Dzērbenes pagastā beidzot pabeigta katlu mājas renovācija un uzsāks apkures sezonu.
Iedzīvotāji, kuri vēl pirmdien, kad naktī gaisa temperatūra jau bija noslīdējusi sešus, septiņus grādus zem nulles, sildīja telpas ar elektriskajām plītiņām un eļļas radiatoriem, “Druvai” sacīja, ka būtu bijis vispareizāk, ja pārbūve būtu sākta vasaras sākumā un līdz ar rudens atnākšanu rakšanai būtu pielikts
punkts. Viņi uzsver, ka bijuši ļoti pacietīgi, gaidot rezultātu.
Pacietības vadzis aizlūzis 20. oktobrī. Tas bija pēdējais solītais termiņš, ka radiatori būs silti. “Druva” pirmdien apciemoja dzērbeniešus. Viņu istabās un darba telpās bija ļoti drēgns.
“Tērējam malku, elektrību. Nepajautās taču, kā jūtamies, pasarg, Dievs! Pašvaldību tas neinteresē. Sola siltumu padot, bet kad tas vēl būs? Kad to jutīsim dzīvoklī? Ja tā ilgi turpināsies, ar kaimiņiem runājām, ka sauksim Bez tabu,” sacīja daudzdzīvokļu mājas “Dižozoli” iemītniece Regīna Pabērza un piebilda, ka “Dižozolos”, arī blakus mājās “Madarās” un “Bērzītēs” salst ne tikai pieaugušie. Daudzās ģimenēs ir mazi bērni, bet divās zīdainīši.
“Varam sasildīt tikai vienu istabu. Turpat visi dzīvojam, arī mazo vannojam. Siltā ūdens nav, tas arī jāsilda. Eļļas radiatoru neesmu izslēgusi jau ilgāk par mēnesi. Par patērēto elektrību tagad jāmaksā jau 30 lati,” sacīja divus mēnešus vecā Daniela mamma Sandra Savčuka.
Skolēniem šonedēļ ir brīvdienas, nemācās arī pirmsskolas bērnudārza grupiņas audzēkņi. Dzērbenes doktorāta medmāsa Velga Pumpure uzsvēra, ka bērnudārza telpas ar elektriskajiem sildītājiem ir sasildītas siltas, arī viņas darba kabinetā visu dienu darbojoties siltuma pūtējs, bet, ja kādam dzērbenietim vajadzētu izmantot blakus esošo procedūru kabinetu, tad nāktos izģērbties apmēram 12 grādu drēgnā telpā. Bērnudārza ēkā vienā no istabiņām dzērbenieši var izmantot arī friziera pakalpojumus. Meistare Vilija Gintere, kura pagastā strādā tikai pāris reižu nedēļā, neslēpa, ka uzsildīt telpas ir grūti, bet klienti priecājoties, ka frizētavā tomēr siltāk nekā pašu mājās. “Visi cilvēki šausminās par aukstumu. Cilvēki salst, izlīdzas, kā prazdami. Tas, ka tik vēlu rudenī nav apkures, ir problēma,” noteica Vilija Gintere.
Rosoties jaunajā katlu mājā, “Druva” pirmdienas pusdienlaikā sastapa darbu veicējfirmas “Citi” vadību un darbiniekus, pusotru miljonu vērtā rekonstrukcijas projekta vadītāju Juri Bērziņu un arī firmas “Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētāju Jāni Ķirķeli.
“Kāpēc, jūsuprāt, mēs visi esam šeit un cītīgi strādājam? Lai izdotos pēc iespējas ātrāk dzērbeniešiem padot siltumu,” paskaidroja Juris Bērziņš un piebilda, ka, neraugoties uz pagasta iedzīvotāju pausto neapmierinātību, liela apjoma darbs paveikts vien divos mēnešos.
“Šis ir Eiropas Savienības finansēts projekts. Vēlu tika saņemts atbalsts tā realizācijai. Būvatļauju saņēmām tikai augustā. Necerēti, bet uzņēmumam “Citi” divu mēnešu laikā izdevās visu izdarīt. Ir nomainītas siltumtrases, sakārtota visa apkures sistēma skolā, nomainīti radiatori. Otrdien padosim siltumu. Skolā, bērnudārzā un divās dzīvojamās mājās tas būs pēc diennakts. Ja palaiž siltumu, diennakts vēl nepieciešama tīri tehnoloģiskiem procesiem. “Birzītēs”, man kolēģi saka, būs problēmas,” skaidroja Juris Bērziņš. Firmas “Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķirķelis nebija gatavs tik pacietīgam skaidrojumam. “Nevarēja citādi. Jūs šobrīd uzsverat, ka nepadarām termiņā? Ko “Druva” Dzērbenei uzsēdusies? Jūs, vērtējot miljonus vērtu projektu, skaitāt dienas un stundas. Jūs iepriekšējā rakstā par mūsu darbu uzklausījāt cilvēku, kuru nekas neapmierina (Agri Veipānu – I.K.). Cik viņš ir parādā par komunālajiem maksājumiem? Kopumā dzērbenieši pašvaldībai bija parādā 23 tūkstošus latu, tad aicinājām palīgos parādu piedzinējus, tagad kopējais parāds samazināts par vairāk nekā desmit tūkstošiem latu. Jūs neieklausāties abu pušu viedokļos,” pilna sirds bija Jānim Ķirķelim, un jāpiekrīt, ka ne bez pamata, jo cilvēki nekad nav bijuši vienādi apzinīgi. Vairāki dzērbenieši bija darbu darītāju pusē, sakot, ka jau ilgāku laiku vīri tiešām strādājuši no rīta līdz vakaram, arī brīvdienās, lai vērienīgi iesākto beidzot pabeigtu.
Projekta realizētāji “Druvai” skaidroja, ka pašvaldības rūpesti līdz ar siltuma ieplūšanu radiatoros nebūs galā. Lielo rekonstrukcijas darbu iecere cilāta jau 2004. gadā, bet darbs darīts šogad. Izmaksas ir tikpat kā trīskāršojušās.
“Tas, ko iepriekš plānojām izdarīt par 560 tūkstošiem, tagad izmaksāja pusotru miljonu,” sacīja Juris Bērziņš un neslēpa, ka uzņēmums “Citi” bijis tik labs sadarbības partneris, ka darbu ieguldījis avansā. Pagaidām pašvaldība norēķinājusies tikai par apmēram piekto daļu no padarītā un tie nav pat sākotnējā tāmē paredzētie 560 tūkstoši. Vērienīgajam projektam nebija azbesta pamata, bet, ja valsts netur īkšķi par mazajām pašvaldībām, tad riskētāju uzņēmību, iespējams, nav pamata nosodīt.
Komentāri