Amatas novada zemnieki izrādījuši interesi vēžu audzēšanā, tādēļ novada dome pagājušajā nedēļā organizēja semināru par vēžkopības uzsākšanu, īpatnībām un iespējām.
Pašvaldības lauku konsultante Aija Ringa pastāstīja, ka uz semināru pulcējušies 19 novada zemnieki, kā arī interesenti pat no Valmieras rajona. ”Tā kā cilvēki bija izteikuši vēlēšanos uzzināt par vēžkopību un mums radās iespēja, tad tika organizēts seminārs.”
A.Ringa atzina, ka lielāka ir interese audzēt vēžus savam priekam, ne tirgum. ”Ja grib nodarboties ar rūpniecisku audzēšanu, jābūt visām nepieciešamajām atļaujām un gan dīķiem, gan vēžiem jābūt sertificētiem,” pastāstīja A.Ringa.
Vērtīgās zināšanas sniedzis Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Augusts Ārens. Semināra dalībnieki uzzināja, kā vēžus pasargāt no plēsoņām – atklājies, ka lieli vēžu ienaidnieki ir līdakas, asari un karpas, vislabāk tie sadzīvo ar forelēm un līņiem.
A.Ārens turklāt atklājis, ka vēžu audzēšanai nav nepieciešami lieli dīķi, pietiekot pat ar 0,1 vai 0,2 hektāru lieliem. Tomēr vērā jāņem, ka vēži pa dažādām vecuma grupām jāaudzē atsevišķos dīķos. Tāpat labas barošanās noslēpums, izrādās, ir mājiņu izveidošana, lai vēžiem pašiem nav jārokas krastos un jātērē spēki.
Zemnieks Zigmunds Zaķis, kas nodarbojas ar lauku tūrismu un pazīstams kā trušu audzētājs, pastāstīja, ka viņš savos zivju dīķos vēlētos ielaist arī vēžus, taču traucē ūdri. Tie vēžus izķer. Z. Zaķis atzina, ka seminārā gūtas vērtīgas atziņas un ierosmes.
Savukārt Māra Ērkšķe ar seminārā dzirdētajām zinībām bija devusies, lai atbalstītu meitas ģimeni, kas nodarbojas ar zivsaimniecību.
A.Ringa pieļauj, ka, ja arī turpmāk lauksaimnieki izrādīs interesi par vēžkopību, tad šādi semināri tiks rīkoti arī nākotnē. Daži amatieši jau uzsākuši saziņu ar A.Ārenu, lai vēžu audzēšanu uzsāktu nākamgad.
Seminārā interesenti uzzinājuši arī jaunāko informāciju par meža atjaunošanu un kopšanu.
Komentāri