Biedrība “Zemnieku saeima” par 2009.gada notikumu lauksaimniecībā uzskata zemnieku protesta akcijas, kuru rezultātā no amata atkāpās ilggadējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) un lauksaimnieki panāca 28 miljonu latu atbalstu piensaimniekiem.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” stāstīja “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, gada sākumā saasinājās krīze piena sektorā, kas piespieda zemniekus uzsākt vērienīgas protesta akcijas. Piena nozarē šī gada laikā bijuši trīs milzīgi pavērsieni – pagājušā gada beigās straujais cenu kritums, pavasarī – atsevišķi pārstrādātāji atsacījās pieņemt pienu. Gada beigās piens atkal kļuvis par deficītu. Piena iepirkuma cena pamazām kāpj, un zemniekiem ir pamats domāt, ka piena sektors stabilizējies.
Par “Gada neizdarību” “Zemnieku saeima” uzskata to, ka gada laikā nav panākti konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem. “2009.gadā bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus. Tas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas. To vietā … cērpam… cērpam…,” secina Dzelzkalēja.
Par “Gada uzvaru” “Zemnieku Saeima” nosaukusi vienotā platību maksājuma (VPM) avansu 66% apmērā, mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) atbalstu 70% apmērā, kā arī papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) par laukaugu un lopbarības platībām 65% apmērā, ko 2009.gada rudenī izdevās saņemt arī Latvijas lauksaimniekiem pēc tam, kad tika saņemts saskaņojums ar starptautiskajiem aizdevējiem. VPM atbalsta likme 2009.gadā ir 40,18 lati par hektāru. MLA likme par apstrādātu pirmās kategorijas zemi ir 17,70 lati par hektāru, otrās kategorijas likme – 28,33 lati par hektāru un trešās kategorijas – 41,08 lati par hektāru. PVTM likme par laukaugu platībām šogad ir 27,87 lati par hektāru, savukārt PVTM par lopbarības platībām – 4,66 lati par hektāru.
Par otru gada uzvaru lauksaimnieki uzskata to, ka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “Latraps” varēja atsaukt Administratīvajā tiesā iesniegtos prasījumus pret Lauku atbalsta dienestu (LAD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par 2007.gadā saražotās biodīzeļdegvielas fakta atzīšanu un atbalsta piešķiršanu. LAD pieņēma lēmumu izmaksāt tiešo valsts atbalstu “Latraps”, kuru zemnieki bija cerējuši saņemt jau 2008.gadā.
“Zemnieku Saeimas” vadība bija gatava kompromisiem un ar sapratni attiecās pret budžeta veidošanas “jauninājumiem”. Solidarizējoties ar pensionāriem un skolotājiem, tā piekāpās nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanai zemei no 1% līdz 1,5 % ar nosacījumu, ka līdz ar nekustamā īpašuma nodokļa grozījumiem tiks veikti lauksaimniekus stimulējoši grozījumi uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā. Tādēļ “Zemnieku Saeima” ir ļoti neapmierināta par deputātu divkosību, balsojot par grozījumiem likumā, neņemot vērā iepriekšējās vienošanās ar lauksaimniekiem, tāpēc šī rīcība tiek nominēta kā “Gada divkosība”.
“Turklāt deputāti ne tikai demonstrēja vārda neturēšanu, bet papildus, “lai stimulētu” mazo uzņēmēju-lauksaimnieku uzņēmējdarbību, iebalsoja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums tiek samazināts no 4000 latu gadā līdz 2000 latu,” uzsver Dzelzkalēja.
Tāpat “Zemnieku Saeima” neatbalstīja dienesta auto nodokļa piemērošanu. Atšķirībā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) zemnieku saimniecības zemnieks atbild ar visu savu mantu un īpašumu – pat māju, apģērbu un mēbelēm, turklāt zemniekiem darba laiks nav normēts no plkst.8 līdz plkst.17, ir neiespējami noteikt auto izmantošanu darba vajadzībām vai personīgajām.
Latvijas valsts ir cietusi no globālās krīzes vissmagāk un “katram roka jāpieliek”, lai Latvijas ekonomika atdzīvotos, tomēr “Zemnieku Saeima” ir pārliecināta, ja valdības pārstāvji tādā veidā, kā pieņēma budžetu, darbotos uzņēmējdarbībā, viņi ātri vien bankrotētu.
“Jaunais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs savu darbības stratēģiju pamazām un, mūsuprāt, visai neatlaidīgi virza uz to, par ko esam iestājušies pēdējos 10 gadus – lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas attīstība. Mainoties uzstādījumam, mainās lauksaimniecības politika, komunikācija ar lauksaimnieku organizācijām, kā arī sadarbība ar ministrijas ierēdņiem, tāpēc šo pārmaiņu mēs dēvējam par “Gada pavērsienu”,” stāsta Dzelzkalēja.
Ekonomiskā situācija visiem ir smaga – daļēji esam atzinuši, ka pieļautas kļūdas, tagad vajadzētu kopīgi vienoties, kā veicināt uzņēmējdarbību un risināt problēmas. Diemžēl vairākas institūcijas, tostarp valsts, turpina izlikties, ka nekas nav noticis un pat paaugstina maksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Dunci mugurā saņēmuši banku klienti. Tā vietā, lai vēl pirms gada esošie labie sadarbības partneri domātu, kā kopīgi “pārdzīvot” šo smago periodu, bankas vienpersoniski palielina procentus un pakalpojumu izmaksas. Tāpēc banku klienti faktiski kļuvuši par ķīlniekiem, uz kuru rēķina bankas risina savas problēmas. Turklāt starptautiskā aizņēmuma līdzekļi tiek virzīti banku sektora stabilizēšanai, taču tam nav reāla pienesuma tautsaimniecībā – neizprotami, kādēļ tik labvēlīga vide jārada vienai uzņēmējdarbības nozares, taču citām “jākuļas” pašām. Šo situāciju “Zemnieku saeima” raksturo ar nomināciju “Gada vilšanās”.
Savukārt par “Gada panākumu” lauksaimnieki atzinuši to, ka latvieši var veiksmīgi tirgoties un šogad stilīgākās dāvanas ir “Latvijas prece”. “Izrādās, mums ir gana daudz lielisku preču un produktu, kurus varam piedāvāt pircējiem ne tikai no lielveikalu plauktiem. Veicot izmaiņas likumdošanā, ir ievērojami atviegloti tiešās tirdzniecības nosacījumi. “Rimi Dabas tirgus” bija labs mācību modelis, kurš palīdzēja identificēt problēmas, kāpēc Latvijas zemnieki ir pazuduši no Rīgas lielajiem tirgiem,” atzīst Dzelzkalēja.
Zemnieki priecājas, ka arvien plašāk pieejams autentisks piedāvājums – piens un dažādi piena produkti, svaiga gaļa un gaļas izstrādājumi, pašmāju sezonas augļi, ogas un dārzeņi, garšaugi un miltu izstrādājumi, kā arī bioloģiski audzēti produkti, kas pēdējā gada laikā Latvijā kļuvuši ļoti iecienīti pircēju vidū.
“Gada nekaunības” nomināciju saņem šī gada lēmums valsts budžetā nacionālās subsīdijas 2010.gadam samazināt par 70%, salīdzinot ar šo gadu, kā arī pensijas samazināšana par 70% strādājošiem pensionāriem. Par “Gada nekaunību” “Zemnieku Saeima” uzskata arī zaļās enerģijas kvotas “taisnīgo” sadalījumu vienam biogāzes ražotājam, savukārt apšaubāmajā darījumā vainotais ierēdnis pārcelts uz nākamo ministriju. Kāds no piena pārstrādes uzņēmumiem pamanījās iepirkt pienu par 0 santīmiem kilogramā.
“Šogad ļoti daudz nopēlumu ir saņēmuši gan politiķi, gan ierēdņi, tomēr viss nekad nav tikai melns. Ir arī zinoši, domājoši, atsaucīgi un spējīgi ierēdņi, kuri grib un var veicināt Latvijas attīstību. “Zemnieku saeima” vēlas pateikties labākajiem valsts pārvaldes darbiniekiem par veiksmīgo un produktīvo sadarbību 2009.gadā un novēlēt veselību, izturību, neizsīkstošu darba sparu Jaunajā gadā! 29.decembrī “Zemnieku saeima” aicinās uz kopīgām svētku pusdienām, mūsuprāt, šā gada labākos ierēdņus no Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un Lauku atbalsta dienesta,” stāstīja Dzelzkalēja.
LETA/ Nozare.lv
Komentāri