Vecais alus brūzis sāk atdzimšanas stāstu

24 gadus bijušā Cēsu alus brūža teritorija stāvējusi neizmantota. Tās jaunie īpašnieki SIA “Brūzis” aicināja cēsniekus ekskursijā un iepazīstināja ar iecerēto attīstību.

Bijušā brūža teritorija aizņem vairāk nekā hektāru, atrodas Cēsu vecpilsētas un Cēsu pils teritorijas aizsargājamā zonā, alus darītavas vecā ēka ir arhitektūras piemineklis. Ēkās ir vairāk nekā 6000 kvadrātmetru telpu platības.

“Lai teritorija būtu dzīva, tajā jābūt gan dzīvokļiem, gan uzņēmējdarbībai. Dome ir atļāvusi īpašumus sadalīt, tie tiks gan iznomāti, gan varēs iegādāties. Top detālplānojums, ir pieprasīti tehniskie noteikumi komunikāciju izbūvei, lai visās ēkās būtu ūdens, kanalizācija, elektrība, siltumapgāde. Būs detālplānojuma publiskā apspriešana, pēc tam to apstiprinās dome. Ēkai, uz kuras sienas no ielas redzams uzraksts “Mīlestība nekad nebeidzas”, ir septiņus metrus augsti griesti, tā būs multifunkcionāla, publiski pieejama,” stāstīja viens no īpašniekiem Dāvis Kaņepe, kurš pazīstams kā Kaņepes kultūras centra saim­nieks Rīgā, un  Alberto Di Gennaro, mākslas telpas “Mala” saimnieks un arī SIA īpašnieks, iepazīstināja ar katalogu, kurā ikviens var redzēt piedāvātās telpas, uzzināt, ko tajās iespējams darīt, virtuāli izstaigāt brūža teritoriju.

“Te ir teritorija ar lielu potenciālu, kurai jāiegriež jauna dzīve,” uzsvēra A. Di Gennaro un piebilda, ka ne visas telpas vēl tiek piedāvātas, tās vispirms jāsakārto, un tas ir liels darbs. Līdz šim no teritorijas izvestas 50 tonnas būvgružu, iztīrītas četras kanalizācijas akas.

Cēsīs būs arhitektu un dizaina studentu vasaras skola, kurā tiks meklēti iespējamie risinājumi teritorijas un ēku izmantošanai. “Lai kaut ko darītu vienā kādas ēkas stūrī, darbība jāsa­skaņo ar visu teritoriju, bet, lai visu vienlaikus attīstītu, nepieciešami milzu līdzekļi, tāpēc īpašumu sadalīs sešos zemes gabalos, katrai ēkai noteikta sava funkcija. Gribam piesaistīt dažādus arhitektus, lai interesantāki piedāvājumi,” pastāstīja D. Kaņepe.

Pēc noteikumiem, ja dzīvojamā ēka atrodas tālāk par 30 metriem no ielas, ir jāizveido jauna iela, lai var piebraukt.  Uz parka puses ēkām īpašniekiem būs jāierīko jauna iela. Kur tā būs, ir varianti, iespējams, pretī Aldaru ielai.

Gan “Mala”, gan Kaņepes kultūras centrs ir    Trans Europe Halles, viena no senākajiem neatkarīgo kultūrtelpu tīkliem Eiropā, biedri. Tas apvieno 115 kultūras centrus ne tikai Eiropā. “Tā ir iespēja piesaistīt finansējumu kultūrvietas attīstībai, sadarbībā īstenot kopprojektus arī tiem, kuri te darbosies,” stāsta A. Di Gennaro.

Savai uzņēmējdarbībai plašu telpu noskatījusi SIA  “Spora Lab”. Šarlote Baškevica pastāstīja, ka patlaban uzņēmums strādā Raiņa kvartālā un īrē vēl citas telpas Cēsīs. “Tas ilgtermiņā nav perspektīvi. Esam uzņēmums, pie kura var atnākt ciemos, redzēt, kā sēnes aug, rīkojam meistarklases. Te ir liela telpa un iespēja strādāt unikālā vietā, piedalīties brūža atdzimšanā,” teica Š. Baškevica.

Sava iecere ir arī Romānam Žilovam. Viņš vēlas ierīkot kāpšanas jeb boulderinga sienu. “Tā būs piecus metrus augsta, kāpšana būs bez stiprinājuma, bet drošību nodrošina speciāli matrači. Boulderings kļūst aizvien populārāks, te tas tiks organizēts ārā, ne telpās, izmantojot uz parku vērstās ēkas fasādi. Daudz būs jāiegulda tuvējās teritorijas sakārtošanā,” atklāja cēsnieks.

“Malas” saimniece Kristīne Auniņa atgādināja, ka brūzī kopienas un kultūras klubs darbojas jau desmit gadus. “Tas nav tikai bārs vai vieta, kur paēst, “Mala” ir trešā vieta pēc mājas un darba, kur var atnākt satikties, iepazīties, veidot sadarbību.    Ēkai ir arī otrais stāvs un pagrabstāvs. Vasarā gribam paplašināt virtuvi,” pastāstīja K. Auniņa.

“Mala” ir kopienas centrs, “Druvai” atzina D. Kaņepe, arī pats Cēsis sācis iepazīt te. “Pir­moreiz te nokļuvu, pateicoties Rīgas birokrātijai un konserva­tīvismam. Gribējām rīkot izstādi, dzirdēju, ka Cēsīs ir tāds Skudriņš un alus brūzis, kopā ar franču kuratoru atbraucām, un viss notika. Kopā ar Alberto līdz pandēmijai sarīkojām trīs izstādes. Alberto ir mans bērnības draugs no Itālijas. Viņš pārcēlās uz Cēsīm. Bija piedāvājums    iegādāties brūzi, to izdarījām, tagad priekšā neiedomājami daudz darāmā. Pašvaldība ir ieinteresēta un atbalstoša, sadarbība patiesi ir konstruktīva,” atklāja D. Kaņepe un piebilda, ka pašam no tēva puses lauku mājas ir pie Zilākalna, vecmammas brālis bijis Cēsu brūža grāmatvedis 30 gadus. Dāvim labā atmiņā, kā bērnībā    pirms Jāņiem ģimene brauca uz Cēsīm pēc alus, bet tēva brālēns dzīvo netālu no brūža.

“Tikai jādara,” uzsver A. Di Gennaro.