kuri prot radīt ko īpašu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
31
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
134
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi